Pārkāpumi un nesportiska rīcība (futbols)

Futbolā pārkāpumi un nesportiska rīcība ir spēlētāju darbības, kuras tiesnesis uzskata par neatļautām un par kurām tiek piemērots sods. Pārkāpums atkarībā no tā rakstura un apstākļiem var būt noteikumu pārkāpums, nesportiska rīcība vai abi vienlaikus. Pārkāpumi un nesportiska rīcība ir reglamentēti Spēles noteikumu 12. noteikumā.

Pārkāpums ir spēlētāja neatļauta darbība, kuru tiesnesis atzīst par spēles noteikumu pārkāpumu un kas ietekmē aktīvo spēli. Par pārkāpumu pretinieku komandai tiek piešķirts brīvsitiens (atsevišķos gadījumos – 11 metru soda sitiens). Spēles noteikumu 12. noteikumā ir uzskaitīti konkrēti pārkāpumi, kas tiek uzskatīti par tādiem. Lielākā daļa šo pārkāpumu ir saistīti ar nevajadzīgi agresīvu fizisku spēli vai bumbas spēlēšanu ar roku. Darbība tiek klasificēta kā pārkāpums, ja tai atbilst visi šie nosacījumi:

To izdara spēlētājs (ne maiņas spēlētājs);
Tā notiek, kamēr bumba ir spēlē;
Tā ir vērsta pret pretinieku (ja runa ir par pārkāpumiem, kas saistīti ar kontaktu vai spēlētāju uzvedību).

Piemēram, ja spēlētājs iesit tiesnesim vai savas komandas biedram, tas nav pārkāpums, taču šāda rīcība var tikt uzskatīta par nesportisku rīcību.^[1]

Nesportiska rīcība ir jebkura spēlētāja darbība, kuru tiesnesis uzskata par tādu, par ko piemērojams disciplinārsods (brīdinājums vai noraidījums). Nesportiska rīcība var ietvert arī darbības, kas vienlaikus tiek uzskatītas par pārkāpumiem. Atšķirībā no pārkāpumiem, nesportiska rīcība var notikt jebkurā laikā — arī tad, kad bumba nav spēlē, puslaika pārtraukumā, kā arī pirms un pēc spēles. Par nesportisku rīcību var tikt sodīti ne tikai spēlētāji, bet arī komandu amatpersonas un maiņas spēlētāji.

Par nesportisku rīcību pārkāpējs saņem vai nu brīdinājumu (par ko tiek parādīta dzeltenā kartīte), vai arī tiek noraidīts no laukuma (par ko tiek parādīta sarkanā kartīte).^[1]^{:Noteikums 12.3} Noraidītu spēlētāju nedrīkst aizstāt ar citu spēlētāju, tādēļ viņa komandai atlikusī spēles daļa jāaizvada ar par vienu spēlētāju mazākā sastāvā. Otrā dzeltenā kartīte nozīmē spēlētāja noraidīšanu. Tiesnesim ir ievērojama rīcības brīvība noteikumu piemērošanā. Īpaši nesportiska uzvedība ļauj sodīt dažādas darbības, kas pārkāpj spēles garu, pat ja tās nav konkrēti uzskaitītas kā atsevišķi pārkāpumi.^[1]^{:Noteikums 12.3}

Brīdinājumu un noraidījumu sistēma futbola noteikumos pastāv kopš 1881. gada.^[2] Futbols bija pirmais sporta veids, kurā tika ieviestas soda kartītes, lai norādītu tiesneša lēmumus, un vēlāk šo praksi pārņēma daudzi citi sporta veidi. Pirmo reizi lielā turnīrā kartītes plaši tika izmantotas 1970. gada FIFA Pasaules kausā, taču par obligātu tās visos līmeņos kļuva tikai 1992. gadā.^[3]

Pārkāpumu kategorijas

Spēles noteikumi iedala pārkāpumus divās kategorijās atkarībā no tā, kāds brīvsitiens tiek piešķirts pretinieku komandai — tiešais brīvsitiens vai netiešais brīvsitiens.

Pārkāpumi, par kuriem piešķir tiešo brīvsitienu

Pārkāpumi, par kuriem tiek piešķirts tiešais brīvsitiens, ir visbiežāk sastopamais pārkāpumu veids. Ja šāds pārkāpums tiek izdarīts pārkāpēja komandas soda laukumā, pretinieku komandai tiek piešķirts 11 metru soda sitiens.^[1]^{:14. noteikuma ievads}

Lielākā daļa šo pārkāpumu ir saistīti ar kontaktu starp pretinieku komandu spēlētājiem. Lai gan fizisks kontakts futbolā ir pieļaujams, spēles noteikumi aizliedz lielāko daļu fizisku kontaktu ar pārmērīgu spēku. Atšķirībā no dažiem citiem futbola veidiem, bumbas atņemšanai futbolā galvenokārt jābūt vērstai pret bumbu, nevis pret spēlētāju, kurš to kontrolē.

