Paleoaziātu valodas

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Paleoaziātu valodas
Ģeogrāfiskā
izplatība:
Sibīrija, Krievijas Tālie Austrumi
Ģenētiskā
klasifikācija
:
Nav valodu saime
Atzari:
ISO 639-2: --


Paleoaziātu valodas, arī paleosibīrijas valodas, ir Krievijas Tālo Austrumu un Sibīrijas valodu grupa, kas nav savstarpēji ģenētiski saistītas (neveido klasisku valodu saimi), bet nepieder arī ne pie vienas no lielajām valodu saimēm. Tas ir apkopojošs termins valodām, kas bija plaši izplatītas reģionā pirms tungusu-mandžūru un tjurku valodu ienākšanas.

Atkarībā no valodu klasifikācijas sistēmas, pie paleoaziātu valodām tiek pieskaitītas sekojošas mazās valodu saimes un izolētās valodas:

Valodas un saimes, kas reizēm tiek pieskaitītas paleoaziātu valodām:

  • Ainu valoda - izolēta valoda, kas mūsdienās saglabājusies Hokaido salā Japānā ar kopējo runātāju skaitu 15-100. Lai arī šodien vairs nav izplatīta Krievijā (agrāk bija izplatīta Sahalīnā un Kuriļu salās), pēc pārējām pazīmēm atbilst paleoaziātu valodām.
  • Jeņisejas valodas - mazā valodu saime, kurā šodien vienīgā dzīvā valoda ir ketu valoda ar ~550 runātāju. Pēc vispārpieņemtās klasifikācijas mūsdienās tiek pieskaitīta Ziemeļamerikā izplatītajām nadenes valodām.
  • Eskimosu-aleutu valodas - mazā valodu saime ar ~85 000 runātāju, no kuriem lielākā daļa dzīvo Ziemeļamerikā. Pie paleoaziātu valodām pieskaitu krievu valodniecība.