Dzimis 1732. gada 24. martā muižas īpašnieka ģimenē Vodkē (Woedtke) pie Treptovas (tagad Tšebjatovas) Pomerānijā. Mācījās Kēnigsbergas Collegium Fridericianum.
Studēja teoloģiju Kēnigsbergas Universitātē, tad no 1749. gada teoloģiju Halles Universitātē un no 1751. gada medicīnu Kēnigsbergas Universitātē. Pēc Septiņgadu kara un medicīnas doktora grāda iegūšanas Greifsvaldes Universitātē 1765. gadā Dr. Vilde devās uz Kurzemes un Zemgales hercogisti, kur Jelgavā sāka iespiest avīzi Der Landarzt ("Lauku ārsts").
1766. gadā caur Rīgu pārcēlās uz dzīvi Peltsamā, kur vadīja slimnīcu. 1767. gada septembrī apprecējās un iekārtoja tipogrāfiju, kurā 1768 un 1769. gadā iespieda igauniski, latviski un vāciski žurnālu "Latviešu ārste".
1770. gadā pārdeva tipogrāfiju uzņēmējam Voldemāram Johanam fon Lauvam (Woldemar Johann v. Lauw). 1773. gadā tipogrāfija nodega, 1782. gadā to atjaunoja.[1]
Miris 1785. gada 28. (17. pēc VS) decembrī Peltsamā.
- Discours über die Dimsdalsche Art, die Blattern einzupocken. Oberpahlen 1769. 38 S.
- Auszug aus dem Landarzt und den Liefländischen Abhandlungen von der Arzeney-Wissenschaft, oder Anweisung wie man die Krankheiten des gemeinen Mannes erkennen, und theils mit Hausmitteln, theils mit wohlfeilen Arzeneyen curiren könne. Oberpahlen 1770. 125 S.
- Arsti ramat ('Arzt-Buch'). Põltsamaa: W.J. v. Lauw 1771. 162 S.
- Etwas vom Liefländischen Schulunterricht, in Städten und adlichen Häusern. Ein Wink, die Eltern sicher zu stellen, damit bey ihren Kindern weder Zeit noch Kosten verlohren gehen. Mitau: Johann Friedrich Steffenhagen 1778. 31 S.