Spēles noteikumi aizliedz:

uzgrūsties pretiniekam;
uzlēkt virsū pretiniekam;
spert vai mēģināt spert pretiniekam;
grūst pretinieku;
sist vai mēģināt sist pretiniekam;
paklupināt vai mēģināt paklupināt pretinieku;
izdarīt izklupienu vai cīnīties par bumbu tādā veidā, ko tiesnesis uzskata par neuzmanīgu, bezatbildīgu vai saistītu ar pārmērīga spēka pielietošanu.

Neuzmanīga rīcība ir pārkāpums, bezatbildīga rīcība ir sodāma ar brīdinājumu (dzelteno kartīti), bet pārmērīga spēka pielietošana ir sodāma ar noraidījumu (sarkano kartīti). To, kurai kategorijai konkrētais pārkāpums atbilst, nosaka tiesnesis.

Ar tiešo brīvsitienu tiek sodīta arī bumbas spēlēšana ar roku. Izņemot vārtsargu savā soda laukumā, spēlētājiem spēles laikā nav atļauts apzināti pieskarties bumbai ar roku vai plaukstu zem paduses līmeņa. Tomēr ne katra bumbas saskare ar roku vai plaukstu ir pārkāpums. Par pārkāpumu netiek uzskatīts nejaušs un nenovēršams kontakts, piemēram, ja bumba no neliela attāluma trāpa spēlētāja rokā un viņš objektīvi nevarēja no tā izvairīties. Savukārt, ja spēlētājs novieto roku tā, ka viņa ķermenis kļūst "nedabiski lielāks", un bumba trāpa šai rokai, tas tiek uzskatīts par spēli ar roku. Tāpat vārti netiek ieskaitīti, ja spēlētājs gūst vārtus ar roku vai plaukstu, pat ja kontakts bijis nejaušs.^[1]^{:Noteikums 12.1} Vārtsargam ārpus sava soda laukuma ir spēkā tie paši spēles ar roku noteikumi kā jebkuram citam spēlētājam. Ja vārtsargs savā soda laukumā pieskaras bumbai ar rokām situācijā, kad tas nav atļauts saskaņā ar noteikumiem, pretinieku komandai tiek piešķirts netiešais brīvsitiens.^[4]

Tiešais brīvsitiens tiek piešķirts arī par:

pretinieka turēšanu;
pretinieka kavēšanu ar fizisku kontaktu;
košanu vai spļaušanu citai personai;
priekšmeta (kas nav spēles bumba) mešanu pretiniekam vai spēles amatpersonai;
pieskaršanos bumbai ar rokā turētu priekšmetu.

Pārkāpumi, par kuriem piešķir netiešo brīvsitienu

Netiešais brīvsitiens tiek piešķirts, ja spēlētājs:

spēlē bīstamā veidā;
kavē pretinieka virzību, neveicot fizisku kontaktu;
izrāda neapmierinātību ar tiesneša lēmumu, lieto aizskarošus, apvainojošus vai rupjus izteicienus un/vai darbības, vai izdara citus mutiskus pārkāpumus;
neļauj vārtsargam atbrīvoties no bumbas, kas atrodas viņa rokās, vai sper vai mēģina spert bumbu brīdī, kad vārtsargs gatavojas to izspēlēt;
apzināti uzsāk viltīgu kombināciju, lai bumbu (arī pēc brīvsitiena vai atsitiena no vārtiem) ar galvu, krūtīm, ceļgalu u.c. nogādātu vārtsargam un tādējādi apietu atspēles noteikumu, neatkarīgi no tā, vai vārtsargs pēc tam pieskaras bumbai ar rokām;
izdara jebkuru citu pārkāpumu, kas iepriekš nav minēts spēles noteikumos un kura dēļ spēle tiek apturēta, lai brīdinātu vai noraidītu spēlētāju.

Netiešais brīvsitiens tiek piešķirts arī tad, ja vārtsargs savā soda laukumā izdara kādu no šiem pārkāpumiem:

pēc bumbas atlaišanas no savas kontroles pieskaras tai vēlreiz ar rokām, pirms tā ir skārusi citu spēlētāju;
pieskaras bumbai ar rokām pēc tam, kad komandas biedrs to apzināti atspēlējis viņam ar kāju vai iemetis viņam no sānu iemetiena (tā sauktais "atspēles noteikums").^[1]^{:Noteikums 12.2}

Netiešais brīvsitiens tiek piešķirts arī par aizmugures stāvokļa pārkāpumu, lai gan aizmugure netiek uzskatīta par pārkāpumu un par to nekad nepiešķir dzelteno vai sarkano kartīti.

