Padomju kosmosa programma

Padomju kosmosa programma (krievu: Советская космическая программа) bija PSRS īstenota plaša zinātniski-tehniska iniciatīva, kuras mērķis bija attīstīt kosmosa izpēti un tehnoloģijas, īpaši laikā no 1940. gadu beigām līdz 1991. gadam. Tā bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp Padomju Savienību un ASV – tā saukto "Kosmosa sacensību" (Space Race).

Galvenais Padomju kosmosa programmas arhitekts bija Sergejs Koroļovs, inženieris un konstruktors, kurš ilgu laiku darbojās slepenībā. Pēc viņa nāves (1966) programmas attīstību apgrūtināja organizatoriskas problēmas, konkurence starp birojiem un politiski lēmumi.

Neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz Mēness, jo ASV Apollo 11 misija 1969. gadā pirmajiem ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu. Padomju mēness programma tika pārtraukta 1970. gados.

Svarīgākie sasniegumi

Pirmais mākslīgais Zemes pavadonis – Sputnik-1 (1957). 4. oktobrī 1957. gadā PSRS palaida pirmo cilvēka radīto objektu Zemes orbītā – Sputnik-1. Tas bija neliels, lodveida satelīts ar antenām, kas raidīja radiosignālus. Šis notikums šokēja pasauli un iezīmēja jaunu ēru cilvēces attīstībā.

Pirmais dzīvnieks kosmosā – suns Laika (1957), 2. novembrī 1957. gadā "Sputnik-2" nesējraķetē tika palaista suns Laika, kļūstot par pirmo dzīvo būtni orbītā. Viņa gāja bojā lidojuma laikā, taču eksperimentam bija liela zinātniska nozīme.

Pirmais cilvēks kosmosā – Jurijs Gagarins (1961). 12. aprīlī 1961. gadā kosmonauts Jurijs Gagarins ar kuģi Vostok-1 kļuva par pirmo cilvēku kosmosā, veicot vienu pilnu apli ap Zemi. Šis notikums nostiprināja Padomju Savienības līderpozīciju kosmosa izpētē.

Pirmā sieviete kosmosā – Valentīna Tereškova (1963). 16. jūnijā 1963. gadā Valentīna Tereškova devās kosmosā ar kuģi Vostok-6, kļūstot par pirmo sievieti orbītā.

Pirmais cilvēks atklātā kosmosā – Aleksejs Ļeonovs (1965). 1965. gadā Aleksejs Ļeonovs veica pirmo izgājienu atklātā kosmosā no kuģa "Voshod-2", atrodoties ārpus kosmosa kuģa vairāk nekā 12 minūtes.

Mēness programmas – Luna un Zond. Padomju programma Luna uz Mēnesi nosūtīja vairākus zondes aparātus. Luna-2 1959. gadā bija pirmais cilvēka radītais objekts, kas sasniedza Mēness virsmu, bet Luna-9 1966. gadā – pirmais, kas veica mīksto nosēšanos un nosūtīja attēlus.

Tehnoloģiskās platformas

R-7 raķešu sistēma: sākotnēji izstrādāta kā starpkontinentālā ballistiskā raķete, vēlāk pārbūvēta par pamatu kosmosa nesējraķetēm (Sputnik, Vostok, Soyuz).
Kosmosa kuģi: Vostok, Voskhod, Soyuz un Progress – pēdējie joprojām tiek izmantoti.
Kosmiskās stacijas: PSRS izveidoja pirmo orbitālo staciju Salyut (1971) un vēlāk Mir (1986), kas kļuva par pirmo ilgtermiņa apdzīvoto orbitālo kompleksu.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Padomju kosmosa programma.