Pērn Marienbādē

Vikipēdijas lapa
Pērn Marienbādē
Oriģinālais
nosaukums		 L'Année dernière à Marienbad
Žanrs drāma, mistērija
Režisors Alēns Renē
Scenārija autors Alēns Robs-Grijē
Galvenajās
lomās
Izdošana
Ilgums 94 minūtes
Valsts
Valoda franču
IMDb profils

"Pērn Marienbādē" (franču: L'Année dernière à Marienbad) ir 1961. gada Francijas un Itālijas kopražojuma franču jaunā viļņa drāmas filma, kuras režisors ir Alēns Renē, bet scenārija autors ir Alēns Robs-Grijē. Filmā galvenās lomas attēlo Delfīne Seiriga, Džordžo Albertaci un Saša Pitoefs.

Filma stāsta par kādu vīrieti un sievieti, kuri atrodas milzīgā un greznā viesnīcā un, iespējams, domājuši vai uzsākuši romantiskas attiecības gadu iepriekš. Filmā parādās arī otrs vīrietis, kurš, iespējams, ir sievietes vīrs. Varoņu vārdi netiek atklāti.

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Greznā baroka stila viesnīcā, kur apmetušies turīgi cilvēki un pāri, vīrietis pieiet pie sievietes un apgalvo, ka abi satikās gadu iepriekš līdzīgā kūrortā (varbūt Frederiksbādē, Kārlštatē, Marienbādē vai Bādenē Salsā), kur uzsākuši romantiskas attiecības. Taču sieviete uz viņa lūgumu aizbēgt kopā, atbildēja, lūdzot pagaidīt gadu, kas tagad ir pagājis. Sieviete uzstāj, ka nekad nav satikusi vīrieti, tāpēc viņš mēģina viņai atgādināt par viņu kopīgo pagātni, kamēr viņa turpina noraidīt viņu. Tajā pašā laikā otrs vīrietis, kurš, iespējams, ir sievietes vīrs, apliecina savu pārākumu pār pirmo vīrieti, regulāri viņu pieveicot matemātiskā galda spēlē.

Caur neviennozīmīgām retrospekcijām un dezorientējošām laika un vietas maiņām filma pēta attiecības starp trim varoņiem. Sarunas un notikumi tiek atkārtoti dažādās vietās viesnīcā un parkā bez skaidrām norādēm par kuru viesnīcu vai parku ir runa. Filmā ir arī atkārtoti kadri ar tukšiem viesnīcas gaiteņiem, ko papildina neskaidrs teksts un balss. Nekāds konkrēts noslēgums, par to, kas ir īsts un kas ir iedomāts, netiek piedāvāts, taču filmas beigās sieviete kopā ar pirmo vīrieti atstāj viesnīcu.

Lomās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darbs pie filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filma "Pērn Marienbādē" veidota sadarbojoties režisoram Alēnam Renē un rakstniekam Alēnam Robam-Grijē. Scenārijs, ko uzrakstīja Robs-Grijē, bija ļoti detalizēts, norādot ne tikai dialogu, žestus un dekoru, bet arī kameras izvietojumu un kustību, kā arī kadru secību montāžā. Renē strikti pieturējās pie scenārija, un, kad Robs-Grijē, kurš filmēšanas laikā nebija klāt, noskatījās aptuveno filmas versiju, viņš ieraudzīja filmu tieši tādu, kādu bija iecerējis, vienlaikus apzinoties, cik daudz Renē ir pielicies klāt, lai aizpildītu to, kas trūka scenārijā. Robs-Grijē vēlāk publicēja scenāriju kā romānu, ilustrējot to ar kadriem no filmas.[1]

Neskatoties uz ciešo turēšanos pie scenārija, starp filmu un to pastāv dažas atšķirības, piemēram mūzikas izvēlē un noslēguma kadros. Abu filmas autoru izteikumos vairākas desmitgades pēc tās iznākšanas daļēji tika atzīts, ka viņu redzējums par filmu pilnībā nesakrīt. Saskaņā ar Renē teikto, Robs-Grijē mēdza apgalvot, ka tas bez šaubām ir viņš, kurš sarakstīja filmu, un ka Renē tās filmēšana bija nodevība, taču, tā kā viņš to uzskatīja par ļoti skaistu, viņš neko režisoram nepārmeta.[2]

Filmēšana notika 10 nedēļas starp 1960. gada septembri un novembri. Filmēšanā izmantoja Minhenes un tās apkārtnes Šleisheimas, Nimfenburgas pilis, kā arī citas vietas netālu. Čehijas kūrortpilsētā Marienbādē filmēšana nenotika. No filmas skatītājs nevar noteikt, vai šajā pilsētā kādas ainas ir notikušas.[3][4][5]

Atsauksmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kritiķu reakcijas uz filmu bija atšķirīgas.[2][4] Diskusiju izraisīja tas, ka Robs-Grijē un Renē sniedza pretrunīgas atbildes uz jautājumu, vai vīrietis un sieviete patiešām satikās Marienbādē pagājušajā gadā vai nē.[6]

Filma kļuva populāra tā laika sirreālistu vidū. Rakstnieks un režisors Ado Kirū 1963. gadā pasludināja filmu par totālu triumfu ietekmīgajā žurnālā Le Surréalisme au cinéma.[7] Cits aktieris un sirreālists Žaks Bruniuss to nodēvēja par visu laiku labāko filmu.[6]

Savukārt citi kritiķi tai ir devuši sliktākas recenzijas, dēvējot to par pretenciozu un nesaprotamu.

Lai gan daudzi kritiķi to noniecina, "Pērn Marianbādē" ir kļuvusi par vienu no Renē izcilākajiem darbiem. Žurnāla Sight & Sound 50 visu laiku labāko filmu režisoru sarakstā filma ierindojās 91. vietā.[8] Japāņu kinorežisors Akira Kurosava to minēja kā vienu no savām iecienītākajām filmām.[9]

Tīmekļa vietnē Rotten Tomatoes filmai ir 95% vērtējums.[10]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmai atteica dalību 1961. gada Kannu kinofestivālā, jo Renē parakstīja Žana Pola Sartra manifestu pret Alžīrijas karu.[11] Tomēr filmu izrādīja 1961. gada Venēcijas kinofestivālā, kur tā saņēma Zelta lauvas balvu. "Pērn Marienbādē" izvēlēta kā Francijas kandidatūra par labāko filmu svešvalodā 34. Kinoakadēmijas balvai, tomēr to nenominēja. Tomēr gadu vēlāk Robs-Grijē nominēts Kinoakadēmijas balvai kategorijā "Labākais oriģinālscenārijs".

Ietekme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiek minēts, ka filma "Pērn Marienbādē" ir ietekmējusi vairākus franču kinorežisorus, kā Anjēzi Vardu, Margaritu Durasu un Žaku Rivetu, kā arī itāļu režisoru Federiko Fellīni un zviedru režisoru Ingmaru Bergmanu.[2] Stenlija Kubrika "Mirdzums" (1980) un Deivida Linča "Iekšzemes impērija" (2006) ir filmas, kuras ir īpaši ietekmējušas "Pērn Marienbādē". Tā ir ietekmējusi arī Terensa Janga filmas "Ar mīlestību no Krievijas" (1963),[12] kā arī režisora Pītera Grīnaveja karjeru.[13]

Filmas vizuālais stils ir atdarināts daudzās TV reklāmās un modes fotogrāfijās.[14] Britu rokgrupas Blur 1994. gada singla To the End mūzikas video ir balstīts tieši uz filmu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ Alain Robbe-Grillet. L'Année dernière à Marienbad: ciné-roman. Paris : Les Éditions de Minuit, 1961.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 Robert Benayoun. Alain Resnais: arpenteur de l'imaginaire. Stock/Cinéma. ISBN 978-2-234-01358-20.
  3. ↑ James Monaco. Alain Resnais: The Role of Imagination. Secker & Warburg, 1978.
  4. ↑ 4,0 4,1 Jean-Louis Leutrat. L'Année dernière à Marienbad. British Film Institute, 2000.
  5. ↑ Antoine de Baecque. ««Ce lieu réel n'existe pas, ou si peu...»». Libération (franču). Skatīts: 2022-10-30.
  6. ↑ 6,0 6,1 Brunius, Jacques (1962). "Every Year in Marienbad". Sight & Sound.
  7. ↑ Ado Kyrou, Le Surréalisme au cinéma. ([Paris]: Le Terrain Vague, 1963) p. 206.
  8. ↑ «The 100 Greatest Films of All Time». BFI (angļu). Skatīts: 2022-10-30.
  9. ↑ «Akira Kurosawa listed his 100 favourite films of all time». faroutmagazine.co.uk (en-US). 2021-01-12. Skatīts: 2022-10-30.
  10. ↑ «Last Year at Marienbad (1961)». Rotten Tomatoes. Skatīts: 30.10.2022.
  11. ↑ www.critic.de. «Letztes Jahr in Marienbad | Kritik». critic.de (vācu). Skatīts: 2022-10-30.
  12. ↑ p.27 Rubin, Stephen Jay James Bond Films Random House Value Publishing, 1 Mar 1982
  13. ↑ «Film-makers on film: Peter Greenaway». www.telegraph.co.uk. Skatīts: 2022-10-30.
  14. ↑ «DVD club: Last Year in Marienbad». the Guardian (angļu). 2007-04-21. Skatīts: 2022-10-30.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pērn_Marienbādē&oldid=3838151"