Pērkons (rokgrupa)
- Šis raksts ir par rokgrupu. Par citām jēdziena Pērkons nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Pērkons | |
|---|---|
.jpg) Ministru prezidents V.Dombrovskis pasniedz pateicības rakstu grupai „Pērkons” (2012) | |
| Galvenā informācija | |
| Izcelsmes vieta |
 Rīga, Latvija |
| Žanri | roks, pops, instrumentālā mūzika |
| Darbības gadi | 1981—pašlaik |
| Izdevēji | Mikrofona Ieraksti |
| Dalībnieki | |
|
Ieva Akuratere Juris Sējāns Leons Sējāns Raimonds Bartaševičs Ikars Ruņģis | |
| Bijušie dalībnieki | |
|
Dainis Strazdiņš Nauris Puntulis Juris Kulakovs | |
"Pērkons" ir Latvijas rokgrupa, kas izpilda Jura Kulakova dziesmas. Tā bija viena no 1980. gadu populārākajām un skandalozākajām grupām Latvijā, tās darbība padomju laikā tika divreiz aizliegta.[1] Populārākās grupas dziesmas ir "Slidotava", "Pie baltas lapas", "Gandrīz tautasdziesma", "Mana dienišķā dziesma", "Labu vakar", "Balāde par gulbi" un "Mēs pārtiekam viens no otra", kas uzvarēja 1989. gada "Mikrofona" aptaujā.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1981.—1983.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
"Pērkonu" nodibināja grupas „Menuets” taustiņinstrumentālists Juris Kulakovs, pieaicinot dažus grupas biedrus, kā arī aktrisi un dziedātāju Ievu Akurateri un bundzinieku Daini Strazdiņu. Dziesmu tekstos pārsvarā izmantota Māra Melgalva un Klāva Elsberga dzeja, bet visu dziesmu mūzikas autors bija Juris Kulakovs. Grupa strauji kļuva populāra — jauniešus aizrāva hārdroka un rokenrola maisījums, izteiksmīgie vokālisti, kā arī pašdarinātie pirotehnikas efekti, kuri kuplināja uzstāšanos. Par "Pērkona" rašanās dienu uzskata pirmo koncertu Latvijas Mākslas Akadēmijas karnevālā.
Pirmoreiz Pērkona darbību aizliedza 1983. gadā, un grupa Ievas mātes teātra zinātnieces Līvijas Akurateres mājā ierakstīja divus pirmos albumus — "Mākslas darbi" un „Zibens pa dibenu", kas magnetofona lentēs nelegāli izplatās visā Latvijā.
1984.—1985.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1984. gadā darbību atjaunoja kolhoza "Padomju Latvija" (atradās Spuņciemā) paspārnē, tobrīd grupa sagatavoja Imanta Kalniņa rokoperu "Ei, jūs tur!" ar Vika tekstu (pēc amerikāņu autora Viljama Sarojana motīviem), kuru izpildīja kopā ar Gido Kokara vadīto kori "Daile" un kurā galvenās lomas atveidoja Ieva Akuratere (Keitī) un Raimonds Bartaševičs (Viņš). Otrs šī posma lieldarbs bija Imanta Kalniņa, Jura Kulakova un Jura Sējāna kopīgi sarakstītā rokoratorija "Kā jūra, kā zeme, kā debess" ar Māra Čaklā dzeju. Abi šie darbi tika pirmoreiz oficiāli izdoti 1995. gadā kasetes formātā, vēlāk sekoja arī izdevumi CD formātā.
Šajā periodā grupa koncertos spēlē arī Imanta Kalniņa jaunākās dziesmas. 1985. gadā tapis Latvijas Televīzijas ieraksts, kurā grupa izpilda divas J. Kulakova dziesmas ("Pie baltas lapas", "Tu") un divas I. Kalniņa dziesmas ("Kas dzīvo tanī pusē", "Vēlai stundai"[2]). Šajā laikā tapa arī jaunas J. Kulakova dziesmas, tās vēlāk tiek apkopotas albumā "Klusā daba ar perspektīvu".
Taču 1985. gada 6. jūlijā pēc koncerta Ogres estrādē grupas fani izdemolēja vilciena vagonus. Drīz pēc tam grupas darbība atkal tiek aizliegta. Akuratere uz laiku pievienojās grupai "K. Remonts", savukārt Kulakovs studēja kompozīciju Latvijas Valsts konservatorijā un sniedza koncertprogrammas kopā ar Edgaru Liepiņu. Ogres koncerts, fanu reakcija uz grupas dziesmām un tiesas process atspoguļots Jura Podnieka dokumentālajā filmā "Vai viegli būt jaunam?" (1986. gads), tajā arī tiek izmantotas grupas dziesmas.
