Iespiedshēmas plate[1] jeb drukātās shēmas plate[2] (angļu: printed circuit board, saīsinājumā PCB; arī printed wiring board, PWB) ir plakana izolējoša pamatne, uz kuras noteiktā konfigurācijā izveidoti elektrovadoši celiņi un laukumi (parasti no vara), kas nodrošina elektronisko komponentu elektrisko savienošanu un mehānisku nostiprināšanu. Vadītāji uz plates tiek veidoti ar fotolitogrāfijas un citām iespiedtehnoloģijām, aizstājot agrāk plaši izmantoto vadu montāžu un būtiski uzlabojot shēmu kompaktumu, atkārtojamību un uzticamību. Elektronisko ierīču uzbūvē iespiedshēmas plate pilda centrālu lomu kā konstrukcijas pamats rezistoru, kondensatoru, mikroshēmu un citu komponentu izvietošanai, nodrošinot precīzus un stabilus elektriskos savienojumus starp tiem. Atkarībā no sarežģītības iespiedshēmu plates var būt vienpusējas, divpusējas vai daudzslāņu, kas ļauj realizēt gan vienkāršas, gan ļoti sarežģītas shēmas ar augstu integrācijas pakāpi; parasti uz plates ir arī marķējums komponentu identificēšanai.
Mūsdienu elektronikā iespiedshēmas plates ir neatņemama tehnoloģiskā sastāvdaļa gandrīz visās elektroniskajās ierīcēs — no sadzīves tehnikas un datoriem līdz medicīnas iekārtām, sakaru sistēmām un kosmosa tehnoloģijām. To izmantošana veicina ierīču miniaturizāciju, ražošanas automatizāciju un standartizāciju, uzlabo darbības stabilitāti un samazina izmaksas. Pēc Otrā pasaules kara drukāto shēmu tehnoloģijas pakāpeniski kļuva par dominējošo risinājumu daudzās elektronikas nozarēs, veidojot pamatu mūsdienu elektronikas straujajai attīstībai.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Iespiedshēmas plate.
