Pandēmija

Vikipēdijas lapa
ASV karavīru nometnes slimnīcas nodaļa. kurā izguldīti ar spāņu gripu saslimušie karavīri.

Pandēmija (no grieķu: πᾶν (pan) — 'visi' un δῆμος (demos) — 'tauta') ir epidēmija plašā reģionā vai pat visā pasaulē. Pasaules veselības organizācija noteikusi, ka, lai slimību varētu uzskatīt par pandēmiju, tai jābūt smagai infekcijas slimībai, kas viegli izplatās un pirms tam nav bijusi inficētajai populācijai pazīstama. Tomēr daļa avotu atzīst par pandēmiju arī globāli izplatītās infekcijas slimības, kuras ir sen pazīstamas.[1]

Par 2020. gados aktuālām pandēmijām uzskata tuberkulozes, HIV/AIDS un COVID-19.[2][3][4]

Vēstures lielākās pandēmijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 541. gadā "Justiniāna mēris", kas visdrīzāk bija buboņu mēris, vienā gadā nonāvēja 25—50 miljonus cilvēku.[5]
  • Melnais mēris no 1347. līdz 1351. gadam pasaulē nogalināja vairāk nekā 75 miljonus cilvēku.[6]
  • 1918.-1919. gada spāņu gripas pandēmija nonāvēja 20—40 miljonus cilvēku,[1] tostarp 675 000 amerikāņu
  • 20. gadsimtā vien baku pandēmija prasīja ap 300 miljonu dzīvību.[7] 1959. gadā PVO uzsāka milzīgu vakcinācijas kampaņu, lai visā pasaulē izskaustu bakas. 1980. gadā tās tika pasludinātas par iznīdētām — vienīgā cilvēku infekcijas slimība, kas līdz šim ir izskausta.[8]
  • Joprojām notiekošā tuberkulozes pandēmija katru gadu nogalina vairāk nekā 1,5 miljonus cilvēku. Neskatoties uz efektīvas ārstēšanas pieejamību, pandēmija turpinās.[9]
  • Joprojām notiekošā HIV pandēmija kopš 1982. gada nogalinājusi vairāk nekā 39 miljonus cilvēku.[10]

21. gadsimta pandēmijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Joprojām notiekošā malārijas pandēmija katru gadu nogalina vairāk nekā 400 tūkstošus cilvēku.[11]
  • 2003. gada SARS pandēmija prasīja ap 800 dzīvību.
  • 2009. gada H1N1 gripas vīruss tikai ASV vien prasīja ap 12 000 dzīvību.[12]
  • Tiek pieņemts, ka 2020. gada COVID-19 pandēmija pirmajos pusotros gados prasījusi 4,5 miljonus dzīvību.

Novecojis gripas pandēmiju fāzu dalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaules veselības organizācija kopš 2009. gada iedalīja gripas pandēmiju fāzēs, sestā no tām nozīmēja pandēmijas līmeņa sasniegšanu:

  1. Periods, kad dzīvnieku pārnēsāta slimība nav skārusi cilvēkus;
  2. Apstiprināts, ka no dzīvnieka slimība pārnesta uz cilvēku;
  3. Ir saslimuši vairāki cilvēki, bet nav gadījumu, ka slimība pārnesta no cilvēka uz cilvēku, vai ir maz ticams, ka notiks slimības tālāka izplatība;
  4. Brīdis, kad slimības pārnešana no cilvēka uz cilvēku vai pārnešana no dzīvnieka uz cilvēku ir izraisījusi slimības izplatību vietējā sabiedrībā;
  5. Brīdis, kad slimības pārnešana no cilvēka uz cilvēku ir izraisījusi slimības izplatību vismaz 2 valstīs;
  6. Par pandēmijas sākšanos tiek uzskatīts brīdis, kad slimības pārnešana no cilvēka uz cilvēku ir izraisījusi slimības izplatību vismaz 3 valstīs.

Kopš 2020. gada PVO ir atteikusies no šī dalījuma.[4]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]