Oto Vehters

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Oto Vehters
Otto Wächter
Oto Vehters
Personīgā informācija
Dzimis 1901. gada 8. jūlijā
Vīne, Austroungārijas impērija
Miris 1949. gada 14. jūlijā (48 gadi)
Roma, Itālija
Tautība Vācietis
Dienesta informācija
Dienesta pakāpe SS-Grupenfīrers
Dienesta laiks (1933-1945)
Vienība Waffen-SS

Oto Gustavs fon Vehters (vācu: Otto Gustav von Wächter; dzimis 1901. gada 8. jūlijā, miris 1949. gada 14. jūlijā), reizēm zināms arī kā Oto Vahters bija advokāts un augsta SS un Nacistiskās Vācijas partijas amatpersona. Aktīvi piedalījies Holokaustā, organizējis ieslodzīto nogādāšanu koncentrācijas nometnēs un noindēšanu gāzes kamerās.[nepieciešama atsauce]

Viņš pievienojās SS 1932 gada 1. janvārī, dienēja Freisingas pilsētā, Bavārijā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Austrijas aneksijas nacistiskajā Vācijā 1938. gada 12. martā, Ādolfs Hitlers 1938. gada 24. maijā nozīmēja Vehteru Austrijas nacistu gubernatora Artūra Zeisa-Inkvarta valsts komisāra amatā, "Likvidācijas ministrijā". No 1939. gada 30. aprīļa viņš vadīja Valdības organizāciju, kas atbildēja par visu to Austrijas amatpersonu atlaišanu un/vai obligātu aiziešanu pensijā, kuri neatbilda nacistu režīmam. Sakarā ar to, ka bijušā Austrijas birokrātija bija stingri antisemītiska, faktiski tika atlaista tikai neliela daļa ierēdņu.

Darbojis arī kā Polijas pilsētas Krakovas gubernators. Vehtera kā gubernatora vadībā 1939. gada 18. decembrī tika izdots paša Vehtera parakstīts 52 poļu nāves soda izpildes orderis kā soda mērs par divu Vīnes policistu nogalināšanu.

Tāpat 1940. gada decembrī viņa vārdā tika izdota arī pavēle par 68 000 ebreju izraidīšanu no pilsētas, kā arī vēl viena pavēle, kurā tika noteikts, ka atlikušie 15 000 ebreji tiek izsūtīti uz jaunizveidoto Krakovas geto, kas izdota 1941. gada 3. martā.

1943. gada 22. janvārī Ā. Hitlers izvēlējās Vehteru kā Galīcijas gubernatoru. Kā Galicījas gubernators viņš izveidoja Waffen-SS nodaļu, ko vācu uzraudzībā izveidoja no Ukrainas Galīcijas iedzīvotājiem, lai cīnītos pret boļševikiem. Vienības veidošanu apstiprināja Heinrihs Himlers pēc Vācijas sakāves Staļingradas kaujā. Vehters iesniedza priekšlikumu Himmleram 1943. gada 1. martā, un 28. aprīlī tika atklāta SS nodaļa Galīcijā. Būdams Galīcijas gubernatora amatā, Vehters arī pārraudzīja Galīgā risinājuma īstenošanu un sistēmas paredzētas ebreju nogādāšanai koncentrācijas nometnēs, kā arī masveida ebreju apšaušanas.

Drīz pēc kara 1946. gada 28. septembrī Polijas valdība nosūtīja dokumentu ASV Vācijas Federatīvās Republikas militārajai zonai, kurā tika pieprasīts, lai Vehters tiktu nogādāts Polijā un sodīts par vairāk nekā 100 000 cilvēku masu slepkavību, apšaušanu un nāvessoda izpilžu veikšanu.

Vehtera nāves dēļ Vatikānā 1949. gadā, viņš Polijā nekad netika apsūdzēts vai tiesāts. Viņa kriminālās līdzdalības pakāpe Galīgajā risinājumā nekad netika iesniegta un izskatīta tiesā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]