Netiešais brīvsitiens tiek izpildīts no vietas, kur notika pārkāpums, arī tad, ja tas noticis pārkāpēja komandas soda laukumā. Ja pārkāpums noticis vārtu laukumā, netiešais brīvsitiens tiek izpildīts no tuvākā punkta uz vārtu laukuma līnijas, kas ir paralēla vārtu līnijai.^[1]^{:Noteikums 13.2}

Nesportiska rīcība

Skatīt arī: Soda kartīte

Tiesnesis var uzskatīt nopietnus vai atkārtotus pārkāpumus par nesportisku rīcību, par kuru piemērojams oficiāls brīdinājums vai noraidījums no spēles. Futbols bija pirmais sporta veids, kurā tika izmantotas krāsainas kartītes, lai norādītu šādus tiesneša lēmumus.^[5]

Dzeltenā kartīte (brīdinājums)

Tiesnesis parāda spēlētājam dzelteno kartīti, lai norādītu, ka viņam ir oficiāli izteikts brīdinājums.^[1]^{:Noteikums 12.3} Spēlētāja dati pēc tam tiek ierakstīti tiesneša nelielā piezīmju grāmatiņā, tāpēc brīdinājumu bieži angļu valodā sauc arī par booking (iegrāmatošanu). Spēlētājs, kurš saņēmis brīdinājumu, drīkst turpināt piedalīties spēlē. Tomēr, ja spēlētājs vienas spēles laikā saņem otro brīdinājumu, viņš tiek noraidīts no laukuma — tiesnesis atkārtoti parāda dzelteno kartīti un pēc tam sarkano kartīti. Spēles noteikumu 12. noteikumā ir uzskaitīti pārkāpumu un nesportiskas rīcības veidi, par kuriem var tikt piešķirts brīdinājums. Spēlētājam var tikt parādīta dzeltenā kartīte par šādiem pārkāpumiem:

spēles atsākšanas aizkavēšana;
nepiekrišanas izrādīšana ar vārdiem vai darbībām;
ieiešana laukumā, atkārtota ieiešana laukumā vai apzināta laukuma atstāšana bez tiesneša atļaujas;
noteiktā attāluma neievērošana, kad spēle tiek atsākta ar nomestu bumbu, stūra sitienu, brīvsitienu vai sānu iemetienu;
atkārtoti spēles noteikumu pārkāpumi;
nesportiska uzvedība (plaša kategorija, kas ietver dažādas darbības, par kurām pienākas brīdinājums).

Spēlēs, kurās tiek izmantota video tiesneša asistenta (VAR) sistēma, ir vēl divi pārkāpumi, par kuriem var saņemt dzelteno kartīti:

ieiešana tiesneša pārskatīšanas zonā;
pārmērīga “pārskatīšanas” (TV ekrāna) žesta izmantošana.^[6]

Tas, kas tiek uzskatīts par nesportisku uzvedību, par kuru pienākas brīdinājums, lielākoties ir tiesneša ziņā, lai gan Spēles noteikumu 12. noteikumā ir minēti vairāki piemēri.^[1]^{:Noteikums 12.3} Tie ietver simulēšanu, proti, mēģinājumus maldināt tiesnesi, kā arī mēģinājumu gūt vārtus, spēlējot bumbu ar roku. Par nesportisku uzvedību tiek uzskatīti arī pārkāpumi, kas izdarīti bezatbildīgi, kā arī pārkāpumi, kuru mērķis ir apturēt daudzsološu uzbrukumu. Par šādiem pārkāpumiem tiek piešķirta dzeltenā kartīte. Savukārt pārkāpumi, kas izdarīti, pielietojot pārmērīgu spēku, kā arī lielākā daļa apzinātu pārkāpumu, kuru mērķis ir liegt pretiniekam gūt vārtus vai liegt acīmredzamu vārtu gūšanas iespēju, ir sodāmi ar sarkano kartīti.^[1]^{:Noteikums 12.3}

Spēles noteikumi paredz, ka vārtu guvumu drīkst svinēt, taču svinībām nevajadzētu būt "pārmērīgām". Par krekla novilkšanu vai sejas aizsegšanu ar kreklu spēlētājam tiek parādīta dzeltenā kartīte. Brīdinājumu var saņemt arī spēlētājs, kurš uzkāpj uz stadiona norobežojošā žoga vai tuvojas skatītāju zonai vai ieiet tajā tādā veidā, kas rada drošības riskus.^[7]

Lielākajā daļā turnīru noteikts dzelteno kartīšu skaits, kas sakrāts vairāku spēļu laikā, nozīmē spēlētāja diskvalifikāciju uz noteiktu skaitu nākamo spēļu. Precīzs kartīšu un izlaižamo spēļu skaits atšķiras atkarībā no sacensību organizatora, jo šīs sankcijas neregulē futbola Spēles noteikumi. Piemēram, UEFA Čempionu līgā divu dzelteno kartīšu saņemšana vienā turnīra posmā automātiski nozīmē vienas spēles diskvalifikāciju. Šādās situācijās spēlētāji bieži ir tikuši turēti aizdomās (un reizēm pat paši atzinuši), ka apzināti nopelnījuši otro dzelteno kartīti mazāk nozīmīgā spēlē, lai pēc diskvalifikācijas viņu dzelteno kartīšu uzskaite tiktu atiestatīta uz nulli turpmākajām spēlēm. Šo praksi dēvē par kartīšu "attīrīšanu" (cleaning cards). Lai gan formāli šāda rīcība nepārkāpj sacensību noteikumus, tā tiek uzskatīta par nesportisku. UEFA dažkārt ir vērsusies pret šādu rīcību, piemērojot iesaistītajiem spēlētājiem un treneriem papildu naudas sodus un/vai diskvalifikācijas. Piemēram, Serhio Ramoss gan 2010., gan 2019. gadā saņēma papildu diskvalifikāciju Čempionu līgā pēc tam, kad intervijās publiski norādīja, ka vienu no saņemtajām dzeltenajām kartītēm bija nopelnījis apzināti, lai "attīrītu" kartīšu uzskaiti. Pirmajā gadījumā tas notika kopā ar Šavi Alonso pēc Žuzē Mouriņu dotajiem norādījumiem.^[8]^[9]^[10]^[11]^[12]

