Pēteris Grīviņš
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Pēteris Grīviņš (1878—1919) bija latviešu virsnieks, ģenerālmajors admirāļa A. Kolčaka Baltajā armijā.
Dzīvesgājums
[labot | labot pirmkodu]Dzimis 1878. gada 7. novembrī Biržu pagastā zemnieka ģimenē. 1899. gadā absolvēja Viļņas junkurskolu kā podpraporščiks un tika iedalīts 178. Cēsu kājnieku pulkā. 1909. gadā sasniedza štabskapteiņa pakāpi 28. Austrumsibīriešu strēlnieku pulkā Irkutskā. Piedalījās Pirmajā pasaules karā, bija artilērijas virsnieks kazaku vienībās. Līdz kara beigām ieguva apakšpulkveža pakāpi. 1918. gadā dzīvojā Irkutskā.
Piedalījies Krievijas pilsoņu karā Balto pusē. 1918. gada jūnijā sāka formēt Irkutskas vienību, ar kuru aktīvi piedalījās kaujās pret lieliniekiem par Baikāla apvedceļa dzelzceļu ieņemšanu, sakāva sarkanās vienības pie Tankhojas un Posolskajas Burjatijas apgabalā, novērsa to savienošanos ar atamana Grigorija Semjonova vienību.
1918. gada vasarā bija 1. Sibīrijas divīzijas komandieris, 1918. gada 11. jūlijā piedalījās Irkutskas ieņemšanā. No 1918. gada 27. jūlija bija Sibīrijas pagaidu valdības karaspēka 3. Irkutskas strēlnieku divīzijas komandieris. Augustā paaugstināts par pulkvedi. 1918. gada 3. oktobrī tika iecelts par Krasnokamskas grupa komandieri. 1919. gada 31. janvārī tika paaugstināts par ģenerālmajoru Kolčaka Sibīrijas armijā. No 3. aprīļa līdz 20. jūlijam bija 4. Sibīrijas armijas korpusa komandieris. No 20. jūlija bija 1. armijas Ziemeļu spēku grupas komandieris. Ar Sibīrijas armijas 1919. gada 28. aprīļa pavēli Nr. 249 (un Francijas Militārās misijas Sibīrijā pavēles 2. punktu) viņam tika piešķirts Francijas Kara krusts (franču: Croix de Guerre) ar zelta zvaigzni.
Pēc Omskas pamešanas 1919. gada beigās, neskatoties uz komandas direktīvu, kas aizliedza atkāpšanos uz austrumiem bez pienācīgas pretestības, viņš pavēlēja Ziemeļu spēku grupai atkāpties uz Kainskas apgabalu, tā rezultātā grupas vienības atkāpās no frontes. Kad 1919. gada 22. novembrī Kainskā ieradās 3. armijas komandieris ģenerālmajors Sergejs Voitsekhovskis, P. Grīviņš viņam paziņoja, ka Ziemeļu grupa ir tik vāja, ka viņš ir nolēmis to atvilkt dziļi Sibīrijā un nemainīs savas domas. Pēc tam, kad P. Grīviņš kategoriski atteicās no prasības atdot komandu, ģenerālis S. Voitsekhovskis personīgi ģenerāli P. Grīviņu nošāva "par kaujas pavēles neizpildīšanu un militārās disciplīnas principu pārkāpšanu".[1]
Apbalvojumi
[labot | labot pirmkodu]- Francijas Kara krusts ar zelta zvaigzni.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Гривин Петр Петрович — Офицеры русской императорской армии». www.ria1914.info. Skatīts: 2025-09-20.[novecojusi saite] (krieviski)