Pāriet uz saturu

Pēters Sijārto

Vikipēdijas lapa
Pēters Sijārto
Péter Szijjártó
Pēters Sijārto 2025. gadā
Ungārijas ārlietu ministrs
Amatā
2014. gada 23. septembris — 2026. gada 12. maijs
Premjerministrs Viktors Orbāns
Priekštecis Tibors Navračičs
Pēctecis Anita Orbāna[1]
Eiropas Padomes Ministru komitejas prezidents
Amatā
2021. gada 21. maijs — 2021. gada 17. novembris
Priekštecis Heiko Māss
Pēctecis Luidži di Maijo
Dzimšanas dati 1978. gada 30. oktobrī (47 gadi)
Valsts karogs: Ungārija Komaroma, Ungārija
Politiskā partija Fidesz
Dzīvesbiedrs(-e) Silvija Sijārto (kopš 2009)
Profesija diplomāts
Augstskola Budapeštas Korvina Universitāte

Pēters Sijārto (ungāru: Szijjártó Péter, dzimis 1978. gada 30. oktobrī Komaromā, Ungārijā)[2] ir Ungārijas politiķis, kurš no 2014. līdz 2026. gadam bija ārlietu un tirdzniecības ministrs. Iepriekš viņš bija ārlietu un tirdzniecības ministra vietnieks un Ārlietu un tirdzniecības ministrijas parlamentārais valsts sekretārs. 2012. gada jūnijā viņš tika iecelts par premjerministra biroja ārlietu un ārējo ekonomisko attiecību valsts sekretāru.

Sjjārto pievienojās labējai partijai Fidesz 1998. gadā. Tajā pašā gadā viņš tika ievēlēts par Ģēras pilsētas pašvaldības locekli un pēc tam atkal ieguva mandātu no 2006. līdz 2010. gadam. 2005. gadā viņš tika ievēlēts par Fidesz jauniešu organizācijas Fidelitas prezidentu un šo amatu ieņēma līdz 2009. gadam. Viņš pirmo reizi kļuva par Nacionālās asamblejas (parlamenta) locekli 2002. gadā. Viņš saņēma mandātu arī 2006., 2010., 2014., 2018., 2022. un 2026. gadā.

2021. gada decembrī Sijārto saņēma Draudzības ordeni no Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova, kļūstot par otro Rietumu ārlietu ministru pēc ASV valsts sekretāra Reksa Tilersona, kurš tolaik vēl nebija iecelts amatā.[3] 2026. gadā tika nopludinātas vairākas telefonsarunas, kurās starp citām bija dzirdama Sijārto saruna ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, kas izraisīja vairāku Eiropas Savienības līderu asu kritiku par Krievijas interešu aizstāvēšanu un kļuva par vienu no iemesliem Fidesz zaudējumam vēlēšanās pēc ilgstošas valdīšanas.

Agrīnā dzīve

[labot | labot pirmkodu]

Pēters Sijārto ir dzimis Komāromā 1978. gada 30. oktobrī.[2] Pēc pusgada pavadīšanas vidusskolā Amerikas Savienotajās Valstīs[2] viņš 1997. gadā pabeidza vidusskolu Ģēras Čučora Gergeļa benediktīniešu vidusskolā. Viņš absolvēja Budapeštas Ekonomikas zinātņu un valsts pārvaldes universitāti (mūsdienu Budapeštas Korvina universitāte), iegūstot starptautisko attiecību un sporta menedžmenta specialitāti.[2]

Karjera

[labot | labot pirmkodu]

Pašvaldības politiķis (1998—2010)

[labot | labot pirmkodu]

Sijārto savu politisko karjeru sāka 1998. gadā, kad tika ievēlēts par jaunāko Ģēras pašvaldības domes locekli.[2] Viņš bija Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja vietnieks. Viņš bija viens no Fidelitas, Ģēras Fidesz jauniešu organizācijas, dibinātājiem un pirmais prezidents. Viņš tika ievēlēts par Fidelitas viceprezidentu 2001. gadā un kļuva arī par Fidesz nacionālās valdes locekli. 2005. gadā viņš tika ievēlēts par Fidelitas prezidentu, nomainot Andrāšu Ģērku. Viņš kļuva arī par Fidesz Ģēras nodaļas vadītāju. Fidelitas vadītāja amatu viņš ieņēma līdz 2009. gadam,[2] kad par jauno prezidentu tika izvirzīts Pēters Āgs.

