Savos agrīnajos darbības gados Padomju Savienības ideoloģijas un cenzūras dēļ Vasks pievērsās galvenokārt instrumentālajai mūzikai.[2] Vaska mūzikā līdzās izteiktai instrumentālajai mūzikai dažkārt ir izmantoti koriski dziedājumi, korāļi. Visizplatītākie motīvi komponista mūzikā ir tautiskums un daba, līdz ar to mūzikā var sastapt dažādus latviešu folkloras un tautasdziesmu elementus, putnu balsu imitācijas.[3]
Pētera Vaska skaņdarbu sarakstā ir simfonijas, koncerti flautai, obojai, angļu ragam, vijolei, altam un čellam, skaņdarbi orķestrim, stīgu kvarteti, vairāki darbi klavierēm un ērģelēm, mesa, balādes, cikli un miniatūras korim, instrumentālā kamermūzika.
Pēteris Vasks dzimis Aizputē baptistu mācītāja ģimenē.[4] Precējies ar režisori Dzintru Geku.[5] Padomju varas gados politisku iemeslu dēļ nav ticis uzņemts Latvijas Konservatorijā, tāpēc iestājies Viļņas konservatorijā, kur specializējies kontrabasa spēlē, to pabeidza 1970. gadā.
Pēteris Vasks 2011. gadā izvirzīja ideju veidot materiālo līdzekļu uzkrājumu latviešu mūzikas atbalstam. Vēlāk kopā ar uzņēmēju un tēlnieci Regīnu Deičmani un mūziķi un aktrisi Ditu Krenbergu tika nodibināts Pētera Vaska fonds, kura līdzekļi tiek novirzīti jaunu latviešu komponistu skaņdarbu tapšanai.[6]
Aperāne, D., Pētera Vaska skaņu pasaule // Laiks, 1994, 22. okt.
Aperāne, D., Pārdomas par Pētera Vaska mūziku // Jaunā Gaita, 1998, Nr. 2, 47.-51.lpp.
Avotiņš, V., Skaistā, netveramā mūzika starp komponistu un klausītāju [P. Vaska un I. Zemzara dialogs] // LM, 1981, 25.dec.
Jakubone, I., Joprojām gandrīz monologs [par P. Vaska mūziku] // Latviešu mūzika 19 — Rīga: Liesma,1990, 148—161
Jakubone, I., Esmu pret muzikālo esperanto [saruna ar Pēteri Vasku] // LM, 1991, 23. febr.
Ķeniņš, T., Izcils jaundarbs latviešu mūzikā [par P. Vaska Koncertu čellam ar orķestri] // Māksla, 1995, nr.2, 71—72
Lesle, L., Die Musik Estlands, Lettlands und Litauens im Überblick // Sikorski Informiert (Quartalsmagazin der Internationalen Musikverlage Hans Sikorski) Sonderveröffentlichung, 2001, C 25726 °F
Lūsiņa, I., Autogrāfs Liesmai — Pēteris Vasks // Liesma, 1987, nr. 2, 9—10
Ņedzvecka, S., Latvijā vēl daudz kalnu [saruna ar P. Vasku] // Māksla, 1996, nr.4, 46—48
Pētersone, O., Labāk rakstīt es nespēju [saruna ar P. Vasku] // RB, 1996, 15. apr.
Rozentāle, I., Pētera Vaska uguns [intervija ar komponistu] // Mūzikas Saule, 2003, nr. 6, 6—11
Rudzīte, G., Gribu būt neērts komponists [P. Vaska portrets] // Liesma, 1977, nr. 8, 35
Zemzare, I., Načalo (O tvorčestve P. Vasksa i E. Straume) // Sovetskaja Muzyka, 1981. nr. 11, 21—25
Zemzare, I., G. Pupa, Jauno mūzika pēc divdesmit gadiem — Rīga: Jumava, 2000
Zemzaris, I., Sastrēgumstunda un korālis: Pēteri Vasku portretējot // LM, 1983, 16. dec.
Zemzaris, I., Savos žanros, savā pārliecībā [saruna ar P. Vasku] // LMM, 1996, 9./16.maijs
