Pēteris Apinis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par ārstu un politiķi. Par citām jēdziena Apinis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Pēteris Apinis
Flickr - Saeima - Konference „Vesels un aktīvs Latvijā mūža garumā. Esošā situācija un nākotnes izaicinājumi.” (14).jpg
Pēteris Apinis (pa labi) 2012. gadā
Latvijas veselības valsts ministrs1
Amatā
1995. gada 3. februāris — 1995. gada 21. decembris
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Māris Gailis
Priekštecis Normunds Zemvaldis
Pēctecis Juris Viņķelis

Dzimšanas dati 1958. gada 25. novembrī (61 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Ceļš (1995-2002)
Dzīvesbiedrs(-e) Līga Apine
Profesija ārsts
Augstskola Rīgas Medicīnas institūts

1kā Latvijas Republikas veselības aizsardzības valsts ministrs

Pēteris Apinis (dzimis 1958. gada 25. novembrī Rīgā) ir latviešu ārsts, politiķis, sabiedriskais un sporta darbinieks, televīzijas raidījuma vadītājs.

Bijušais Latvijas Veselības aizsardzības valsts ministrs, Saeimas deputāts no "Latvijas Ceļa". Bijušais Latvijas Orientēšanās federācijas prezidents un Latvijas Ārstu biedrības prezidents (2006—2018). Pasaules Ārstu asociācijas žurnāla WorldMedical Journal galvenais redaktors.[1] Bijis līdzīpašnieks un amatpersona vairākos uzņēmumos.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

P. Apinis ir dzimis 1958. gadā Rīgā. Pabeidzis Rīgas 5. vidusskolu, 1982. gadā absolvējis Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti.[2] Precējies, ir trīs meitas.[3]

Ārsta darbs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc internatūras beigšanas no 1983. līdz 1987. gadam P. Apinis strādāja par ārstu pie Latvijas celtniekiem Krievijā (trests "Lattjumeņdorstroj" (Latvijas—Tjumeņas ceļu būve), kas sākumā bija Holmogoros, vēlāk Vingapūrā) un dzelzceļa līnijas Tjumeņa-Surguta-Urengoja pievadceļu būvētājiem Tjumeņas apgabalā Rietumsibīrijā. No 1988. līdz 1994. gadam bija anesteziologs reanimatologs Rīgas pilsētas 7. slimnīcā.[3]

Sabiedriskā darbība un citas aktivitātes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

P. Apinis bija viens no Latvijas Ārstu biedrības dibinātājiem 1988. gadā, tās prezidents no 1991. līdz 1992. gadam un no 2006. gada[2] līdz 2018. gada novembrim. No 1989. līdz 1994. gadam bija žurnāla "Latvijas Ārstu Žurnāls" galvenais redaktors un izdevējs.[3]

Ilgus gadus aktīvi nodarbojas ar orientēšanās sportu, ir bijis Latvijas Orientēšanās federācijas prezidents (2006—2008 un 2012—2014).[4] Ir "Latvijas Tibetas atbalsta biedrības" valdes priekšsēdētājs. 2009. gadā P. Apinis bija viens no Baltijas ceļa piemiņas pasākuma — diennakts skrējiena "Sirdspuksti Baltijai" iniciatoriem un organizētājiem.

2013. un 2014. gados P. Apinis organizēja ārstu forumu "Jaunais vilnis medicīnā", kurā piedalījās mediķi no 14 pasaules valstīm, lai dalītos profesionālajā pieredzē.[5] Foruma līdzpriekšsēdētājs bija Krievijas Nacionālās Medicīnas palātas prezidents Leonīds Rošaļs.[6]

No 2019. gada februāra vada savu autorraidījumu "Dr. Apinis" kanālā "Rīga TV24".[7]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1995. gada 3. februāra līdz 1995. gada 21. decembrim P. Apinis bija Latvijas Veselības aizsardzības valsts ministrs Māra Gaiļa valdībā. 1995. gadā iestājās savienībā "Latvijas Ceļš", bija 6. Saeimas un 7. Saeimas deputāts (bija "Latvijas Ceļa" 7. Saeimas vēlēšanu kampaņas vadītājs, bet pats netika ievēlēts un otro reizi Saeimā nokļuva, ieņemot Anatolija Gorbunova vietu, kad viņš kļuva par ministru Viļa Krištopana valdībā). 7. Saeimā bija Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs. Kandidēja arī 8. Saeimas vēlēšanās, tomēr "Latvijas Ceļš" tajās nepārvarēja 5% barjeru un P. Apinis netika ievēlēts.

Pēc tam, kad atklājās viņa saistība ar Tautas partiju nomelnojošu anonīmu skrejlapu izplatīšanu, kas bija notikusi pirms 8. Saeimas vēlēšanām, 2002. gada 14. oktobrī P. Apinis tika izslēgts no "Latvijas Ceļa".[8]

No 2009. līdz 2010. gadam bija Ministru prezidenta Valda Dombrovska ārštata padomnieks.[9]

2020. gada ārpuskārtas Rīgas domes vēlēšanās P. Apinis kandidēja no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta ar otro numuru, uzreiz aiz mēra kandidāta Viktora Valaiņa, tomēr saraksts nesaņēma pietiekošu vēlētāju atbalstu, lai būtu pārstāvēts Rīgas domē.

Rakstu darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

P. Apinis ir 16 grāmatu un vairāk nekā 2000 publikāciju autors, žurnāla "Latvijas ārsts" galvenais redaktors.

Grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1998. Cilvēks. Anatomija, fizioloģija, patoloģijas pamati. Nacionālais medicīnas apgāds, 800 lp. ISBN 978-998-492-7909.

2008. Latviešu stāsti fotogrāfijās.[10]

2018. Latvijai 100. Medicīnas apgāds, ISBN 9789934573064. — 540 lp. Grāmatā 4400 fotogrāfijās dokumentēti Latvijas vēsture un vietas. Grāmatas idejas autors un veidotājs ir Pēteris Apinis, kurš 2,5 gadu garumā apbraukāja valsti, runājot ar cilvēkiem un piedāvājot iesniegt fotogrāfijas, kas atspoguļo gan vēstures notikumus, gan cilvēku emocijas. "Katrai bildei apakšā ir savs stāsts. Tos iesnieguši gan profesionāli fotogrāfi, gan cilvēki, kuru albumos tās glabājas. Katrs attēls ir kā tāds mozaīkas gabaliņš, kas kopā veido stāstu par kādu ģimeni, pagastu, novadu un kopumā par Latviju," pastāstīja grāmatas mākslinieks Guntars Sietiņš.[11]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Normunds Zemvaldis
Latvijas Veselības aizsardzības valsts ministrs
1995. gada 3. februāris1995. gada 21. decembris
Pēctecis:
Juris Viņķelis
Priekštecis:
Ivars Krastiņš
Latvijas Ārstu biedrības prezidents
1991 — 1992
Pēctecis:
Andrejs Požarnovs
Priekštecis:
Viesturs Boka
Latvijas Ārstu biedrības prezidents
2006 — 2018
Pēctecis:
Ilze Aizsilniece