Nacionālās asamblejas deputāts (kopš 2002. gada)

[labot | labot pirmkodu]

Sijārto ir Ungārijas Nacionālās asamblejas deputāts kopš 2002. gada. No 2002. līdz 2006. gadam viņš bija pats jaunākais parlamenta deputāts. 2004. gadā viņš tika iecelts par Jaunatnes un sporta lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieku, ieņemot šo amatu līdz 2006. gadam.

Pirms "Fidesz" nākšanas pie varas 2010. gada maijā, Sijārto bija "Fidesz" — Ungārijas Pilsoniskās savienības — runasvīrs.[2] No 2010. līdz 2012. gadam viņš bija Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna personīgais runasvīrs.

2012. gada 4. jūlijā Orbāns izvirzīja Sijārto par astoņu ekonomikas komiteju priekšsēdētāju, lai veicinātu Ungārijas valdības politiku tirdzniecības atvēršanā ar valstīm austrumos, kā arī nostiprinātu Ungārijas lomu Rietumbalkānu valstu integrācijas ES atbalstīšanā.[4] Sijārto, kurš amatā stājās 2. jūlijā, strādāja arī pie sadarbības stiprināšanas ar citām kaimiņvalstīm.[4]

Ārlietu ministra amatā (2014.—2026. g.)

[labot | labot pirmkodu]
Sijārto 2015. gadā ar Austrijas ārlietu ministru Sebastiānu Kurcu

Premjerministrs Viktors Orbāns iecēla Sijārto par ārlietu un tirdzniecības ministru 2014. gada septembrī, kad viņa priekšgājējs Tibors Navračičs atkāpās no amata saistībā ar savu jauno amatu Eiropas Komisijā.[5]

2015. gadā

[labot | labot pirmkodu]

Izraēlas Ārlietu padomes brokastu sanāksmē Jeruzalemē 2015. gada 16. novembrī Sijārto paziņoja, ka Ungārija neizvietos ebreju apmetņu brīdinājuma marķējumu uz produktiem, kuru izcelsmes vieta ir Jordānas Rietumkrasts. Šis lēmums sekoja Eiropas Komisijas 2015. gada 11. novembrī pieņemtajam paziņojumam, kurā iekļautas vadlīnijas par importa no Izraēlas pārvaldītajām apmetnēm īpašu marķēšanu.[6] Viņš uzskatīja šādu politiku par "neracionālu" un pat apdraudošu potenciālu Izraēlas un Palestīnas dialogu.[7] Sijārto pievērsās arī mūsdienu Eiropas migrācijas krīzei, raksturojot masveida migrāciju kā "lielāko izaicinājumu, ar ko ES ir nācies saskarties kopš tās dibināšanas", un nosodot Eiropas līderus par maldīgo politiku, ko radījusi viņu ietekmēšanās no nesabalansēta politkorektuma.[7]

2017. gadā

[labot | labot pirmkodu]

2017. gada 3. oktobrī viņš apmeklēja Rumāniju. Pēc tikšanās Klužas-Napokas pilsētā ar Rumānijas ārlietu ministru Teodoru Melešcanu Pēters Sijārto paziņoja, ka Budapešta un Bukareste kopīgi iebilst pret jauno Ukrainas Izglītības likumu, kas nostiprināaja ukraiņu valodas valstisko statusu. Pēters Sijārto arī atzīmēja, ka, viņaprāt, Ukrainas Izglītības likums ir pretrunā ar Ukrainas un ES asociācijas līgumu, kura parakstīšanu iepriekš atbalstīja Budapešta un Bukareste. Pēc Pētera Sijārto teiktā, Ukrainas Izglītības likuma pieņemšana ir "dūriens mugurā" Ungārijai un Rumānijai.[8]

2018. gadā

[labot | labot pirmkodu]

2018. gada 20. septembrī Ukrainas tiešsaistes izdevuma "European Pravda" tīmekļa vietne citēja Ungārijas Ārlietu ministrijas tīmekļa vietni, atsaucoties uz Ungārijas ārlietu ministra Pētera Sijārto paziņojumu par attieksmi pret Ukrainu saistībā ar pasu skandālu, kas izcēlās pēc videoieraksta par pasu izdalīšanu Berehovā publicēšanas:

