Pamatforma

Vikipēdijas lapa

Pamatforma ir apzīmējums, ko latviešu valodā lieto divās nozīmēs. Pēc izplatītākās definīcijas pamatforma ir sintaktiski neatkarīga vārda forma, piemēram, lietvārdam tā ir nominatīvs, savukārt darbības vārdamnenoteiksme.[1]

Šajā sakarā līdzīgs ir lemmas formas jēdziens — tā ir forma, kurā kādā konkrētā valodā ir pieņemts ievietot vārdus vārdnīcā.

Pēc otras definīcijas pamatformas ir vārda formas, kas ļauj atvasināt visu tā locījumu paradigmu. Šajā nozīmē par pamatformām latviešu valodā visbiežāk runā darbības vārdu sakarā, darbības vārda pamatformas ir nenoteiksmes celms, tagadnes celms un pagātnes celms, piemēram, cel-t : ceļ-u : cēl-u, dziedā-t : dzied-u : dziedāj-u vai strādā-t : strādāj-u : strādāj-u.[2][3]:312

Latviešu valodniece Andra Kalnača izmanto pamatformas apzīmējumu pirmajā nozīmē (darbības vārda pamatforma ir nenoteiksme jeb infinitīvs),[3]:460 savukārt otrajā nozīmē viņa izmanto apzīmējumus formveidošanas celmi jeb pamatcelmi (darbības vārda gramatisko formu sistēmas pamats ir trīs formveidošanas celmi jeb pamatcelmi).[3]:458

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 22. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 27. decembrī.
  2. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 26. februārī. Skatīts: 2018. gada 26. decembrī.
  3. 3,0 3,1 3,2 Daina Nītiņa, Juris Grigorjevs (redaktori). Latviešu valodas gramatika. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013. ISBN 978-9984-742-70-0.