1987.—1992.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1987. gadā "Pērkons" atsāk spēlēšanu, tiesa, no sākuma tas tika pieteikts kā "Jura Kulakova grupa no Tukuma rajona" (zvejnieku kolhoza "Selga" paspārnē).[3] Ansamblis kļuva par atjaunotā festivāla "Liepājas dzintars '87" laureātiem un gada beigās grāvējs "Gandrīz tautasdziesma" iegūst 3. vietu "Mikrofona" aptaujā. Atkal atļautais "Pērkons" atkal baudīja fanu mīlestību, kļūdams par vienu no slavenākajām astoņdesmito gadu nogales grupām. Jaunās dziesmas vairs nebija tik smagas un agresīvas kā sākuma gados — Kulakova kompozīcijas studijas, pieaugošā elektronikas loma aranžējumos, ironiskie un draiskie dziesmu teksti savienoja mākslu ar kiču un rokenrola dinamismu ar lirismu, kuru izcēla arī izteiksmīgie solisti.
Seko 1988. gads ar Atmodas kustības notikumiem, kuros aktīvi piedalās arī Ieva, galvenokārt gan ar savu folkmūzikas repertuāru. 1988. gada "Mikrofona" aptaujas desmitniekā iekļuva "Mana dienišķā dziesma" un "Zaļā dziesma", kā arī Ievas dziedātā "Reiz zaļoja jaunība" ar Eduarda Veidenbauma vārdiem, kas iegūst 3. vietu.
1989. gadā grupa "Melodijas" studijā beidzot ierakstīja savu pirmo legālo albumu "Ballīte", un tās hits, Naura Puntuļa dziedātā dziesma ar Vika vārdiem, "Mēs pārtiekam viens no otra" uzvarēja "Mikrofona" aptaujā. Grupa šajā gadā devās turnejā pa ASV latviešu centriem. 1990. gadā par hitu kļuva dziesma "'Kamēr es tevi mīlēju" ar trimdas dzejnieka Jura Kronberga tekstu. Šajā laikā tapa dziesmas albumam "Latviska virtuve"”, kurš tika izdots kasetes formātā un pārdots, kad grupa uzstājās ārzemēs.
1991. gada sākumā "Pērkons" piedalījās Barikāžu laika notikumos, spēlēdams Vecrīgas sargiem. Gada beigās dziesma "Krāsaini tērpi, puķes un lūpas" iekļuva „Mikrofona” aptaujas desmitniekā. Gadu vēlāk grupa piedalījās Nacionālā teātra izrādē "Bagātību sala", un tad grupas darbība pamazām apsīka. 1993. gadā vēl tika ierakstīts pēdējais hits "Kāzas" ar Ingunas Jansones tekstu, un pēc tam jaunu dziesmu tikpat kā nav — 1994. gadā ansamblis apdarināja zviedru dziesminieka K. M. Belmana "82. epistulu", kuras tekstu atdzejojis Māris Melgalvs, atsevišķas kompozīcijas tapa arī TV raidījumam "Horoskopi, horoskopi...". Ieva nodibināja grupu "Simulācija", kā arī piedalījās dažādos citos muzikālos projektos, Nauris kļuva par Nacionālās operas solistu, Kulakovs komponēja mūziku filmām, kā arī lielas formas darbus.
1992.—2010.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1990. gados sākās grupas albumu oficiāla izdošana. Ierakstu "Mākslas darbi" un "Zibens pa dibenu" izdošana 1994. gadā tika atzīmēta ar tūri pa Latviju "Pērkons dārd", un šiem izdevumiem pamazām sekoja arī pārējā „Pērkona” diskogrāfija. Tiek izdota arī kasete "Balle", kurā „Pērkona” muzikanti kādā ballē atskaņo populārus šlāgerus.
2006. gada vasarā "Pērkons" atzīmēja 25. jubileju ar koncertu Dzintaru koncertzālē, kura pirmajā daļā skanēja Kulakova dziesmu cikls "Vēstules uz bruģa". Savukārt 2009. gadā ar kopīgu koncertu tika atzīmēta Ievas Akurateres un Jura Kulakova neapaļā 51. jubileja.
