Palestrīna (itāļu: Palestrina, latīņu: Praeneste, sengrieķu: Πραίνεστος, Praínestos) ir pilsēta un komūna Itālijas centrālajā daļā, Lacio reģionā, aptuveni 35 kilometrus uz austrumiem no Romas. Tā atrodas senās Praenestes pilsētas drupu vietā, un to ar Romu savieno Prenestīnas ceļš (Via Prenestina). Mūsdienās Palestrīnā dzīvo aptuveni 22,1 tūkstotis iedzīvotāju. Senatnē Praeneste bija viena no nozīmīgākajām Latijas pilsētām un ieņēma svarīgu vietu pirmsromiešu un Senās Romas vēsturē. Tā bija ievērojams politisks, stratēģisks un reliģisks centrs, īpaši slavena ar Fortūnas Primigēnijas (Fortuna Primigenia) svētnīcu, kas bija viens no iespaidīgākajiem reliģiskajiem kompleksiem senajā Itālijā. Pēc Latīņu kara 4. gadsimtā p.m.ē. Praeneste kļuva par Romas sabiedroto, bet pēc Sabiedroto kara 90. gadā p.m.ē. ieguva Romas municipijas statusu.
Palestrīna ir pazīstama ar bagāto kultūrvēsturisko un arheoloģisko mantojumu. Nozīmīgākie pieminekļi ir Fortūnas Primigēnijas svētnīcas paliekas, senās Praenestes forums un Nacionālais Praenestes arheoloģijas muzejs, kas atrodas Barberīni pilī virs svētnīcas terasēm. Muzejā glabājas daudzi vērtīgi arheoloģiskie atradumi, tostarp slavenā Nīlas mozaīka — viens no ievērojamākajiem hellēnisma laikmeta mozaīku mākslas paraugiem. Pilsēta ir arī ievērojamā renesanses komponista Džovanni Pjerluidži da Palestrīnas dzimtā vieta, un viņa vārds ir cieši saistīts ar Palestrīnas starptautisko atpazīstamību.
Itālija
Lacio
Romas Galvaspilsētas metropole
Palestrīna Vikikrātuvē
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Palestrīna.