Pēteris Apinis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par ārstu un politiķi. Par citām jēdziena Apinis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Pēteris Apinis
Flickr - Saeima - Konference „Vesels un aktīvs Latvijā mūža garumā. Esošā situācija un nākotnes izaicinājumi.” (14).jpg
Pēteris Apinis (pa labi) 2012. gadā
Latvijas veselības valsts ministrs1
Amatā
1995. gada 3. februāris — 1995. gada 21. decembris
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Māris Gailis
Priekštecis Normunds Zemvaldis
Pēctecis Juris Viņķelis

Dzimšanas dati 1958. gada 25. novembrī (60 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Ceļš (1995-2002)
Dzīvesbiedrs(-e) Līga Apine
Profesija ārsts
Augstskola Rīgas Medicīnas institūts

1kā Latvijas Republikas veselības aizsardzības valsts ministrs

Pēteris Apinis (dzimis 1958. gada 25. novembrī Rīgā) ir latviešu ārsts, politiķis, sabiedriskais un sporta darbinieks, bijušais Latvijas Veselības aizsardzības valsts ministrs, kā arī Saeimas deputāts no "Latvijas Ceļa". Latvijas Ārstu biedrības prezidents (2006—2018). Bijis līdzīpašnieks un amatpersona vairākos uzņēmumos. Piešķirts augstais Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora goda nosaukums[1].

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

P. Apinis ir dzimis 1958. gadā Rīgā. Pabeidzis Rīgas 5. vidusskolu, 1982. gadā ir absolvējis Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti.[2] Precējies, ir trīs meitas.[3]

Ārsta darbs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc internatūras beigšanas strādāja par ārstu pie Latvijas celtniekiem un dzelzceļa līnijas Tjumeņa-Surguta-Urengoja pievadceļu būvētājiem Tjumeņas apgabalā Rietumsibīrijā, bet no 1986. līdz 1994. gadam bija anesteziologs reanimatologs Rīgas pilsētas 7. slimnīcā.[3]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1995. gada 3. februāra līdz 1995. gada 21. decembrim bija Latvijas Veselības aizsardzības valsts ministrs Māra Gaiļa valdībā. 1995. gadā iestājās savienībā "Latvijas Ceļš", bija 6. Saeimas un 7. Saeimas deputāts (bija "Latvijas Ceļa" 7. Saeimas vēlēšanu kampaņas vadītājs, bet pats netika ievēlēts un otro reizi Saeimā nokļuva, ieņemot Anatolija Gorbunova vietu, kad viņš kļuva par ministru Viļa Krištopana valdībā). 7. Saeimā bija Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs. Kandidēja arī 8. Saeimas vēlēšanās, tomēr "Latvijas Ceļš" tajās nepārvarēja 5% barjeru un P. Apinis netika ievēlēts.

Pēc tam, kad atklājās viņa saistība ar Tautas partiju nomelnojošu anonīmu skrejlapu izplatīšanu, kas bija notikusi pirms 8. Saeimas vēlēšanām, 2002. gada 14. oktobrī P. Apinis tika izslēgts no "Latvijas Ceļa".[4]

No 2009. līdz 2010. gadam bija Ministru prezidenta Valda Dombrovska ārštata padomnieks.[5]

Sabiedriskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

P. Apinis bija viens no Latvijas Ārstu biedrības dibinātājiem 1988. gadā, tās prezidents no 1991. līdz 1992. gadam un no 2006. gada[2] līdz 2018. gada novembrim. No 1989. līdz 1994. gadam bija žurnāla "Latvijas Ārstu Žurnāls" galvenais redaktors un izdevējs.[3]

Ilgus gadus aktīvi nodarbojas ar orientēšanās sportu, ir bijis Latvijas Orientēšanās federācijas prezidents (2006-2008 un 2012-2014).[6] Ir "Latvijas Tibetas atbalsta biedrības" valdes priekšsēdētājs. 2009. gadā P. Apinis bija viens no Baltija ceļa piemiņas pasākuma - diennakts skrējiena "Sirdspuksti Baltijai" iniciatoriem un organizētājiem.

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Normunds Zemvaldis
Latvijas Veselības aizsardzības valsts ministrs
1995. gada 3. februāris1995. gada 21. decembris
Pēctecis:
Juris Viņķelis