Pāvils Mucenieks

Pāvils Mucenieks;
Latvijas armijas ārsta kapteiņa uniformā (1919)
Personīgā informācija
Dzimis	1891. gada 27. septembrī ; Pļaviņas, Vidzemes guberņa (tagad Latvija)
Miris	1940. gada 7. maijā (48 gadi); Rīga
Tautība	latvietis
Brāļi	Pēteris Mucenieks (tiesnesis) (1895—1937), pulkvedis leitnants
Bērni	Liene Muceniece (1925–1993), Pauls Mucenieks (1926–2014) , Anna Muceniece (1928 - 1975)
Zinātniskā darbība
Zinātne	ķirurģija
Darba vietas	Rīgas pilsētas 1. slimnīca
Alma mater	Petrogradas Kara medicīnas akadēmija

Pāvils Mucenieks (1891—1940) bija latviešu ķirurgs, Rīgas pilsētas 1. slimnīcas nodaļas vadītājs, Latvijas Universitātes profesors.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1891. gada 27. septembrī Pļaviņās pasta puiša Andrieva Mucenieka ģimenē. Mācījās Rīgas Aleksandra ģimnāzijā, ko beidza 1913. gadā. No 1913. līdz 1917. gadam viņš studēja Petrogradas Kara medicīnas akadēmijā. Pirmā pasaules karā dienēja 1. latviešu strēlnieku brigādes lazaretē kā jaunākais ordinātors, tad par 3. Kurzemes un 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka jaunāko ārstu.^[1] Pēc demobilizēšanas 1918. gada pavasarī bija Alūksnes ārsts. Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada oktobrī strādāja Rīgas Kara slimnīcā par jaunāko ordinātoru, Latgales atbrīvošanas kampaņas laikā bija Kurzemes divīzijas Rēzeknes lauka lazaretes ķirurgs, 1920. gada decembrī paaugstināts kapteiņa dienesta pakāpē.^[2]

1921. gadā viņš sāka strādāt Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Propedeitikas klīnikā par ķirurģijas asistentu, 1925. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu doktora disertāciju "Eksperimentāli pētījumi par žultsvadu plastiku", tika paaugstināts par vecāko asistentu un privātdocentu. No 1928. gada vadīja Rīgas pilsētas 1. slimnīcas ķirurģijas nodaļu, veica pētījumus vēdera dobuma, plaušu, plastiskajā ķirurģijā un neiroķirurģijā.^[3] 1940. gada 15. aprīlī viņu ievēlēja par ārkārtas profesoru un LU 3. ķirurģisko slimību (Hospitālās ķirurģijas) katedras vadītāju.

Miris 1940. gada 7. maijā Rīgā, apglabāts Varakļānu kapos.^[4]

Varakļānu luterāņu draudzes kapi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1937. gadā Pāvils Mucenieks ziedoja naudu Varakļānu kapu kapličas būvei ar vitrāžu un mozaīku rotājumu. Pēc Anša Bērziņa meta uzcēla skaistu arhitektoniskas kompozīcijas veida pieminekli Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo Varakļānu draudzes locekļu piemiņai.^[5]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par barības vada apdegumu terapiju. Latvijas ārstu žurnāls, 1923.
Ileus nach dem Material des 1. Rigaschen Stadtkrankenhauses. Deutsche Zeitschrift für Chirurgie, 1927, 202:325-350 (vāciski)
Über die operative Therapie der Syringomyelie. Deutsche Zeitschrift für Chirurgie, 1933, 240:236-261 (vāciski)

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upmane J., Ņikitins A. Ķirurgam profesoram Pāvilam Muceniekam – 100. Latvijas Ārsts, 1991, 6. nr., 32.–34. lpp.
Vīksna A. Latvijas ķirurģijas profesori. Rīga: 2010. 141 lpp.
Vīksna A. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte. 1919–1950. Rīga: 2011. 499 lpp.
Vīksna A. Pa ārstu takām. Rīga: 1990. 174 lpp.

Attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pāvils Mucenieks (pa kreisi) kā Petrogradas Kara medicīnas akadēmijas kursants (pirms 1917)
Pāvils Mucenieks (2. rindā 1. no labās) Kurzemes divīzijas lauka lazaretē Rēzeknē (1920. gada februārī)
Jēkabs Alksnis un Pāvils Mucenieks Rīgas pilsētas 1. slimnīcas palātā (pirms 1928)
Pāvils Mucenieks ķirurģijas nodarbībā ar LU medicīnas studentiem (1927/1928)
Pāvils Mucenieks pirms 1940. gada