Pāriet uz saturu

Pēteris Grīviņš

Vikipēdijas lapa
Pēteris Grīviņš
Pēteris Grīviņš
Personīgā informācija
Dzimis 1878. gada 7. novembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Biržu pagasts, Jaunjelgavas apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1919. gada 22. novembrī (41 gads)
Valsts karogs: Krievija Kainska, Novosibirskas apgabals, Krievijas Valsts (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe
ģenerālmajors
Dienesta laiks 1896 — 1917
1918 — 1919
Valsts Karogs: Krievijas Impērija Krievijas Impērija
Valsts karogs: Krievijas Impērija Baltā kustība
Struktūra sauszemes bruņotie spēki
Komandēja 1. Sibīrijas divīzija
3. Irkutskas strēlnieku divīzija
4. Sibīrijas armijas korpuss
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš
Krievijas pilsoņu karš
Izglītība Viļņas karaskola

Pēteris Grīviņš (1878—1919) bija latviešu virsnieks, ģenerālmajors admirāļa A. Kolčaka Baltajā armijā.

Dzīvesgājums

[labot | labot pirmkodu]

Dzimis 1878. gada 7. novembrī Biržu pagastā zemnieka ģimenē. 1899. gadā absolvēja Viļņas junkurskolupodpraporščiks un tika iedalīts 178. Cēsu kājnieku pulkā. 1909. gadā sasniedza štabskapteiņa pakāpi 28. Austrumsibīriešu strēlnieku pulkā Irkutskā. Piedalījās Pirmajā pasaules karā, bija artilērijas virsnieks kazaku vienībās. Līdz kara beigām ieguva apakšpulkveža pakāpi. 1918. gadā dzīvojā Irkutskā.

Piedalījies Krievijas pilsoņu karā Balto pusē. 1918. gada jūnijā sāka formēt Irkutskas vienību, ar kuru aktīvi piedalījās kaujās pret lieliniekiem par Baikāla apvedceļa dzelzceļu ieņemšanu, sakāva sarkanās vienības pie Tankhojas un Posolskajas Burjatijas apgabalā, novērsa to savienošanos ar atamana Grigorija Semjonova vienību.

1918. gada vasarā bija 1. Sibīrijas divīzijas komandieris, 1918. gada 11. jūlijā piedalījās Irkutskas ieņemšanā. No 1918. gada 27. jūlija bija Sibīrijas pagaidu valdības karaspēka 3. Irkutskas strēlnieku divīzijas komandieris. Augustā paaugstināts par pulkvedi. 1918. gada 3. oktobrī tika iecelts par Krasnokamskas grupa komandieri. 1919. gada 31. janvārī tika paaugstināts par ģenerālmajoru Kolčaka Sibīrijas armijā. No 3. aprīļa līdz 20. jūlijam bija 4. Sibīrijas armijas korpusa komandieris. No 20. jūlija bija 1. armijas Ziemeļu spēku grupas komandieris. Ar Sibīrijas armijas 1919. gada 28. aprīļa pavēli Nr. 249 (un Francijas Militārās misijas Sibīrijā pavēles 2. punktu) viņam tika piešķirts Francijas Kara krusts (franču: Croix de Guerre) ar zelta zvaigzni.

Pēc Omskas pamešanas 1919. gada beigās, neskatoties uz komandas direktīvu, kas aizliedza atkāpšanos uz austrumiem bez pienācīgas pretestības, viņš pavēlēja Ziemeļu spēku grupai atkāpties uz Kainskas apgabalu, tā rezultātā grupas vienības atkāpās no frontes. Kad 1919. gada 22. novembrī Kainskā ieradās 3. armijas komandieris ģenerālmajors Sergejs Voitsekhovskis, P. Grīviņš viņam paziņoja, ka Ziemeļu grupa ir tik vāja, ka viņš ir nolēmis to atvilkt dziļi Sibīrijā un nemainīs savas domas. Pēc tam, kad P. Grīviņš kategoriski atteicās no prasības atdot komandu, ģenerālis S. Voitsekhovskis personīgi ģenerāli P. Grīviņu nošāva "par kaujas pavēles neizpildīšanu un militārās disciplīnas principu pārkāpšanu".[1]

Apbalvojumi

[labot | labot pirmkodu]
  • Francijas Kara krusts ar zelta zvaigzni.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]