Panderichthys rhombolepis
| Panderichthys rhombolepis (Gross, 1930) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomata) |
| Megaklase | Kaulzivis (Osteichthyes) |
| Virsklase | Daivspurzivis (Sarcopterygii) |
| Klase | Ripidistijas (Rhipidistia) |
| Kārta | Elpistostegāļi (Elpistostegalia) |
| Dzimta | Panderihtīdi (Panderichthyidae) |
| Ģints | Panderihti (Panderichthys) |
| Suga | Panderichthys rhombolepis |
Panderichthys rhombolepis ir izmirusi ripidistiju klases Panderihtīdu dzimtas suga. Šo sugu kā Cricodus rhombolepis 1930. gadā aprakstīja vācbaltiešu paleontologs Valters Gross, par holotipu ņemot apakšžokļa priekšējo daļu no Gaujas atseguma pie Ērmaņiem (Launaga iezis). Šīs sugas pārstāvji dzīvoja devona periodā, agrajā frānas laikmetā (gaujas, amatas un pļaviņu svītas) galvenā devona lauka teritorijā Baltijā un Krievijā. Panderichthys rhombolepis ir panderihtu ģints tipiskā suga un pagaidām vienīgā šajā ģintī. Sugas nosaukums "rhombolepis" nozīmē rombiskas zvīņas, norādot uz tās zvīņu formu. Šīs sugas labi saglabājušās fosilās atliekas (veseli ķermeņi) tika atrasti Lodes māla raktuvēs Cēsu novada Liepas pagastā.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Panderichthys rhombolepis ir līdz 1,5-2 m garas zivis ar izstieptu, dorsoventrāli saplacinātu ķermeni un garu vēdera daļu. Tām ir augsts apakšžoklis (garums četras reizes pārsniedz augstumu). Žoklī ir trīs kronoīdās bedres, no kurām prekoronoīdā bedre ir plata un sekla. Uz dentāles ir lielu priekšējo ilkņu pāris. Prearticulare zobotā plātne ir salīdzinoši īsa un sasniedz interkoronoīdās bedres līmeni. Koronoīdi ir augsti un paceļas virs dentāles lūpas malas. Tiem ir asi, rupji krokoti ilkņi. Aizmugurējo koronoīdo ilkņu nav. Adsimfīzā plātne ir trīsstūrveidīga un tās virsma ir klāta ar sīkiem zobiņiem. Zobiem ar pamatni 3-3,5 mm diametrā ir primārās krokas ar sānu atzarojumiem (3-4), bet kauls iespiežas līdz pusei no primāro kroku garuma. Pulpas dobums ir vidēji liels. Zvīņas garumā ir līdz 1 cm un ornamentētas ar sīkiem pauguriņiem, kas vietām saplūst tievos ķīlīšos.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов, МОСКВА, ГЕОС, 2004., 336-337. lpp.