Pēteris Sīpolnieks
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts |
Pēteris Sīpolnieks (1913. gada 14. jūnijs — 1984. gada 1. marts) bija mūzikas pedagogs un viens no slavenākajiem ērģelniekiem Latvijā.[nepieciešama atsauce]
Pēteris Sīpolnieks dzimis 1913. gada 14. jūnijā Jēkabpilī, drēbnieka ģimenē. Mācījies Jēkabpils ģimnāzijā, kuru beidzot 1932. gadā, turpina vēl dzīvot vairākus gadus Jēkabpilī, kur bieži muzicē kamerkoncertos. 1939. gadā uzsāk studijas Latvijas Konservatorijas ērģeļu klasē.[1] Beidzot studijas, uzsāk direktora darbu Emīla Dārziņa mūzikas skolā, veicinot orķestra, zēnu kora un ansambļa koncertdarbību. Neskarts pārdzīvoja Otro pasaules karu. Sākot ar 1962. gadu, nododas tikai koncertdarbībai, kļūdams par vienu no vadošajiem ērģelniekiem Latvijā. Koncertējis daudzās pilsētās — Maskavā, Ļeņingradā, Viļņā, Tallinā, Minskā, Tbilisi, Erevānā, Baku, Taškentā un citās, kur ar sajūsmu tika godināts un laipni uzņemts.[2] Miris 1984. gada 1. martā Rīgā.
1967. gadā Sīpolniekam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums.
Jēkabpilī, Brīvības ielā 141, atrodas Pētera Sīpolnieka dzimtas mājas — tagad memoriālā māja, kurā pašlaik atrodas mākslas salons.
Attēli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
P. Sīpolnieka memoriālā māja. -
P. Sīpolnieka memoriālā māja.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga:Gandrs, 2002. 147.lpp.
- ↑ Brīvā Daugava
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|