2017. gadā IFAB apstiprināja iespēju piemērot pagaidu noraidījumu no laukuma (sin-bin) par pārkāpumiem, par kuriem parasti piešķir dzelteno kartīti, līdzīgi kā tas tiek darīts citos sporta veidos. Tomēr šāda sistēma ir atļauta tikai jaunatnes, veterānu, cilvēku ar invaliditāti un amatieru futbolā. Sacensību organizatori paši var izvēlēties, vai izmantot šo sistēmu tradicionālo dzelteno kartīšu vietā, turklāt tās ieviešanā ir pieļaujamas dažādas variācijas. Spēlēs, kuru pamatlaiks ir 90 minūtes, pagaidu noraidījuma ilgums ir 10 minūtes.^[13]

Sarkanā kartīte (noraidījums)

Sarkanā kartīte ir kartīte, ko tiesnesis parāda, lai norādītu, ka spēlētājs ir jāizraida no laukuma.^[1]^{:Noteikums 12.3} Izraidītajam spēlētājam nekavējoties jāatstāj spēles laukums, viņš vairs nedrīkst piedalīties spēlē un nevar tikt aizstāts ar maiņas spēlētāju. Tas nozīmē, ka viņa komandai spēle jāturpina ar vienu spēlētāju mazāk. Ja sarkano kartīti saņem komandas vārtsargs, citam komandas spēlētājam ir jāpārņem vārtsarga pienākumi. Ja komandai vēl ir pieejamas maiņas, tā parasti (bet tas nav obligāti) nomaina laukuma spēlētāju pret rezerves vārtsargu.

Spēles noteikumu 12. Noteikums nosaka pārkāpumus, par kuriem spēlētāju var noraidīt no laukuma. Tie ir:

pretinieku komandai gūtu vārtu vai acīmredzamas vārtu gūšanas iespējas liegšana ar apzinātu spēli ar roku (tas neattiecas uz vārtsargu viņa soda laukumā);
pretinieku komandai gūtu vārtu vai acīmredzamas vārtu gūšanas iespējas liegšana ar apzinātu spēli ar roku ārpus sava soda laukuma;
pretiniekam gūtu vārtu vai acīmredzamas vārtu gūšanas iespējas liegšana ar pārkāpumu, par kuru piešķirams brīvsitiens (ievērojot 12. noteikumā paredzētos izņēmumus);
rupja spēle;
košana vai spļaušana citai personai;
vardarbīga rīcība;
aizvainojošas, apvainojošas vai rupjas valodas un/vai žestu lietošana;
otrās dzeltenās kartītes (brīdinājuma) saņemšana vienas spēles laikā.

Spēlēs, kurās tiek izmantota video tiesneša (VAR) sistēma, par noraidīšanas iemeslu tiek uzskatīta arī neatļauta ieiešana video operāciju telpā.^[1]^{:Noteikums 12.3}

Rupja spēle ir pārkāpums, kas izdarīts, izmantojot pārmērīgu spēku, proti, spēlētājs ir ievērojami pārsniedzis nepieciešamo spēka pielietojumu un, cīnoties par bumbu laikā, kad tā ir spēlē, apdraudējis pretinieka veselību.^[1]^{:Noteikums 12.3} Vardarbīga rīcība atšķiras no rupjas spēles ar to, ka to var izdarīt jebkurš spēlētājs, maiņas spēlētājs vai jau nomainīts spēlētājs pret jebkuru personu, piemēram, komandas biedru, spēles amatpersonu vai skatītāju, un tā nav saistīta ar cīņu par bumbu.^[1]^{:Noteikums 12.3}

Pēc noraidījuma spēlētājam nav atļauts uzturēties komandas tehniskajā zonā, un viņam jāatstāj laukuma un tā tiešās apkārtnes teritorija.^[1]^{:Noteikums 12.4}^[14]

Ja vienas komandas spēlētāji kopumā saņem piecas sarkanās kartītes, komandai vairs nav iespējams nodrošināt minimālo nepieciešamo spēlētāju skaitu (7), un spēle tiek pārtraukta.

