Otrais karagājiens uz Ugauniju (1209)
- Šis raksts ir par 1209. gada karagājienu uz Ugauniju. Par citām jēdziena Karagājieni uz Ugauniju nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Otrais karagājiens uz Ugauniju | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Livonijas krusta kariem | |||||||
Karagājiens virzījās no Cēsīm uz Ugauniju (kartē - UGANDI). | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Ugaunijas karavīri |
Tālavas letu karavīri, Zobenbrāļu ordenis ar vendu karavīriem | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Ugaunijas vecākie |
Cēsu Bertolds, Rūsiņš no Sotekles | ||||||
Zaudējumi | |||||||
liels skaits ugauņu |
Otrais karagājiens uz Ugauniju notika 1209./1210. gada ziemā pēc iepriekšējā pamiera līguma izbeigšanās. Pēc Zobenbrāļu ordeņa Cēsu pils pārvaldnieka Bertolda aicinājuma viņa sabiedrotie Sotekles Rūsiņš un Autines leti kopā ar Bertoldam pakļautajiem vendu karavīriem devās uz Ugauniju, kur izpostīja ugauņu ciemus un sagrāba daudz kara laupījuma un gūstekņu.
Pēc Turaidas līvu pieprasījuma bīskaps Alberts nosūtīja priesteri Alebrandu uz Ugauniju vest miera sarunas, bet priesteris sāka sprediķot kristīgo mācību un ugauņi viņu padzina. Tomēr ugauņu sūtņi ieradās uz miera sarunām Turaidā, kur noslēdza miera līgumu starp ugauņiem un bīskapam pakļautajiem līviem un letiem. Zobenbrāļu ordeņa sabiedrotie leti atteicās slēgt miera līgumu un gatavojās nākamajam karagājienam [1]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Indriķa hronika XIII. 5.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 9. augustā.