Pārtikas krāsvielas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dabīgo pārtikas krāsvielu dažādās krāsas un toņi
Dzeltenās krāsvielas izkliedes salīdzinājums karstā (pa kreisi) un aukstā ūdenī (pa labi)

Pārtikas krāsvielas ir krāsvielu veids, ko izmanto kā pārtikas piedevas, lai mainītu vai pastiprinātu pārtikas dabīgo krāsu un atjaunotu krāsu, kas zudusi tehnoloģiskās apstrādes laikā. Latvijas likumi aizliedz izmantot krāsvielas pārtikas bojāšanās vai nepareizas apstrādes dēļ radušos defektu slēpšanai, kā arī pievienot pārtikai, kas paredzēta bērniem līdz 3 gadu vecumam.[1][2]

Par pārtikas krāsvielām neuzskata krāsvielas, kas izmantotas, lai iekrāsotu pārtikas produktu neēdamās daļas (piemēram, desu vai sieru apvalkus), kā arī garšvielas un citas krāsojošas sastāvdaļas (piemēram, augļu, ogu sulas, kafiju, kakao un safrānu), kas pievienotas to garšas, smaržas vai uzturvērtības dēļ.[1]

Iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc izcelsmes pārtikas krāsvielas iedala 3 grupās:

  • dabīgās krāsvielas (angļu: nnatural), kas iegūtas no dabā sastopamām izejvielām (augiem, sēklām utt). Vairums dabīgo krāsvielu ir veselībai pilnībā nekaitīgas
  • dabīgajām identiskās krāsvielas (angļu: ninatural identical), kas iegūtas ķīmiski, tomēr ir identiskas dabā sastopamajām krāsvielām, piemēram, β-karotīns.
  • sintētiskās krāsvielas (angļu: synsynthetic), kas iegūtas ķīmiskajā sintēzē.[1] To priekšrocība, salīdzinājumā ar dabīgajām krāsvielām, ir noturība un zemā cena. Vairums sintētisko krāsvielu pieder azokrāsvielu grupai, no kurām lielākajai daļai ir sulfoskābes grupas, kas padara ūdenī šķīstošus tās un to vielmaiņas starpproduktus.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Lilita Ozola. Pārtikas piedevas. Rīga : SIA „Neo”, 2003. 44.—46. lpp. ISBN 9984-9649-0-6.
  2. 2,0 2,1 Ida Jākobsone, Viesturs Kreicbergs. Uztura bagātinātāji un pārtikas piedevas. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2007. 85.—88. lpp. ISBN 978-9984-825-18-2.