Pēteris Stērste

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pēteris Stērste
Pēteris Stērste.jpg
Valsts karogs: LatvijaSenators
Amatā
1937. gads — 1940. gads

Dzimšanas dati 1893. gada 8. septembrī
Zaļenieku pagasts, Dobeles apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1976. gada 20. martā (82 gadu vecumā)
Čikopī, Masačūsetsa, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība latvietis
Profesija jurists
Augstskola Maskavas universitāte, Latvijas Universitāte
Latvijas Senāts 1938. gada novembrī. Pirmajā rindā (no kreisās): senatori R. Alksnis, J. Balodis, Dr. K. Puriņš, Civillietu kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators O. Ozoliņš, Apvienotās sapulces un Kriminālās kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators A. Gubens, Administratīvā departamenta priekšsēdētājs senators J. Kalacs, virsprokurors F. Zilbers, senatori F. Konradi, K. Ducmanis. Otrajā rindā no kreisās: senators A. Rumpēters, prokurors E. Bite, senatori P. Stērste, J. Grots, M. Čakste, J. Skudre, P. Leitāns, J. Ankravs, T. Bergtāls, prokurors T. Ūdris

Pēteris Stērste (1893-1976) bija latviešu strēlnieks, vēlāk jurists, Latvijas Senāta senators, vēlāk Tiesu palātas loceklis (līdz 1944). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1893. gada 8. septembrī Zaļenieku pagasta "Kauliņos" advokāta un rakstnieka Stērstu Andreja ģimenē (māsa dzejniece Elza Stērste). Mācījās Jelgavas ģimnāzijā. Studēja tieslietas Maskavas universitātē, bet pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gadā iestājās Aleksandra kara skolā. Kā 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka ložmetēju komandas poručiks piedalījās Pirmā pasaules kara (1916-1918) kaujās, izcēlās ar varonību 1917. gada 20. augusta kaujā pie Mazās Juglas. Atsevišķās latviešu brigādes, vēlāk Vidzemes divīzijas sastāvā piedalījās Latvijas brīvības cīņās (1919-1920).[1]

Pēc kara beigām atsāka tieslietu studijas Latvijas Universitātē, līdztekus strādāja Tiesu palātas Civilajā departamentā par sekretāra palīgu un Jelgavas apgabaltiesā par papildmiertiesnesi (no 1925). Studentu korporācijas "Tervetia" goda filistrs.[2] 1928. gadā viņu iecēla par Jelgavas apgabaltiesas locekli, 1933. gadā par Tiesu palātas locekli, 1937. gadā par senatoru Latvijas Senāta Civilās kasācijas departamentā, kur strādāja līdz Senāta likvidēšanai 1940. gada novembrī. Vācu okupācijas laikā bija tiesnesis Tiesu palātas civilajā departamentā.

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās trimdā uz Vāciju, bija Latviešu Centrālās padomes priekšsēdētājs. 1950. gadā pārcēlās uz dzīvi ASV.

Miris 1976. gada 20. martā Čikopī (Chicopee) pilsētā ASV.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]