Palmu žagata

Vikipēdijas lapa
Palmu žagata
Ptilostomus afer (Linnaeus, 1766)
Palmu žagata
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaVārnu dzimta (Corvidae)
ĢintsPalmu žagatas (Ptilostomus)
SugaPalmu žagata (Ptilostomus afer)
Izplatība
Palmu žagata Vikikrātuvē

Palmu žagata (Ptilostomus afer) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir vienīgā suga palmu žagatu ģintī (Ptilostomus). Ģeogrāfisko variāciju nav.[1]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Palmu žagata ir tipiska tropiskās zonas iemītniece Āfrikas ekvatoriālajā reģionā. Tā ir sastopama Senegālā, Mauritānijā, Mali, Gvinejā-Bisavā, Gvinejā, Kotdivuārā, Burkinafaso, Ganā, Sudānā, Ugandā, Nigērijā, NigērāGambijā, Togo, Kongo, Beninā, Etiopijā un Kenijā.[2][3]

Palmu žagatai patīk skraji meži un atklātas teritorijas,[4] tā labprāt apmetas kultivētās lauksaimniecības zemēs un ganībās ciemu un pilsētu tuvumā. Tās tuvākie radinieki ir Vidusāzijā dzīvojošie zemessīļi (Podoces) un Āfrikas krūmu vārnas (Zavattariornis).[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieaugušiem putniem knābis ir melns, bet jaunajiem putniem tas ir gaiši rozā ar melnu galu

Palmu žagata ir vidēji liels vārnu dzimtas putns ar garu asti. Ķermeņa garums 35—42 centimetrs, svars 121—130 g.[5]

Palmu žagata ir līdzīga Eiropas žagatai (Pica pica), tikai ir nedaudz mazāka un slaidāka, bet tās knābis ir relatīvi biezāks un masīvāks. Raksturīga ļoti gara aste. Tās apspalvojums ir melns. Spalvām raksturīga smalka, zīdaina struktūra. Saules gaismā apspalvojumam piemīt violets, metālisks spīdums. Astes spalvām raksturīgs silts, tumši brūns tonis.

Pieaugušiem putniem knābis ir melns, bet jaunajiem putniem tas ir gaiši rozā ar melnu galu. Nāsis pilnībā segtas ar īsām spalviņām. Kājas ir melnas, bet acis var būt dažādās krāsās, visbiežāk tās ir violetas, sarkanas vai tumši zilas.

Barošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Palmu žagata ir visēdāja un barojas ar visu, ko var atrast. Tās pulcējas baros, kuros ir 10 vai vairāk putnu, un kopīgi dodas barības meklējumos. Tāpat kā citas žagatas, palmu žagata soļos pārvietojas pa zemi un meklē kukaiņus un citus bezmugurkaulniekus. Tā barojas arī ar maitas gaļu. Palmu žagata ēd arī augļus, īpaši tā ir iecienījusi eļļas palmas (Elaeis guineensis) augļus. Pa zemi palmu žagata var ne tikai soļot, bet arī salīdzinoši ātri skriet, lai ķertu lidojošos kukaiņus, kas lielo zālēdāju iztraucēti paceļas gaisā. Reizēm palmu žagata iekārtojas uz lielo dzīvnieku mugurām, lai ķertu kukaiņus.

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Palmu žagata ligzdas visbiežāk iekārto palmu kokos,[6] bet tā var būt arī citos kokos. Ligzdas būvniecībai tā izmanto palmu lapu šķiedras un zāles stiebrus, to visu sacementējot kopā ar dubļiem. No iekšpuses ligzda tiek izklāta ar palmas stumbra šķiedrām. Ligzdot palmu žagta sāk martā vai aprīlī. Dējumā ir 3—7 olas,[6] tās ir gaiši zilas vai zaļganzilas ar dažiem brūniem raibumiņiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. World Bird List: Crows, mudnesters & birds-of-paradise, 2020
  2. IUCNredlist: Ptilostomus afer
  3. 3,0 3,1 «Piapiac (Ptilostomus afer)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 26. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 21. oktobrī.
  4. «Family Corvidae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 11. septembrī. Skatīts: 2010. gada 21. oktobrī.
  5. Alive: Piapiac (Ptilostomus afer)
  6. 6,0 6,1 «Other Corvids». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 27. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 21. oktobrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]