Otrais karagājiens uz Ugauniju (1209)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par 1209. gada karagājienu uz Ugauniju. Par citām jēdziena Karagājieni uz Ugauniju nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Otrais karagājiens uz Ugauniju
Daļa no Livonijas krusta kariem

Karagājiens virzījās no Cēsīm uz Ugauniju (kartē - UGANDI).
Datums1209. gada nogalē
Vieta
Iznākums izpostīta Ugaunija, noslēgts miera līgums starp ugauņiem un bīskapam pakļautajiem līviem un letiem.
Karotāji
Ugaunijas karavīri Tālavas letu karavīri,
Zobenbrāļu ordenis ar vendu karavīriem
Komandieri un līderi
Ugaunijas vecākie Cēsu Bertolds,
Rūsiņš no Sotekles
Zaudējumi
liels skaits ugauņu

Otrais karagājiens uz Ugauniju notika 1209./1210. gada ziemā pēc iepriekšējā pamiera līguma izbeigšanās. Pēc Zobenbrāļu ordeņa Cēsu pils pārvaldnieka Bertolda aicinājuma viņa sabiedrotie Sotekles Rūsiņš un Autines leti kopā ar Bertoldam pakļautajiem vendu karavīriem devās uz Ugauniju, kur izpostīja ugauņu ciemus un sagrāba daudz kara laupījuma un gūstekņu.

Pēc Turaidas līvu pieprasījuma bīskaps Alberts nosūtīja priesteri Alebrandu uz Ugauniju vest miera sarunas, bet priesteris sāka sprediķot kristīgo mācību un ugauņi viņu padzina. Tomēr ugauņu sūtņi ieradās uz miera sarunām Turaidā, kur noslēdza miera līgumu starp ugauņiem un bīskapam pakļautajiem līviem un letiem. Zobenbrāļu ordeņa sabiedrotie leti atteicās slēgt miera līgumu un gatavojās nākamajam karagājienam [1]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Indriķa hronika XIII. 5.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 9. augustā.