Sākot ar 2020. gada augustu, COVID-19 pandēmijas laikā, IFAB un Anglijas Futbola asociācija noteica, ka jebkurš spēlētājs, kurš apzināti klepo citas personas virzienā, saņem tiešo sarkano kartīti. Mazāk smagi gadījumi tiek klasificēti kā "nesportiska uzvedība" un tiek sodīti ar dzelteno kartīti.^[15]

Vēsture un izcelsme

Spēlētāju brīdināšana un noraidīšana par nopietniem spēles noteikumu pārkāpumiem ir daļa no Spēles noteikumiem kopš 1881. gada.^[16] Tomēr valodas ziņā neitrālu krāsainu kartīšu izmantošana šo lēmumu apzīmēšanai tika ieviesta tikai gandrīz 90 gadus vēlāk.

Idejas autors bija britu futbola tiesnesis Kens Estons.^[5] Estonu iecēla par FIFA Tiesnešu komitejas locekli, un viņš bija atbildīgs par visiem tiesnešiem 1966. gada FIFA Pasaules kausa laikā. Ceturtdaļfinālā Anglija tikās ar Argentīnu Vembli stadiona laukumā. Pēc spēles laikraksti ziņoja, ka tiesnesis Rūdolfs Kreitleins bija brīdinājis Bobiju Čarltonu un Džeku Čarltonu, kā arī noraidījis Argentīnas spēlētāju Antonio Ratinu. Tomēr tiesnesis spēles laikā nebija skaidri parādījis savu lēmumu, tāpēc Anglijas izlases galvenais treneris Alfs Remzijs pēc spēles vērsās FIFA, lai saņemtu skaidrojumu. Šis incidents pamudināja Kenu Estonu meklēt veidu, kā padarīt tiesneša lēmumus saprotamākus gan spēlētājiem, gan skatītājiem. Viņš nonāca pie idejas izmantot krāsu kodēšanas sistēmu, kas balstīta uz luksofora principa: dzeltenā krāsa nozīmē brīdinājumu, bet sarkanā krāsa – apstāšanos. Šāda sistēma pārvarētu valodas barjeras un skaidri parādītu, vai spēlētājs ir brīdināts vai noraidīts.^[5] Tādēļ dzeltenās kartītes brīdinājuma apzīmēšanai un sarkanās kartītes noraidījuma apzīmēšanai pirmo reizi tika izmantotas 1970. gada FIFA Pasaules kausa laikā Meksikā. Lai gan šajā turnīrā neviens spēlētājs netika noraidīts, kartīšu sistēma sevi pierādīja un vēlāk tika ieviesta arī daudzos citos sporta veidos, pielāgojot to katra sporta veida noteikumiem.

Līdz 1992. gadam spēlētājam, kurš vienā spēlē izdarīja otru pārkāpumu, par kuru pienākas brīdinājums, tika parādīta tikai sarkanā kartīte. 1992. gadā IFAB noteica, ka šādos gadījumos tiesnesim vispirms jāparāda otrā dzeltenā kartīte un tikai pēc tam sarkanā kartīte.^[17]

Mūsdienās, izmantojot video tiesneša (VAR) sistēmu, tiesnesis pēc incidenta atkārtotas noskatīšanās laukumā var mainīt iepriekš piešķirtu dzelteno kartīti uz sarkano kartīti. Šādā situācijā tiesnesis vispirms parāda dzelteno kartīti, pēc tam ar žestu norāda, ka iepriekšējais lēmums tiek atcelts, un visbeidzot parāda pārkāpumu izdarījušajam spēlētājam sarkano kartīti.

Biežums

Pārkāpumi futbolā ir ļoti izplatīti. Piemēram, 2012.–13. gada sezonā lielākajās Eiropas futbola līgās vidējais pārkāpumu skaits vienā spēlē svārstījās no 23 – Anglijas Premjerlīgā, līdz 32 – Vācijas Bundeslīgā.^[18]

Dzeltenās kartītes tiek piešķirtas retāk, taču tipiskā futbola spēlē parasti tiek parādītas vairākas. Piemēram, 2014. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā vidēji vienā spēlē tika parādītas aptuveni trīs dzeltenās kartītes. Savukārt sarkanās kartītes tiek piešķirtas ievērojami retāk. Tajā pašā turnīrā vidēji tika parādītas tikai 0,2 sarkanās kartītes vienā spēlē.^[19]

Tiesneša rīcības brīvība

Tiesnesim ir noteikta rīcības brīvība, piemērojot 17 Spēles noteikumus, tostarp nosakot, kuras darbības konkrētajā situācijā uzskatāmas par pārkāpumiem, par kuriem jāpiešķir dzeltenā kartīte, ņemot vērā noteikumos paredzētās plašās pārkāpumu kategorijas. Tādēļ tiesnešu lēmumi nereti izraisa diskusijas un pretrunas. Daži noteikumi skaidri nosaka apstākļus, kuros brīdinājums ir jāpiešķir vai tas būtu jāpiešķir, savukārt dažādi norādījumi un vadlīnijas tiesnešiem sniedz papildu skaidrojumus par noteikumu piemērošanu. Agrāk tiesnešu mudinājumu izmantot veselo saprātu sarunvalodā dēvēja par "18. noteikumu" jeb "spēles garu".^[20] Mūsdienās "spēles gara" princips ir tieši iekļauts Spēles noteikumos.^[1]^{:Noteikums 12.2}

