Paihojs

Paihojs
Stratigrāfiskais krokojums Paihoja kalnos
Kontinents	Eirāzija
Valstis	Krievija
Ģeogrāfiskais apgabals	Jugras pussala
Garums	200 km
Augstākais kalns	Moreizs
Augstums	423 m
Koordinātas	69°12′N 62°36′E
Paihojs Paihojs Paihojs

Paihojs (krievu: Пай-Хой; no ņencu valodas — ‘Akmens grēda’) ir stipri izdēdējusi kalnu grēda Krievijas ziemeļos, Urālu kalnu turpinājums Jugras pussalā. Administratīvi atrodas Ņencu autonomā apvidus ziemeļaustrumos. Stiepjas 200 km garumā dienvidaustrumu—ziemeļrietumu virzienā no Polārajiem Urāliem līdz Jugorskijšara šaurumam; orogrāfiski tālāk turpinās Vaigačas salā. Dienvidrietumos grēdai piekļaujas Pečoras zemiene. Augstākais kalns ir Moreizs 423 m vjl grēdas vidusdaļā. Grēda veidota no kristāliskajiem slānekļiem un nogulumiežiem (smilšakmeņiem, kaļķakmeņiem, merģeļiem). Nogāzēs sūnu—ķērpju, zāļu, krūmu tundra. Atrodas mūžīga sasaluma joslā.

Pirmais no eiropiešiem Paihoja grēdu atklāja Sanktpēterburgas Botāniskā dārza biologs Aleksandrs fon Šrenks 1837. gada augustā, kurš pētīja Vaigačas salu Paihoja dienvidu nogāzi; savu ekspedīcijas atskaiti gan publicēja tikai 1848. gadā. Detalizēti grēdu pētīja Ernsta Hofmaņa vadītā Krievijas ģeogrāfiskās biedrības ekspedīcija 1847.—1850. gadā.

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)