PSRS Ārlietu ministrija

PSRS Ārlietu ministrija (krievu: Министерство иностранных дел СССР) bija Padomju Sociālistisko Republiku Savienības valdības izpildinstitūcija, kas bija atbildīga par ārpolitikas īstenošanu un starptautiskajām attiecībām. Tā darbojās no 1946. līdz 1991. gadam, bet pirms tam tās funkcijas veica PSRS Ārlietu tautas komisariāts (1917–1946).

Vēsture

Ārlietu tautas komisariāts (1917–1946)

Pēc Oktobra revolūcijas 1917. gadā tika izveidots Ārlietu tautas komisariāts (NKID). Pirmais tautas komisārs bija Ļevs Trockis, vēlāk – Georgijs Čičerins un Maksims Litvinovs. NKID vadīja diplomātiskās attiecības, noslēdza starptautiskos līgumus un pārstāvēja PSRS starptautiskajās organizācijās.

gada martā, pēc Padomju valdības reformas, NKID tika reorganizēts par Ārlietu ministriju.

Ārlietu ministrija (1946–1991)

PSRS Ārlietu ministrija turpināja tautas komisariāta funkcijas, bet darbojās jau kā ministrija ar plašāku birokrātisko struktūru. Tās galvenais uzdevums bija realizēt PSRS ārpolitiku Aukstā kara laikā.

Nozīmīgākie ministri:

Vjačeslavs Molotovs (1939–1949; arī pēc reorganizācijas 1946. gadā turpināja darbu kā ministrs),
Andrejs Višinskis (1949–1953),
Vjačeslavs Molotovs (atkal 1953–1956),
Dmitrijs Šepiļovs (1956–1957),
Andrejs Gromiko (1957–1985),
Eduards Ševardnadze (1985–1990, 1991),
Aleksandrs Besmertnijs un citi īslaicīgi vadītāji.

Īpaši nozīmīgs bija Andreja Gromiko ilgais ministrēšanas periods, kura laikā PSRS bija aktīva gan Aukstā kara konfrontācijā, gan atbruņošanās sarunās.

Likvidācija

Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gada decembrī PSRS Ārlietu ministrija tika likvidēta. Tās funkcijas pārmantoja jaunizveidotā Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: PSRS Ārlietu ministrija.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)