Pāriet uz saturu

PSRS seksa nav (frāze)

Vikipēdijas lapa

"PSRS seksa nav" (krievu: В СССР секса нет) ir populāra frāze, kas radās 1986. gada televīzijas tilta laikā starp Ļeņingradu un Bostonu. Tā kļuva par vienu no pazīstamākajiem vēlīnās Padomju Savienības kultūras un sabiedriskās pašcenzūras simboliem.

Frāzi izteica padomju dalībniece Ludmila Ivanova, atbildot uz amerikāņu dalībnieces jautājumu par seksualitāti un reklāmu. Pilnāka atbilde bija saistīta ar to, ka Padomju Savienībā sekss netiek izmantots publiskajā telpā un televīzijas reklāmā tādā pašā veidā kā Amerikas Savienotajās Valstīs. Tomēr televīzijas pārraidē un vēlākajā sabiedriskajā apritē frāze tika saīsināta līdz formai "PSRS seksa nav".

Izteiciens kļuva par ironisku apzīmējumu padomju sabiedrības attieksmei pret seksualitāti, publisko morāli un tabu tēmām. Tas bieži tiek izmantots, lai raksturotu padomju oficiālās kultūras atturību, ideoloģisko kontroli un nevēlēšanos atklāti apspriest privāto dzīvi.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Frāze radās 1986. gada 17. jūlijā televīzijas tiltā "Sievietes runā ar sievietēm" starp Ļeņingradu un Bostonu, kas tika rīkots Aukstā kara beigu posmā. Šādi televīzijas tilti bija daļa no perestroikas laika publiskās atklātības un mēģinājumiem veidot tiešāku kontaktu starp padomju un amerikāņu sabiedrību.

Sarunas laikā viena no amerikāņu dalībniecēm norādīja, ka ASV televīzijas reklāmās bieži tiek izmantoti seksuāli tēli, un jautāja, vai līdzīga prakse pastāv arī Padomju Savienībā. Ludmila Ivanova atbildēja, ka Padomju Savienībā "seksa nav", bet nākamā frāzes daļa — ka ir mīlestība — plašākā citējumā bieži tika pazaudēta vai aizēnota ar skatītāju reakciju.

Pēc pārraides izteiciens ātri izplatījās mutvārdu kultūrā, presē un vēlāk arī populārajā kultūrā. Saīsinātā forma kļuva daudz pazīstamāka nekā sākotnējais konteksts, tāpēc tā bieži tika uztverta kā padomju sabiedrības liekulīgas vai pārlieku puritāniskas attieksmes piemērs.

Vēlīnajā Padomju Savienībā seksualitāte nebija pilnībā aizliegta tēma, tomēr tā reti tika atklāti apspriesta oficiālajā publiskajā telpā. Seksuālā izglītība, reklāma, masu kultūra un mediji bija pakļauti ideoloģiskiem un morāliem ierobežojumiem. Tādēļ frāze kļuva par ērtu simbolu plašākai problēmai — atšķirībai starp privāto realitāti un publisko oficiālo valodu.

Pēc Padomju Savienības sabrukuma frāze saglabājās kā ironisks vēsturiskās atmiņas elements. Tā tiek izmantota publicistikā, dokumentālajās filmās, memuāros un interneta kultūrā, runājot par padomju ikdienu, cenzūru, dzimumattiecību tematiku un vēlīnās PSRS sabiedrisko mentalitāti.

Izteiciens "PSRS seksa nav" kļuva par plaši atpazīstamu kultūras frāzi, jo tas koncentrētā veidā atspoguļoja padomju publiskās valodas īpatnības. Tajā saskatāma vēlme izvairīties no atklātas sarunas par seksualitāti, kā arī centieni pretstatīt padomju sabiedrību Rietumu masu kultūrai.

Mūsdienās frāze bieži tiek lietota ironiski, nevis burtiski. Tā apzīmē situācijas, kad sabiedrība vai vara noliedz acīmredzamu parādību, izvairās no neērtas tēmas vai aizstāj reālu diskusiju ar ideoloģiski pieņemamu formulējumu.

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]