Pāvels Dubrovins

Vikipēdijas lapa
Pāvels Dubrovins
Павел Фёдорович Дубровин
Pāvels Dubrovins
Personīgā informācija
Dzimis 1839. gada 24. maijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Veļikije Luki apriņķis, Pleskavas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1890. gada 23. maijā (50 gadi)
Valsts karogs: Krievijas Impērija Dinaburga, Daugavpils apriņķis, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)

Pāvels Dubrovins (krievu: Павел Фёдорович Дубровин; dzimis 1839. gada 24. maijā, miris 1890. gada 23. maijā) bija Krievijas Impērijas politiķis un sabiedriskais darbinieks, Daugavpils (tolaik Dinaburgas) pilsētas galva no 1876. līdz 1890. gadam. Viens no visilgāk amatā bijušajiem Daugavpils pašvaldības vadītājiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis muižnieka ģimenē. Izglītību ieguvis Konstantinovas kadetu korpusā, pēc kura beigšanas viņam piešķīra galma padomnieka civildienesta pakāpi. Jaunības gados dienēja armijā, 1864. gadā viņš kļuva par Dinaburgas pilsētas pirmā iecirkņa miera vidutāju priekšnieku, šajā postenī viņš saņēma pirmos apbalvojumus – Svētās Annas trešās pakāpes ordeni par nevainojamu dienestu un Izcilības zīmi par dzimtbūšanas atcelšanas manifesta ieviešanu dzīvē. Kad 1874. gadā miera vidutāju amats tika likvidēts, Dubrovins kļuva par Pilsētas sabiedriskās bankas direktoru. 1876. gadā viņš tika ievēlēts Dinaburgas pilsētas priekšnieka amatā. Viena no pirmajām jaunievēlētā pilsētas priekšnieka iniciatīvām bija brīvprātīgās ugunsdzēsēju biedrības izveidošana. Vēl viens solis uz priekšu Dinaburgas attīstībā bija ūdensvada ierīkošana.

1865. gadā cara valdība apstiprināja Dinaburgas attīstības plānu. Vairākas būves gar Daugavu tika iekļautas pilsētas teritorijā, bet centrālajās ielās aizliedza būvēt koka ēkas. Uz šī lēmuma pamata sāka veidoties jauns pilsētas rajons – Jaunbūve. Šajā laikā sākās celtniecība arī Gajokā, bet 1880. gadā, kad tika pabeigts cietoksnis, tika apstiprināta jauna mikrorajona – Esplanādes būvniecība. 1880. gadā no pilsētas uz cietoksni tika nobruģēts ceļš (no tagadējās Cietokšņa ielas), ko nosauca par Apakšējo dambi.

Dubrovina laikā, no 1876. līdz 1890. gadam, Dinaburgā daudz būvēja, bruģēja ielas, pilsētu labiekārtoja un paplašināja. Liela uzmanība tika veltīta izglītībai. 1879. gadā ar pilsētas priekšnieka atbalstu Dinaburgā tika atklāta pirmā sieviešu proģimnāzija, sāka darboties aptuveni desmit skolas. Ziņas par sekmīgi strādājošo pilsētas galvu izplatījās arī ārpus Vitebskas guberņas robežām. Pāvels Dubrovins tika apbalvots ar dažiem Krievijas ordeņiem, kā arī ar Japānas un Melnkalnes ordeņiem. Dubrovins ieņēma Dinaburgas vadītāja amatu līdz pat savai nāvei 1890. gadā.[1][2]

Miris 1890. gada 23. maijā. Apbedīts Daugavpils pareizticīgo kapos.

Piemineklis Pāvelam Dubrovinam Daugavpilī.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1882. gadā Dubrovins par saviem līdzekļiem izpirka trīs zemes hektārus, ierīkojot parku, kurā bija ieejas arka un estrāde koncertiem. Dubrovina parks saglabājies līdz mūsdienām, 2007. gadā parkā tika uzstādīts piemineklis Pāvelam Dubrovinam.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Pāvels Dubrovins». russkije.lv. Skatīts: 2018. gada 21. decembrī.
  2. «PĀVELS DUBROVINS». lcb.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. maijā. Skatīts: 2018. gada 21. decembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]