PSRS Konstitūcija
PSRS Konstitūcija (krievu: Конституция СССР) bija galvenais juridiskais dokuments, kas noteica Padomju Savienības organizācijas un darbības pamatprincipus. Tā noteica varas struktūru, valsts uzbūves principus un pilsoņu tiesības un pienākumus. Šis dokuments nodrošināja tiesisko pamatu sociālistiskajai sistēmai, kurā galvenā nozīme bija proletariāta diktatūrai, Komunistiskās partijas vadībai un ekonomikas kolektivizācijai. PSRS Konstitūcija oficiāli apstiprināja sociālistiskās iekārtas principus un Padomju Savienības kā sociālistiskas valsts pastāvēšanu.
PSRS konstitūcijā tika veiktas vairākas izmaiņas, tostarp pēc Otrā pasaules kara. Tomēr līdz ar Padomju Savienības sabrukumu 1991. gadā konstitūcija zaudēja spēku.
Kritika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]PSRS konstitūcija tika kritizēta dažādos aspektos gan iekšpolitiski, gan no starptautiskās sabiedrības puses.
PSRS konstitūcija piešķīra pilsoņiem dažas formālas tiesības, bet faktiski negarantēja tādas politiskās brīvības kā vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvība. Opozīcijas darbība tika apspiesta, un politiskā vara bija koncentrēta Komunistiskās partijas rokās.
PSRS konstitūcijas versijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1924. gada PSRS Konstitūcija
- 1936. gada PSRS Konstitūcija, pazīstama arī kā Staļina konstitūcija
- 1977. gada PSRS Konstitūcija, pazīstama arī kā Brežņeva konstitūcija
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: PSRS Konstitūcija.
