Pēteris Barisons

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pēteris Barisons
Pēteris Barisons
Personīgā informācija
Dzimis 1904. gada 18. aprīlī
Sēlpils pagasts, Jēkabpils apriņķis, Kurzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1947. gada 13. jūlijā (43 gadi)
Sēlpils pagasts, Jēkabpils apriņķis, LPSR
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīves vieta Rīga
Tautība Latvietis
Profesionālā informācija
Skolotāji Jāzeps Vītols, Jānis Mediņš

Pēteris Barisons (1904-1947) bija latviešu komponists un diriģents. Pārstāvēja vēlīnā romantisma līniju latviešu mūzikā. Līdzās simfoniskajam un vokālsimfoniskajam žanram, kuriem viņa jaunradē centrālā vieta, pie latviešu mūzikas zelta fonda pieder arī viņa kordziesmas ("Dziesmai šodien liela diena" u.c.) un tautasdziesmu apdares ("Aiz ezera balti bērzi", "Es meitiņa kā rozīte" u.c.). Bez tam komponējis vokālo un instrumentālo kamermūziku.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pētera Barisona piemiņas plāksne Daugavgrīvas ielā.

Dzimis 1904. gada 18. aprīlī Sēlijā, Sēlpils pagasta „Skudrās” zemnieka ģimenē. Zēna interesi par mūziku pamanīja viņa tēvocis Pēteris Skudra, viņa vadībā zēns apguva cītaras, vijoles, ģitāras un mežraga spēles prasmi. Pirmā Pasaules kara sākumā viņa ģimene devās bēgļu gaitās. 1918. gada maijā, atgriežoties dzimtenē, Barisoni māju vietā atrada krāsmatas, kādreiz ziedošo dārzu vagoja tranšejas un granātu izvandītas bedres.[2] No savas saimniecības viņš mēroja garus kilometrus uz Sēlpils Raiņa klubu bijušās Vecsēlpils muižas kompleksā, kur uzveda lugas, kurām Pēteris Barisons komponēja muzikālos pavadījumus. 1923. gada rudenī Pēteris Barisons devās uz Rīgu, kur mācījās E. Vīgnera Fonoloģijas institūtā. Pēc tā beigšanas 1926. gadā Pēteris Barisons ieguva mūzikas skolotāja tiesības.

Studēja Latvijas konservatorijā, kuru 1934. gadā absolvēja divās specialitātēs: diriģēšanā (pie Jāzepa Vītola) un kompozīcijā (pie Jāņa Mediņa). Pēc tam dažus gadus vadīja simfoniskos koncertus un operu iestudējumus. No 1936. gada bija Latvijas konservatorijas pasniedzējs, no 1944. gada Latvijas Valsts konservatorijas kompozīcijas katedras un diriģēšanas klases vadītājs, no 1945. gada profesors.

Miris dzimtajā Sēlpils pagastā 1947. gada 13. jūlijā, apglabāts Sēlpils kapos, kur ir mākslinieka Laimoņa Blumberga kapa piemineklis. Viņa miršanas vietā pie t.s. Barisona priedes uzlikts komponistam veltīts piemiņas akmens.[3] Iespiesta komponista autobiogrāfija "Pa pagātnes tekām. Dienasgrāmata 1915-1947" (2007).

Skaņdarbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Simfoniskā mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1933 - Andante cantabile
  • 1933 - Skerco
  • 1935 - I simfonija La mažorā četrās daļās
  • 1935 - Trīs Prelūdijas
  • 1936 - Traģiskā poēma
  • 1935/36 - Līgo, simfonisks tēlojums
  • 1937 - Ziedu vija, simfoniska svīta piecās daļās
  • 1939 - II simfonija /Romantiskā/ Mibemol mažorā 4 daļās
  • 1945 - Latvju rapsodija klavierēm un simfoniskajam orķestrim
  • 1943/1946- Bērnības rīti, simfoniska svīta piecās daļās
  • 1947 - Svinīgā uvertīra (nepabeigta)
  • 1947 - III simfonija fa minorā (nepabeigta).

