Palmīras impērija

Palmīras impērija bija īslaicīga, separātiska valsts, kas pastāvēja Romas impērijas austrumu provincēs no 270. līdz 273. gadam. Tā izveidojās pēc tam, kad Palmīras (mūsdienu Sīrijā) valdniece Zenobija sacēlās pret Romu un pārņēma kontroli pār Sīriju, Ēģipti un lielu daļu Mazāzijas.

Vēsture

Palmiras valdnieks Odenāts (Zenobijas vīrs) bija Romas sabiedrotais un veiksmīgi cīnījās pret Persijas Sasanīdu impēriju. Pēc Odenāta slepkavības 267. gadā viņa sieva Zenobija pārņēma varu un pasludināja sevi par Palmīras karalieni. 270. gadā Romas impērija bija vāja pēc imperatora Klaudija II nāves. Zenobija to izmantoja, lai paplašinātu savu teritoriju. Viņas armija ieņēma Sīriju, Palestīnu, Ēģipti un lielu daļu Mazāzijas. Viņas dēls Vaballats tika pasludināts par "imperatoru" (Augustus), bet sākumā viņi vēl formāli atzina Romas virsvaru.

271. gadā Romas imperators Aureliāns uzsāka karagājienu pret Palmīru. Romas leģioni sakāva Palmiras armiju Antiohijā un Emesā (mūsdienu Himsā). Zenobija mēģināja bēgt uz Persiju, bet tika sagūstīta pie Eifratas. 272. gadā Aureliāns iznīcināja Palmīru pēc tās atkārtota sacelšanās mēģinājuma. Zenobija tika aizvesta uz Romu — leģendas vēsta, ka viņa dzīvoja tur kā Romas aristokrāte.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Palmīras impērija.