2018. gada 20. septembrī Ukrainas tiešsaistes izdevuma " European Pravda " tīmekļa vietne citēja Ungārijas Ārlietu ministrijas tīmekļa vietni, atsaucoties uz Ungārijas ārlietu ministra Pētera Sijārto paziņojumu par attieksmi pret Ukrainu saistībā ar pasu skandālu, kas izcēlās pēc videoieraksta par pasu izdalīšanu Berehovā publicēšanas: “Ungārija rūpīgi seko līdzi notikumiem, un ir iespējams, ka nākotnē būs jāturpina palēnināt Ukrainas integrāciju Eiropas struktūrās”.[9] Video bija redzams, kā Ungārijas konsulātā Berehovā tiek nelegāli izsniegtas Ungārijas pases Ukrainas pilsoņiem, un saņēmēji tiek instruēti slēpt šo faktu no Ukrainas varas iestādēm.[9]

2020. gadā

[labot | labot pirmkodu]

Sijārto apmeklēja Kambodžu 2020. gada 3. novembrī, lai tiktos ar vairākām augsta ranga valdības amatpersonām, un nākamajā dienā pēc lidojuma uz Bangkoku viņam tika konstatēts pozitīvs COVID-19 tests.[10] Pēc tam četriem ciešiem kontaktiem Kambodžā testa rezultāti tika apstiprināti, kā rezultātā 13 Kambodžas valdības ministriju amatpersonas, tostarp premjerministrs Huns Sens, tika ievietotas karantīnā, un septiņās provincēs tika veikti kontaktu izsekošanas pasākumi. Testi tika veikti aptuveni 1000 cilvēkiem.[11][12] Kambodžas varas iestādes uz divām nedēļām slēdza skolas, muzejus, kinoteātrus, izklaides vietas, sporta zāles un alus dārzus visā Pnompeņā.[10] Vietējie plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Ungārijas Ārlietu ministrija pirms sanāksmēm pieprasīja neveikt temperatūras pārbaudes, neieviest obligātu masku valkāšanu un alkohola izsmidzināšanu.[13]

2021. gadā

[labot | labot pirmkodu]

2021. gada 16. oktobrī Sijārto sniedza interviju televīzijas kanālam Al Jazeera English, kurā viņš aizstāvēja savas valdības politiku pret Urzulas fon der Leienas un Marka Rites uzbrukumiem. Viņš paskaidroja sava parlamenta likumu par vecāku un bērnu tiesībām uz drošību pret to, ko viņš nosauca par dīvainām ideoloģijām, un uzsvēra savas valdības priekšroku referendumiem, lai atrisinātu neatrisinātus politiskos jautājumus. Viņš precizēja, ka Džordža Sorosa dibinātajai un finansētajai Centrāleiropas Universitātei ir jāatbilst Ungārijas likumos noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz vietējo saturu un personālu, kuriem jāatbilst visām pārējām Ungārijas universitātēm, lai sertificētu grādus Ungārijā, nevis jāļauj tai būt kā izņēmumam.[14]

2023. gadā

[labot | labot pirmkodu]

Sijārto pauda atbalstu Izraēlai Gazas kara laikā. Viņš kritizēja Dienvidāfrikas apvainojumus pret Izraēlu par genocīdu Gazā, sakot, ka apsūdzēt valsti, kas cietusi no masveidīga teroristu uzbrukuma, genocīdā ir "acīmredzamas muļķības".[15]

2025. gadā

[labot | labot pirmkodu]

Sijārto pauda atbalstu Serbijas valdībai studentu vadīto pretkorupcijas protestu laikā, apsūdzot protestētājus vēlmē destabilizēt Serbiju.[16]

2026. gadā

[labot | labot pirmkodu]

2026. gada martā Sijārto pastāstīja, ka pirms un pēc ES sanāksmēm zvanījis Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gadā viņš 16 reizes apmeklēja Maskavu, tostarp tikās ar Vladimiru Putinu.[17]

