Padomju identitāte

Vikipēdijas lapa
PSRS ģerbonis

Padomju identitāte jeb padomju tauta (krievu: Советский народ) bija pilsoniskā identitāte PSRS.

Plakāts ar uzrakstu "Visa pasaule būs mūsu!"

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai panāktu pilnīgu sabiedriskās domāšanas vienveidību, bija jārada jauns — padomju cilvēks. Miljoniem vienādi domājošu padomju cilvēku veidotu labi funkcionējošu, komunistiskajai partijai paklausīgu masu. Tādēļ 20. gadsimta 20. un 30. gados PSRS tika izveidots vienots ideoloģiskais mehānisms. Tas balstījās uz ideoloģiskās audzināšanas un represīvās valsts drošības sistēmas, kā arī masu saziņas līdzekļu, izglītības sistēmas un oficiālās kultūras savijumu. Tas bija centralizēti organizēts un katrā līmenī parasti pakļauts komunistiskās partijas ideloģisko sekretāru ķēdei.[1]

20. gadsimta 80. gadu beigās, kad Perestroikas ietekmē pastiprinājās separātisma tendences, padomju identitātes pamati tika satricināti. Pēc PSRS sabrukuma šī pārnacionālā identitāte pakāpeniski izzuda.

Kritika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

PSRS nebija vienlīdzības ne tikai starp tautām, bet arī starp atsevišķām sociālajām šķirām. Padomju sabiedrība būtībā bija šķiru sabiedrība, ko veidoja no vienas puses priviliģētā valdošā šķira — nomenklatūra un no otras puses, beztiesīgie zemnieki, strādnieki un inteliģence. Šo šķiru sabiedrību būtiski nemainīja urbanizācijas process. Šajā ziņā nepatiess ir arī Padomju Savienības Komunistiskās partijas apgalvojums, ka padomju valsts pastāvēšanas laikā tika nodrošināta padomju pilsoņu sociālā un politiskā vienlīdzība.

Mūsdienās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas Federācijā jēdziens "daudznacionālā padomju tauta" ir aizstāts ar jēdzienu "daudznacionālā Krievijas Federācijas tauta". Pēdējos gados Krievijas propagandā tiek lietots jauns termins "Krievu pasaule", kas tiek arī aktīvi popularizēts bijušās Krievijas Impērijas un PSRS teritorijās.

Skatīt vēl[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Padomju cilvēka audzināšana». www.diena.lv. Skatīts: 2023-04-10.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]