Palede

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Palede
Alosa fallax (Lacépède, 1800)
Palede
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Starspures (Actinopterygii)
Kārta Siļķveidīgās (Clupeiformes)
Apakškārta Siļķu apakškārta (Clupeoidei)
Dzimta Siļķu dzimta (Clupeidae)
Apakšdzimta Alozu apakšdzimta (Alosinae)
Ģints Alozas (Alosa)
Suga Palede (Alosa fallax)
Palede Vikikrātuvē

Palede jeb lapreņģe, arī skalla[1] (Alosa fallax) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) anadroma zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu piekrastēs no Islandes dienviediem, Britu salām un Norvēģijas dienvidiem līdz Ziemeļāfrikai, Vidusjūru un Melno jūru ieskaitot. Ziemeļu un Baltijas jūrā palede novērojama nelielā skaitā. Areāls dienvidos okeāna piekrastē sasniedz Maroku. Dažos ezeros sastopama arī saldūdens forma.[1][2]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas jūras piekrastē palede lomos līdz 1960. gadiem bija sastopama regulāri, vēlākajos gados reti. Turklāt tā tika zvejota ne tikai Baltijas jūrā: 1930. gados pavasaros ķerta Daugavā un Lielupē; literatūrā 1960. gados attiecināta uz Gaujas, Salacas un Ventas baseiniem. Arī mūsdienās Rīgas jūras līcī un jūrā paledes ik pa laikam tiek noķertas kopā ar reņģēm, galvenokārt pavasarī un vasaras sākumā. Kopš 1995. gada iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas reto sugu kategorijā.[1]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Palede ir vidēji liela vai liela siļķveidīgā zivs ar samērā augstu ķermeni, kas ir no sāniem saplacināts. Lielākie īpatņi var sasniegt 60—70 cm garumu, 1,5—2 kg masu, Baltijas jūrā 33—39 cm garumu un 0,6 kg masu. Parasti palede ir apmēram 40 cm gara.[1][2] Mātītes aug ātrāk nekā tēviņi un vienmēr vienā vecuma grupā ātmītes ir lielākas par tēviņiem.[2]

Mute ar sīkiem zobiem, vērsta uz priekšu. Mugura tumši zila, sāni un vēders sudrabains vai zeltaini dzeltenīgs. Uz sāniem parasti 4—8 tumši plankumi, bet reizēm tie ir tik tikko redzami vai to nav vispār. Vēdera ķīlis ass. Augšlūpa vidū šķelta, šķēlumā precīzi ieguļas apakšlūpa. Žaunu bārkšu mazāk nekā alozai, tās ir īsas, tikpat garas cik žaunu lapiņas. Visām spurām ir mīksti stari.[1][2] Paledei ļoti līdzīga ir aloza. Redzamākā atšķirība ir tā, ka alozai uz sāniem ir tikai 3 tumši plankumi.[2]

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Palede ir anadroma zivs: dzīvo jūrā, nārstot dodas uz upēm (parasti uz to grīvām un lejtecēm). Dažos ezeros sastopama arī saldūdens forma, kas neveic nārstošanas migrācijas. Uzturas baros, kas kopīgi migrē no barošanās uz nārsta vietām un atpakaļ. Paledei novērota līdz 400 km tāla migrācija.[1][2] Mazuļi migrē uz upes ieteku pirmajā gadā, bet jūrā sāk dzīvot otrajā dzīves gadā.[2] Barojas ar vēžveidīgajiem un zivju mazuļiem.[1][2]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimumgatavība tēviņam iestājas 2—3 gadu vecumā, mātītei 3—4 gados, sasniedzot 27—30 cm garumu. Dzīves laikā palede nārsto 3—4 reizes. Auglība 12—363 tūkst. ikru. Ziemeļeiropā palede upēs ienāk maijā un jūnija sākumā, kad ūdens temperatūra sasniedz 10—14° C. Bet pie upju ietekām pulcēšanās sakas jau aprīlī. Nārsto upju lejtecēs, upēs parasti iepeldot tikai dažus kilometrus, laikā no maija līdz augustam, kad ūdens temperatūra ir 12—22° C. Reizēm nārstošana novērota arī 400 km attālumā no upes ietekas jūrā. Pirmie nārstošanas vietās ierodas tēviņi. Paledes nārstot dodas uz savām dzimtajām upēm.[1][2]

Paledēm raksturīgs vienlaicīgs nārsts, kas notiek nakts laikā ūdens virsmas tuvumā. Lecot saulei, paledes pamet nārstošanas vietu. Pēc nārsta lielākā daļa īpatņu zaudē apmēram 22% no sava svara.[2] Ikri bentiski, tiek nērsti uz smiltīm un oļiem. Tie brīvi peld pa straumi, un to attīstība ilgst 2—8 dienas, atkarībā no ūdens temperatūras (optimālā temperatūra 15—25° C). Veido hibrīdus ar alozu. Palede var sasniegt 25 gadu vecumu.[1][2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]