Tajā pašā mēnesī laikraksts “The Insider” publiskoja Sijārto un Lavrova 2024. gada augusta telefonsarunas ierakstu, kurā Lavrovs atgādināja viņam lūgt ES sankcionētā Ališera Usmanova māsas Guļbahoras Ismailovas svītrošanu no Eiropas Savienības sankcijām pakļauto personu saraksta. Citā sarunā viņš esot teicis Lavrovam: “Es vienmēr esmu jūsu rīcībā.”[18] Viņš arī, šķiet, piedāvāja nosūtīt Lavrovam dokumentu par Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai.[19] Polija un Īrija nosauca audioierakstā dzirdamo par ļaunprātīgu.[20] Vēlāk “Politico” rakstīja, ka svarīgas ES diskusijas arvien biežāk notiek bez Ungārijas, jo pastāv bažas par jūtīgas informācijas nodošanu Maskavai.[21]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ László B. Katalin. «Hivatalos: éjféltől hivatalban az új kormány, itt a teljes névsor». Economx (ungāru), 2026-05-12. Skatīts: 2026-05-31.
  2. 1 2 3 4 5 6 7 «[Szijjártó Péter.hu]». www.szijjartopeter.hu. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-12-10. Skatīts: 2026-05-31.
  3. ↑ Szurovecz Illés. «„Barátságért” kitüntetést kapott Szijjártó Péter az orosz külügyminisztertől». 444 (ungāru), 2021-12-30. Skatīts: 2026-05-31.
  4. 1 2 Webra International Kft. «The Visegrad Group: Czechia, Hungary, Poland, Slovakia | Peter Szijjarto to head eight mixed economic committees in Hungary». www.visegradgroup.eu (angļu), 2012-07-04. Skatīts: 2026-05-31.
  5. ↑ «Letette a miniszteri esküt Szijjártó Péter». Kormányzat. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-26. Skatīts: 2026-05-31.
  6. ↑ Emmott, Robin; Baker, Luke (11 November 2015). "EU moves ahead with labeling goods made in Israeli settlements". Reuters.
  7. 1 2 «Hungary says no to settlement labeling | The Jerusalem Post». The Jerusalem Post | JPost.com (angļu). 2015-11-16. Skatīts: 2026-05-31.
  8. ↑ «"Удар в спину двум государствам": Венгрия и Румыния будут совместно выступать против украинского закона об образовании». www.unian.net (krievu). 2017-10-03. Skatīts: 2026-05-31.
  9. 1 2 «Сийярто угрожает “еще больше замедлить” движение Украины в ЕС из-за паспортного скандала». Европейская правда (krievu). Skatīts: 2026-05-31.
  10. 1 2 «Hungarian diplomat in Bangkok tests positive for coronavirus». AP News (angļu). 2020-11-10. Skatīts: 2026-05-31.
  11. ↑ «​PM: Covid situation in Cambodia ‘alarming’​» (angļu). Skatīts: 2026-05-31.
  12. ↑ Mech Dara. «Covid-19 Contact Tracing Spreads to 7 Provinces After Official’s Trip». VOD (en-GB), 2020-11-10. Skatīts: 2026-05-31.
  13. ↑ Mech Dara. «Official Says Hungarian Delegation, Foreign Ministry Asked for No Masks». VOD (en-GB), 2020-11-05. Skatīts: 2026-05-31.
  14. ↑ Al Jazeera English (2021-10-16), Hungarian FM: Could Hungary exit the European Union? | Talk to Al Jazeera. Atjaunināts: 2026-05-31
  15. ↑ "Why is the EU mostly silent on South Africa's genocide case against Israel?". Euronews. 12 January 2024.
  16. ↑ Euronews Srbija RTS. «Sijarto: Protesti u Srbiji su pokušaj destabilizacije zemlje». Euronews.rs (serbu), 2025-02-14. Skatīts: 2026-05-31.
  17. ↑ «Hungarian minister admits calling Lavrov 'before and after' meetings». euronews (en-GB). Skatīts: 2026-05-31.
  18. ↑ «Leaked call: Lavrov asks Hungarian FM to lift EU sanctions». euronews (en-GB). Skatīts: 2026-05-31.
  19. ↑ "Hungarian minister offered to send Russia EU document in leaked audio". Reuters. 8 April 2026.
  20. ↑ Ashifa Kassam. «‘Repulsive’: Polish and Irish leaders condemn Hungarian foreign minister’s alleged links to Russia». The Guardian (en-GB), 2026-03-31. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2026-05-31.
  21. ↑ «Журналисты опубликовали прослушку разговоров глав МИД России и Венгрии. Лавров просил Сийярто помочь снять санкции с сестры Алишера Усманова (и их сняли). Сийярто рассказывал Лаврову о переговорах внутри ЕС». Meduza (krievu). Skatīts: 2026-05-31.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pēters_Sijārto&oldid=4485003"