Priekšrocības princips

Saskaņā ar priekšrocības principu, spēlei ir jāturpinās arī pēc pārkāpuma izdarīšanas, ja komanda, pret kuru pārkāpums izdarīts, gūs lielāku labumu no spēles turpināšanas nekā no tūlītējas spēles apturēšanas. Ja paredzētā priekšrocība dažu sekunžu laikā tomēr neīstenojas, tiesnesis aptur spēli un atsāk to ar tiešo brīvsitienu, netiešo brīvsitienu vai 11 metru soda sitienu (atkarībā no izdarītā pārkāpuma).^[1]^{:Noteikums 5.3}

Spēles atsākšana

Ja Spēles noteikumu pārkāpums notiek brīdī, kad bumba nav spēlē, spēle tiek atsākta atbilstoši iemeslam, kādēļ bumba jau iepriekš bija ārpus spēles. (Jebkurš Spēles noteikumu pārkāpums, kas izdarīts laikā, kad bumba nav spēlē, var tikt uzskatīts par nesportisku rīcību, taču tas nav pārkāpums Spēles noteikumu izpratnē.)

Ja nesportiska rīcība notiek laikā, kad bumba ir spēlē, tiesnesim nav obligāti nekavējoties jāpārtrauc spēle, lai parādītu dzelteno vai sarkano kartīti. To var izdarīt pie nākamās spēles apturēšanas, īpaši tad, ja spēles turpināšana dod priekšrocību komandai, pret kuru izdarīts pārkāpums. Šādā gadījumā spēle tiek atsākta atbilstoši iemeslam, kādēļ bumba izgāja no spēles, piemēram, ar iemetienu, ja bumba šķērsoja sānu līniju.

Ja spēle tiek apturēta, lai piešķirtu brīdinājumu vai noraidītu spēlētāju, tad:

ja vienlaikus ir izdarīts arī pārkāpums, spēle tiek atsākta atbilstoši pārkāpuma veidam – ar netiešo brīvsitienu, tiešo brīvsitienu vai 11 metru soda sitienu pretinieku komandai;
ja 12. noteikuma izpratnē pārkāpums nav noticis, spēle tiek atsākta ar netiešo brīvsitienu pretinieku komandai.

Komandas amatpersonas

2019. gadā IFAB apstiprināja dzelteno un sarkano kartīšu izmantošanu arī komandas amatpersonām. Kopš tā laika lielākajā daļā sacensību tiek piemērota sistēma, kas ir līdzīga spēlētājiem paredzētajai. Tas nozīmē, ka, ja komandas amatpersona, piemēram, galvenais treneris vai trenera asistents, vienas spēles laikā saņem divas dzeltenās kartītes, viņam tiek parādīta arī sarkanā kartīte.

Atkarībā no pārkāpuma smaguma amatpersonai pēc tam var tikt piemērots:

aizliegums atrasties pie laukuma (tehniskajā zonā) noteiktu spēļu skaitu;
naudas sods;
citi disciplinārsodi saskaņā ar konkrēto sacensību un attiecīgās valsts futbola asociācijas noteikumiem.

Līdz šim noteikumu grozījumam komandas amatpersonas, piemēram, treneri un komandu vadītāji, neietilpa to personu lokā, uz kurām attiecās spēlētājiem paredzētie brīdināšanas un noraidīšanas pārkāpumi, jo šie noteikumi bija piemērojami tikai spēlētājiem, maiņas spēlētājiem un nomainītajiem spēlētājiem. Tāpēc viņiem par pārkāpumiem fiziski netika rādītas kartītes. Tomēr saskaņā ar Spēles noteikumu 5. noteikumu, tiesnesim jau iepriekš bija tiesības brīdināt vai noraidīt komandas amatpersonas no tehniskās zonas un tās tiešās apkārtnes, lai gan sarunvalodā šo lēmumu joprojām bieži dēvēja par "noraidīšanu".

Disciplinārsodi pēc spēles

Daudzās futbola līgās un futbola federācijās spēlētājiem, kuri sezonas, turnīra vai noteikta sacensību posma laikā sakrāj noteiktu skaitu dzelteno kartīšu, tiek piemēroti disciplinārsodi ārpus konkrētās spēles. Visbiežāk tas nozīmē, ka spēlētājs tiek diskvalificēts uz nākamo spēli vai vairākām spēlēm pēc noteikta brīdinājumu skaita sasniegšanas. Šādus sodus nosaka attiecīgo sacensību reglamenti, nevis Spēles noteikumi. Īpašu noteikumu ieviesa Major League Soccer tās rezervju līgā – MLS Next Pro, 2022. gada sezonas vidū. Spēlētājs, kurš tiek noraidīts, izcieš diskvalifikāciju savas komandas nākamajā spēlē pret to pašu pretinieku.^[21]