2007. gadā J. Kulakovs ierakstīja diskā dziesmu ciklu ar Jāņa Ziemeļnieka vārdiem "Ētera odējs". Albumam pievienotas arī trīs dziesmu versijas "Pērkona" izpildījumā ("Lietiņš līņā...", "Kafejnīcā" un "Norietā").[4]
Lai arī Pērkona aktīvā darbība pārtrūka 1990. gadu sākumā, grupa joprojām ik pa laikam uzstājas koncertos šādā sastāvā: Juris Kulakovs, Ieva Akuratere, Juris Sējāns, Leons Sējāns, Raimonds Bartaševičs un Ikars Ruņģis.
2011.—pašlaik[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2011. gadā grupa uzstājās koncertā "Rīgai 810" ar Latvijas lielāko jaukto kori no visas Latvijas. 2013. gadā grupa devās Ievas Akurateres un Jura Kulakova jubilejas koncertturnejā „Sapumpurots zars”.
2014. gada martā grupa saņēma Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu 2013 par mūža ieguldījumu.
2014. gada rudenī notika akcija, kurā dažādi Latvijas mūziķi (Kārlis Kazāks, "Rīgas Modes", "Čipsis un Dullais", "Dzelzs Vilks", "Melo—M", "Momend", Diāna Sopko, "Primus") ieskaņoja „Pērkona” dziesmu jaunas versijas, nododot izaicinājumu cits citam, tā radot astoņu dziesmu albumu "Pērkons Tribute".[5]
2018. gadā grupa izdeva dziesmu kopoto ierakstu albumu "7-os no rīta", kurā tika iekļautas gan iepriekš albumos neiekļautas dziesmas, gan jaunas dziesmas kopā ar Reini Sējānu, Egilu Melbārdi un Rihardu Sauli. Albums tika izdots vienlaikus ar Jura Kulakova un Ievas Akurateres 60 gadu jubilejas koncerttūri "Gandrīz tautasdziesma".[6]
2024. gada 12. februārī nomira grupas dibinātājs Juris Kulakovs.[7]
Grupas sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Juris Kulakovs — taustiņinstrumenti, balss (1981—2024)
- Ieva Akurātere — balss (1981—pašlaik)
- Raimonds Bartaševičs — balss (1981—pašlaik)
- Juris Sējāns — basģitāra, balss (1981—pašlaik)
- Leons Sējāns — ģitāra (1981—pašlaik)
- Ikars Ruņģis — bungas (1988—pašlaik)
- Dainis Strazdiņš — bungas (1981—1988)
- Nauris Puntulis — balss (1983—1992)
- Uģis Muzikants — taustiņinstrumenti (2016—2024)
Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Albumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Albums | Ierakstīts | Izdots |
|---|---|---|
| "Mākslas darbi" (1981) | 1983 | 1994 „Dziesmu izlase #1” (2 kasetes, CD) |
| "Zibens pa dibenu" (1982) | ||
| "Ei, jūs tur!" (1984) | 1984 |
|
| "Kā jūra, kā zeme, kā debess" (1984) | ||
| "Klusā daba ar perspektīvu" (1985) | 1988 — 1989 |
|
| "Labu vakar!" (1987) | ||
| "Ballīte" (1990) | 1989 |
|
| "Latviska virtuve" (1991) | 1990 — 1991 |
|
| "Balle!" (1995) | 1990 |
|
- 1982. gadā "Pērkons" ieraksta J. Kulakova dziesmas Valmieras teātra izrādei, S. Maršaka "Kaķu nams", tās nav oficiāli izdotas.
- 1984. gadā VFR trimdas latvieši izdeva Latvijas rokmūzikas izlasi "Vēl ir laiks...". Tās A pusi aizņem "Pērkona" dziesmas ("Melnbaltā dziesma", "Vidus laiks", "Tā gribējās man saules lēkta", "Protesta dziesma pret apkārtējās vides piesārņošanu", "Dzērājdziesma", "Tu", "Balāde par gulbi"), bet B pusi — grupu "Modo", "Dzeltenie pastnieki", "NSRD", "Sīpoli", "Lāčplēsis" un "Dālderi" ieraksti.[8]
- 1985. gadā ierakstītas dziesmas ar Hermaņa Paukša vārdiem Ausekļa Limbažu tautas teātra izrādei, Ā. Alunāna "Lielpils pagasta vecākie" (pirmizrāde 1984. gada 23. jūnijā), kas nav oficiāli izdotas, trīs no tām pieejamas Youtube.com.
