PSRS administratīvais iedalījums
PSRS administratīvais iedalījums bija Padomju Savienības teritorijas pārvaldības sistēma no 1922. līdz 1991. gadam. PSRS bija federatīva valsts, kas sastāvēja no republikām, kuras tālāk tika iedalītas autonomajās republikās, novados, apgabalos, apriņķos un rajonos.
Administratīvā iedalījuma līmeņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdz PSRS sabrukumam administratīvā struktūra bija šāda:
- Padomju Sociālistiskās Republikas (Krievijas PFSR, Ukrainas PSR, Baltkrievijas PSR u.c.) — formāli līdzvērtīgas, ar tiesībām izstāties no PSRS.
- Autonomās padomju sociālistiskās republikas (APSR) — parasti ietilpa PSR (vai arī nē) ar ierobežoto autonomiju (piem., Volgas Vācu APSR).
- Novadi un apgabali — galvenās administratīvās vienības republiku sastāvā.
- Autonomie apgabali un autonomie apriņķi — teritoriālās vienības, kurās dzīvoja nacionālās minoritātes.
- Rajoni un pilsētas ar savienības, republikas vai apgabala pakļautību — zemākais iedalījuma līmenis.
Izmaiņas administratīvajā iedalījumā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Laika gaitā administratīvais iedalījums un robežas vairākkārt mainījās:
- 1920.—1930. gados notika nacionāli teritoriālā robežu pārkārtošana.
- 1940. gadā PSRS sastāvā okupācijas ceļā tika iekļautas Latvija, Lietuva, Igaunija, Moldāvija, kā arī Rietumukraina un Rietumbaltkrievija.
- 1954. gadā Krimas apgabals tika nodots no Krievijas PFSR Ukrainas PSR sastāvā.
- 1990.—1991. gadā republikas sāka pasludināt suverenitāti un izstāties no PSRS.