Tāpat arī tieša sarkanā kartīte parasti izraisa papildu disciplinārsodus, visbiežāk – diskvalifikāciju uz vienu vai vairākām nākamajām spēlēm, lai gan dažkārt var tikt piemērots arī naudas sods. Precīzu soda mēru nosaka konkrētā turnīra vai sacensību noteikumi, nevis Spēles noteikumi. FIFA ir noteikusi, ka par tiešu sarkano kartīti jebkurās futbola sacensībās spēlētājam obligāti jāizlaiž vismaz nākamā spēle. Vienīgais pamats apelācijai ir gadījums, kad sarkanā kartīte kļūdaini piešķirta nepareizajam spēlētājam.^[22]

2006. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā spēlētājs, kurš grupu turnīrā saņēma divas dzeltenās kartītes trīs spēlēs, vai izslēgšanas spēlēs saņēma divas dzeltenās kartītes, izlaida nākamo spēli diskvalifikācijas dēļ. Viena dzeltenā kartīte netika pārcelta no grupu turnīra uz izslēgšanas spēlēm. Ja spēlētājs saņēma otro dzelteno kartīti komandas pēdējā grupas spēlē, viņš izlaida astotdaļfinālu, ja komanda tajā kvalificējās. Tomēr diskvalifikācijas par dzeltenajām kartītēm netika pārceltas ārpus Pasaules kausa finālturnīra.

2010. gada FIFA Pasaules kausā noteikumi tika mainīti. Divas dzeltenās kartītes, kas saņemtas laika posmā no turnīra sākuma līdz ceturtdaļfināla beigām, nozīmēja vienas spēles diskvalifikāciju. Līdz ar to tikai tie spēlētāji, kuri pusfinālā saņēma sarkano kartīti (tieši vai pēc otrās dzeltenās kartītes), nevarēja piedalīties finālā.

Dažās līgās un turnīros komandas godīgas spēles (fair play) rādītājs, ko nosaka pēc saņemto dzelteno un sarkano kartīšu kopskaita, tiek izmantots kā papildu kritērijs, lai noteiktu komandu vietu turnīra tabulā, ja citas statistikas ir vienādas. Pirmo reizi FIFA Pasaules kausa vēsturē šāds kritērijs tika izmantots 2018. gadā, kad Japāna H grupā iekļuva astotdaļfinālā, apsteidzot Senegālu. Abām komandām bija vienādi visi pārējie rādītāji, taču Japāna grupu turnīrā bija saņēmusi četras dzeltenās kartītes, savukārt Senegāla – sešas.^[23]^[24]

Skatīt arī

Futbola noteikumi

Atsauces

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 «Laws of the Game». International Football Association Board (angļu). Skatīts: 2026. gada 30. jūlijs.
↑ «Laws of the Game (1881) - Wikisource, the free online library». en.wikisource.org (angļu). Skatīts: 2026-07-31.
↑ «Minutes of the Annual General Meeting». Soccer South Bay Referee Association. International Football Association Board. 1992. gada 30. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 5. maijs. Skatīts: 2015. gada 7. janvāris.
↑ The Football Association. «Law 12 - Fouls and Misconduct». www.thefa.com (angļu). Skatīts: 2026-07-31.
1 2 3 Gregory Wakeman. «What Are the Origins of Soccer's Red and Yellow Cards?». HISTORY (angļu), 2026-07-10. Skatīts: 2026-08-01.
↑ www.espn.com https://www.espn.com/soccer/blog-fifa/story/3511810/. Skatīts: 2026-07-31. Tukšs vai neesošs |title=
↑ «Law 12 - Fouls and Misconduct: Disciplinary Action». theifab.com. Skatīts: 2026-08-01.
↑ Press Association. «José Mourinho and Real Madrid guilty of misconduct over bookings». The Guardian (en-GB), 2010-11-30. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2026-08-01.
↑ «Uefa investigation surprises Real» (en-GB). 2010-11-26. Skatīts: 2026-08-01.
↑ Associated Press. «Uefa set to investigate Real Madrid duo for 'deliberate' red cards». The Guardian (en-GB), 2010-11-24. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2026-08-01.
↑ «Uefa reduces Mourinho punishment» (en-GB). 2010-12-06. Skatīts: 2026-08-01.
↑ James Dudko. «Sergio Ramos Banned for 2 Matches by UEFA for Intentional Yellow Card vs. Ajax». bleacherreport.com (angļu). Skatīts: 2026-08-01.
↑ «GUIDELINES FOR TEMPORARY DISMISSALS (SIN BINS)». International Football Association Board | IFAB (en-GB). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-12-05. Skatīts: 2026-08-01.
↑ «Soccer red card rules | Football red cards, offenses, violations, laws». www.football-bible.com (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-10-01. Skatīts: 2026-08-02.
↑ «Players can be red-carded for deliberately coughing, say Ifab & FA». BBC Sport (en-GB). 2020-08-03. Skatīts: 2026-08-02.
↑ «Laws of the Game (1881) - Wikisource, the free online library». en.wikisource.org (angļu). Skatīts: 2026-08-02.
↑ White, Clive (1 June 1992). "Back-pass out of keepers' hands". The Times. No. 64347. London, UK. p. 29.
↑ «Fouls in Premier League have dropped by 22% since 2006». BBC Sport (en-GB). 2013-06-14. Skatīts: 2026-08-02.
↑ FIFA.com. «2014 FIFA World Cup™ - Statistics - FIFA.com». FIFA.com (en-GB). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-02-02. Skatīts: 2026-08-02.
↑ United States Soccer Federation Inc, Michael Lewis. Soccer For Dummies®. John Wiley & Sons, 2011-03-16. ISBN 978-1-118-05357-7.
↑ mlssoccer. «MLS NEXT Pro implementing two new competition rules for second half of inaugural season | MLSSoccer.com». mlssoccer (angļu). Skatīts: 2026-08-03.
↑ Staff. «Fifa change red card rules». The Guardian (en-GB), 2002-09-24. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2026-08-03.
↑ Piemēram, UEFA EURO 2016 kvalifikācijas turnīrā: «Regulations of the UEFA European Football Championship 2014–16». UEFA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 19. decembris.
↑ Stuart James. «Japan sneak through to World Cup last 16 despite Poland defeat». The Guardian (en-GB), 2018-06-28. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-03-27.

