PL 19 notriekšana Bernātos
 PL 19 | |
| Notikuma informācija | |
|---|---|
| Datums | 1915. gada 25. janvāris |
| Kopsavilkums | notriekts |
| Negadījuma vieta | Netālu no Bernātiem |
| Pasažieri | 0 |
| Apkalpe | 30 |
| Mirušie | 23 |
| Izdzīvojušie | 7 |
| Lidaparāta tips | Parseval PL 19 |
| Operators | Vācijas gaisa flote |
PL 19 notriekšana Bernātos bija starpgadījums 1915. gada 25. janvārī, kad no Liepājas nākušie velkoņi 1,5 verstis no Bernātu krasta notrieca Liepāju bombardējušu Vācijas Impērijas dirižabli PL 19.
Negadījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1915. gada 25. janvārī (pēc vecā stila) dirižablis PL 19 lidoja bombardēt Liepāju. Aculiecinieki atzīmēja, ka vācu dirižablis no miglas virs pilsētas parādījās plkst. 10 no rīta. Dirižablis lidoja tikai 100—150 metru augstumā, tāpēc novērotāji no pilsētas varēja redzēt dirižablī sēdošos virsniekus un karavīrus. Plkst. 10:12 vācieši nometa pirmo bumbu, kas trāpīja Bekera rūpnīcas dzelzs kaudzē. Otra bumba nokrita pie kravas stacijas, trešā — pie dzelzceļa tilta, bet ceturtā ietriecās kādas mājas jumtā. Kopumā vācieši nometa 9 bumbas, kas pilsētai nekādus lielus postījumus nenodarīja un nevienu neievainoja. Pēc tam dirižablis pagriezās atpakaļ un lidoja uz robežu,[1] lidojot uz bāzi, dirižablis apledojuma dēļ cieta dzinēja atteici, tāpēc bija spiests veikt ārkārtas nolaišanos Baltijas jūrā,[2] netālu no Bernātiem, 1,5 verstu attālumā no krasta.[3][1] Dirižabli sāka apšaudīt divi Krievijas Impērijas karaflotes mīnu traleri.[2] Labi tēmēts lādiņš trāpīja dirižabļa benzīna tvertnē un dirižablis nogāzās. Izdzīvojušie apkalpes locekļi uzkāpa pa virvju kāpnēm un pacēla padošanās signālu.[1]
Pēcvēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No dirižabļa tika izcelti septiņi cilvēki (4 virsnieki un 3 jūrnieki),[1] bet pārējie 23 apkalpes locekļi gāja bojā. Izdzīvojošos sagūstīja 2. pakāpes kapteiņu Nikiforaki un Jurkovska jūrnieki. Benzīna tvertnē precīzi trāpījušais karavīrs pēc atgriešanās Liepājā sagaidīts ar aplausiem un tika apbalvots par savu rīcību.[3][1] Dirižabļa izdzīvojušā apkalpe tika nosūtīta uz Petrogradu un ieslodzīta Pētera un Pāvila cietoksnī.[4][3][1] Līdz jūlija vidum Baltijas karadarbības teātrī turpmākas dirižabļu darbības nenotika.[2]
Dirižablis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]_RMG_RP_16_34.jpg)
Notriektais dirižablis bija Vācijas flotes Parseval PL 19,[3] ko Liepājas iedzīvotāju vidū sauca par Baltijas Parsevālu.[1] Dirižablis bija paredzēts Lielbritānijas Karaliskajai flotei kā "Parseval Nr.5", bet pēc kara uzliesmojuma to izmantoja Vācijas flote. Anglijā "Vickers" uzbūvēja trīs rezerves korpusus un 2 gondolas ar identiskām specifikācijām. Dirižabļa pirmais lidojums: 1914. gada 30. augusts. Garums: 92 m; Diametrs: 15 m; Tilpums: 10 000 m³ Spēkstacija: divi 132 kW (180 ZS) Maybach dzinēji, maksimālais ātrums: 76 km/h.[5] Uz dirižabļa bija karogs, kura izmērs bija 257x400 cm.[6][1] Tas bija Vācijas gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 Alexey Vladimirovich Oleynikov. «Зарвавшийся «Парсефаль»». btgv.ru (krievu). Skatīts: 2024-07-13.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Arch Whitehouse. The Zeppelin Fighters, 1966. 216-218. lpp.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Accident Parseval PL 19 , Monday 25 January 1915». asn.flightsafety.org (angļu). Skatīts: 2024-07-13.
- ↑ Xnumx. «German prisoners of war in Petrograd» (angļu). Skatīts: 2024-07-13.
- ↑ "List of Parseval airships" (en). Wikipedia. 2024-09-01.
- ↑ Alexey Vladimirovich Oleynikov. «Германские знаменные трофеи русской армии Великой войны». btgv.ru (krievu). Skatīts: 2024-07-13.