Kopotie ieraksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Gads | Nosaukums | Piezīmes |
|---|---|---|
| 1994 | "Dziesmu izlase #1: 1981—1982" | 2 kasetes, CD |
| 1995 | "Ordālijas: 1984" | kasete |
| 1996 | "Dziesmu izlase #2: 1985—1987" | kasete, CD |
| 2002 | "Dziesmu izlase #3: 1990—1991" | kasete, CD |
| 2018 | "7-os no rīta". Kopoto ierakstu 7. albums (1983-2018) | CD |
Radio singli (nozīmīgākie)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Gads | Dziesma | Vieta[C] | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1983 | "Pie baltas lapas" | 1[A] | |||||
| "Balāde par gulbi" | 3[A] | ||||||
| 1987 | "Gandrīz tautasdziesma" | 2 | |||||
| "Neatvadīsimies" | 14 | ||||||
| 1988 | "Zaļā dziesma" | 9 | |||||
| "Mana dienišķā dziesma" | 8 | ||||||
| 1989 | "Mēs pārtiekam viens no otra" | 1 | |||||
| "Zibens gaismā tavas acis" | 14 | ||||||
| "Laimes lējējam" | 22 | ||||||
| 1990 | "Kamēr es tevi mīlēju" | 6 | |||||
| "Saldie sapņi" | 15 | ||||||
| "Ballīte" | 3[B] | ||||||
| 1991 | "Krāsaini tērpi, puķes un lūpas" | 9 | |||||
| "Un aizlido tērpa putni" | 26 | ||||||
| 1992 | "Iedzer, brāli!" | 16 | |||||
| 1993 | "Kāzas" | 16 | |||||
| [A] Aptauja notika 1992. gadā.
[B] Dziesma „Ballīte” piedalījās „Vecā Ratiņa” šlāgeraptaujā. [C] Vieta „Mikrofona” aptaujā par gada populārāko dziesmu. | |||||||
Videoklipi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- "Troksnis" (1983, nepabeigts)
- Latvijas televīzijas raidījums ("Pie baltas lapas", "Tu", "Vēlai stundai", "Kas dzīvo tanī pusē") (1985)
- "Gandrīz tautasdziesma" (1987)
- "Kā pasakā" (1987)
- "Zibens gaismo tavas acis" (1989)
- "Kamēr es tevi mīlēju" (1990)
- "Un aizlido tērpa putni" (1991)[9]
DVD[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Gads | Nosaukums | Piezīmes |
|---|---|---|
| 2018 | Sapumpurots zars | koncertieraksta DVD |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Palladium» notiks grupas „Pērkons” 30. gadu koncerts — TVnet, 2013. gada 14. aprīlī.
- ↑ Vēlai stundai. Youtube.com.
- ↑ Inese Beigate Pēc pērkona negaisa ir ļoti svaigs gaiss — Neatkarīgās Tukuma Ziņas, 2013. gada 6. jūlijā.
- ↑ Juris Kulakovs - Ētera odējs. Discogs.com.
- ↑ Sandris Vanzovičs Pērkons aicina atcerēties 30 gadus senus notikumus — NRA, 2015. gada 13.augustā.
- ↑ «"Pērkons" izdos jaunu kopoto ierakstu albumu». tvnet.lv. Skatīts: 2018. gada 25. novembrī.
- ↑ «Mūžībā devies grupas «Pērkons» dibinātājs, komponists Juris Kulakovs». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-02-12.
- ↑ Discogs.com - Various – Vēl Ir Laiks... Latvijas Roks
- ↑ Un aizlido tērpa putni. YouTube.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Klāss Vāvere "Pērkons" (Latviešu roks: rakstu sērija). — Liesma 1990. (Nr. 6.)
- Tija Auziņa "Bildes 2000 — mūzikas un mākslas festivāls". — REMIX mūzikas menedžments, Rīga 2000. ISBN 998419177X
- Māris Ruks "Pērkons no zemes un debesīm". — Antava, Rīga 2006. ISBN 9984199096
| Priekštecis: Igo ar dziesmu "Pie laika" 1988 |
Mikrofona aptaujas uzvarētāji ar dziesmu "Mēs pārtiekam viens no otra" 1989 |
Pēctecis: Jumprava ar dziesmu "Baltā" 1990 |