Vokālā mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dziesmas jauktam korim[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1927 - Maza bija lakstīgala, Lieldienu rītā, Staburags
  • 1928 - Kā sniegi kalnu galotnēs, Pa zvaigžņu ceļu, Dzimtenes krastos
  • 1930 - Tu, jūra bezgalīgā, Lai sveikta dziesma, Aiz miglas man dzimtenes celiņš dārgs
  • 1932 - Rudens dziesma, Dziesmas lielas lidotājas, Svētā vēstnese
  • 1934 - Mūzai
  • 1937 - Jūs, dzīves jūras klusie krasti, Pavasara jausma, Dzimtenei
  • 1938 - Latvijā, Ceļa jūtīs
  • 1939 - Zilie sapņu kalni, Mūzika, Draugiem kopā ejot, Ziedošās dienas
  • 1943 - Dusi, Dieva dārzs, Pļaujas svētkos
  • 1946 - Rīts,
  • 1947 - Dziesmai šodien liela diena.

Dziesmas vīru korim[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Lauztās priedes, Daugavai, Celies
  • 1939.- Nakts, Šūpļa dziesma sirdij

Dziesmas sieviešu korim[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1929 - Nāru dziesma
  • 1932 - Arvien vēl sirds
  • 1936 - Melodijas, Diltin dila

Solodziesmas un dueti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Maijpulkstenītis
  • 1934 - Ziedonī, Jaunībai, Nedrošais tilts, Lauku meitene
  • 1936 - Jūrai, Bērna skati,
  • 1937 - Noskaņa, Uz tilta, Aicinājums, Rokas,
  • 1938 - Gaviles, Tavas acis, Kapsētā, Kaut būtu
  • 1939 - Viss dārgums
  • 1941 - Jaunība
  • 1943 - Kad nāksi atkal?, Ai, kaut nebūtu tik skumji, Mātei
  • 1944 - Zemgales klajs
  • 1945 - Tītenītis
  • 1946 - Jaunekļiem
  • 1934 - Ziedonī, Jaunībai, Nedrošais tilts
  • 1936 - Noskaņa, Jūrai
  • 1938 - Gaviles
  • 1930 - Meitenes dziesma
  • 1936 - Noskaņa
  • 1943 - Suvenīrs

Vokālinstrumentālā mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1933 - Gaišā stunda, kantāte korim un orķestrim
  • 1935 - Dzimtene, kantāte korim un orķestrim
  • 1937/38 - Brīnumzeme, kantāte korim un orķestrim
  • 1938 - Nāves sala, kantāte korim un orķestrim

Instrumentālā mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1932 - Stīgu kvartets si minorā
  • 1929 - Šūpļa dziesma, Skerco vijolei un klavierēm
  • 1931 - Vakara dziesma čellam un klavierēm
  • 1933 - Saulrieta dziesma, Melodija, Rotaļa vijolei un klavierēm

Klavierdarbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1928 - Fantāzija
  • 1932 - Sonāte Rebemol mažorā
  • 1936 - Šūpļa dziesma
  • 1937 - Četras prelūdijas, Četras liriskas miniatūras, Andante con dolore, Etīde
  • 1944 - Sonāte sibemol minorā, Prelīde Mibemol mažorā
  • 1947 - Prelīde Re mažorā

Ērģelēm un korim[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1938 - Lūgšana

Tautas dziesmu apdares[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Aiz ezera balti bērzi, Es meitiņa kā rozīte
  • 1936 - Jautāja reiz nakts mēnesim (Ungāru t.dz.)
  • 1945 - E, kur stalti karavīri, Viegli mans bāliņš cēla, Aiz kalniņa dziedāt gāju
  • 1932 – Laimītei pavaicāju
  • 1940 - Sniga sniegi
  • 1943 - Daina
  • 1945 - Jo man sēri, jo man grūti
  • 1946 - Ķēvīte, svilpastīte

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pēteris Barisons no musicabaltica.lv
  2. Komponista P. Barisona muzeja informācija
  3. Komponista Pētera Barisona (1904 - 1947) priede no www.salasnovads.lv