Pēteris Berģis

Vikipēdijas lapa
Pēteris Berģis
Latvijas iekšlietu ministrs
Amatā
1923. gada 27. janvāris — 1923. gada 27. jūnijs
Prezidents Jānis Čakste
Premjerministrs Jānis Pauļuks
Priekštecis Alberts Kviesis
Pēctecis Alfrēds Birznieks

Dzimšanas dati 1882. gada 18. martā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Liezeres pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija
Miršanas dati 1942. gada 21. janvārī (59 gadu vecumā)
Soļikamska, Valsts karogs: Padomju Savienība Usoļlags, PSRS
Tautība latvietis
Politiskā partija Demokrātiskais Centrs
Radikāldemokrātiskā partija
Profesija jurists
Augstskola Pēterburgas Politehniskais institūts
Kazaņas Universitāte

Pēteris Berģis (1882. gada 18. marts1942. gada 21. janvāris) bija latviešu jurists un politiķis.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Liezeres pagasta "Eilātos".[1][2] Pabeidza Pēterburgas Politehnisko institūtu un 1916. gadā Kazaņas Universitāti.

Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada novembrī Berģis atgriezās Latvijā. 1920. gadā bija viens no Latvijas delegācijas locekļiem miera sarunās ar Padomju Krieviju, bet vēlāk darbojās kā Latvijas-Lietuvas robežas šķīrējtiesas loceklis. Demokrātiskais Centra biedrs, vēlāk pievienojās Radikāldemokrātiskajai partijai. 1922. gadā ievēlēts 1. Saeimā. Pauļuka ministru kabinetā ieņēma iekšlietu ministra amatu no 1923. gada 27. janvāra līdz 27. jūnijam. Latvijas Tautas bankas valdes priekšsēdētājs.

Strādāja par zvērinātu advokātu Rīgā. No 1927. gada līdz 1928. gadam Berģis bija žurnāla "Tautas Tiesības" redaktors. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūlijā sarīkotajās "Tautas saeimas" vēlēšanās Berģis bija viens no kandidātiem Demokrātiskā bloka sarakstā, ko okupācijas varas iestādes neļāva iesniegt Centrālajā vēlēšanu komisijā.[3]

1941. gada 14. jūnijā apcietināts un deportēts uz PSRS, kur 1942. gadā miris Usoļlaga nometnē Soļikamskā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Latvijas darbinieku galerija, 1918-1928. 1929». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2014. gada 11. martā.
  2. R. Treijs. Latvijas valsts un tās vīri: Latvijas republikas valdības. Ministri savos darbos : 1918.-1940. R., 1998.
  3. Apcietinātā A.Ķeniņa liecība par viņa līdzdalību Demokrātisko latviešu vēlētāju saraksta organizēšanā (5.10.1940.) No: Latvijas okupācija un aneksija 1939-1940: Dokumenti un materiāli. Sastādītāji: I.Grava-Kreituse, I.Feldmanis, J.Goldmanis, A.Stranga. Rīga, 1995. Nr.216, 481.-486.lpp.