[:0-1] 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 «Laws of the Game». International Football Association Board (angļu). Skatīts: 2026. gada 30. jūlijs.

[2] «Laws of the Game (1881) - Wikisource, the free online library». en.wikisource.org (angļu). Skatīts: 2026-07-31.

[1992IFAB-3] «Minutes of the Annual General Meeting». Soccer South Bay Referee Association. International Football Association Board. 1992. gada 30. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 5. maijs. Skatīts: 2015. gada 7. janvāris.

[4] The Football Association. «Law 12 - Fouls and Misconduct». www.thefa.com (angļu). Skatīts: 2026-07-31.

[:1-5] 1 2 3 Gregory Wakeman. «What Are the Origins of Soccer's Red and Yellow Cards?». HISTORY (angļu), 2026-07-10. Skatīts: 2026-08-01.

[6] www.espn.com https://www.espn.com/soccer/blog-fifa/story/3511810/. Skatīts: 2026-07-31. Tukšs vai neesošs |title=

[7] «Law 12 - Fouls and Misconduct: Disciplinary Action». theifab.com. Skatīts: 2026-08-01.

[8] Press Association. «José Mourinho and Real Madrid guilty of misconduct over bookings». The Guardian (en-GB), 2010-11-30. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2026-08-01.

[9] «Uefa investigation surprises Real» (en-GB). 2010-11-26. Skatīts: 2026-08-01.

[10] Associated Press. «Uefa set to investigate Real Madrid duo for 'deliberate' red cards». The Guardian (en-GB), 2010-11-24. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2026-08-01.

[11] «Uefa reduces Mourinho punishment» (en-GB). 2010-12-06. Skatīts: 2026-08-01.

[12] James Dudko. «Sergio Ramos Banned for 2 Matches by UEFA for Intentional Yellow Card vs. Ajax». bleacherreport.com (angļu). Skatīts: 2026-08-01.

[13] «GUIDELINES FOR TEMPORARY DISMISSALS (SIN BINS)». International Football Association Board | IFAB (en-GB). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-12-05. Skatīts: 2026-08-01.

[14] «Soccer red card rules | Football red cards, offenses, violations, laws». www.football-bible.com (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-10-01. Skatīts: 2026-08-02.

[15] «Players can be red-carded for deliberately coughing, say Ifab & FA». BBC Sport (en-GB). 2020-08-03. Skatīts: 2026-08-02.

[16] «Laws of the Game (1881) - Wikisource, the free online library». en.wikisource.org (angļu). Skatīts: 2026-08-02.

[17] White, Clive (1 June 1992). "Back-pass out of keepers' hands". The Times. No. 64347. London, UK. p. 29.

[18] «Fouls in Premier League have dropped by 22% since 2006». BBC Sport (en-GB). 2013-06-14. Skatīts: 2026-08-02.

[19] FIFA.com. «2014 FIFA World Cup™ - Statistics - FIFA.com». FIFA.com (en-GB). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-02-02. Skatīts: 2026-08-02.

[20] United States Soccer Federation Inc, Michael Lewis. Soccer For Dummies®. John Wiley & Sons, 2011-03-16. ISBN 978-1-118-05357-7.

[21] ssoccer. «MLS NEXT Pro implementing two new competition rules for second half of inaugural season | MLSSoccer.com». mlssoccer (angļu). Skatīts: 2026-08-03.

[22] Staff. «Fifa change red card rules». The Guardian (en-GB), 2002-09-24. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2026-08-03.

[regulations-23] Piemēram, UEFA EURO 2016 kvalifikācijas turnīrā: «Regulations of the UEFA European Football Championship 2014–16». UEFA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 19. decembris.

[24] Stuart James. «Japan sneak through to World Cup last 16 despite Poland defeat». The Guardian (en-GB), 2018-06-28. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-03-27.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]

[14]

[15]

[16]

[17]

[18]

[19]

[20]

[21]

[22]

[23]

[24]