Parādu piedzīšana

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Cilvēki, kas nonākuši parādsaistību jūgā, nereti neiedziļinās piedziņas procesa smalkumos un jauc parādu piedzinējus ar tiesu izpildītājiem. Savukārt piedzinēji nekautrējas šo nezināšanu izmantot savā labā, draudot parādniekam ar mantas konfiskāciju, naudas piedziņu no radiniekiem un citām rīcībām, uz ko tiem nemaz nav pilnvaru. Ir kredīta izsniegšanas kompānijas, kurām ir pašām sava parādu piedziņas nodaļa, citi algo atsevišķas sabiedrības, kas specializējas parādu piedzīšanā. Tomēr jāatceras – parādu piedzīšanas kompānijas un arī nebanku kreditors nekādas aktīvas darbības pret parādnieka mantu un līdzekļiem nedrīkst veikt.

Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Aivars Rudi skaidro: "Piedzinējs ir tiesīgs atsūtīt brīdinājuma vēstuli par to, ka cilvēks ir parādā, turklāt likums stingri reglamentē, cik parādu piedzinējs var prasīt naudas par šo pakalpojumu. Tie ir 17 eiro. Otrs, ja piedzinējam ir pilnvarojums pārstāvēt kreditoru tiesā, viņš var sagatavot prasības pieteikumu un iesniegt to tiesā, jo visas pārējās darbības – apmeklējumu, mantas izņemšanu, ar ko piedzinēji nereti parādniekus biedē savās vēstulēs, – ir tiesīgi veikt tikai tiesu izpildītāji pēc tiesas lēmuma."

Parādnieku datubāzē iekļauj pēc 60 dienām Tātad piedzinējs faktiski drīkst parādnieku tikai informēt. Tas, kā informēšana notiek, ir regulēts Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā.

Parasti līgumā, kas noslēgts starp kredītņēmēju un nebanku kreditoru, ir norādīts, cik ilgam periodam jāpaiet, lai kreditors aizņēmuma neatdošanas gadījumā vērstos pie parādu piedzinējiem. A.Rudi norāda, ka patēriņu kredītu gadījumos bieži vien tās ir 30 dienas, bet reāla parādu piedzīšana var sākties arī pēc 60 dienām. Savukārt ātro kredītu kompānijas reaģē ātrāk un lietu parādu piedzinējiem var nodot pat pēc pirmās nesamaksāšanas reizes.

Vispirms kreditors vai parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzējs jeb piedzinējs parādniekam rakstveidā paziņo par parāda esamību un aicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības. 21 dienas laikā no šāda paziņojuma saņemšanas brīža parādniekam ir tiesības sniegt iebildumus par parāda esamību, tā apmēru un samaksas termiņu. Šajā laikā parāda piedzinējs nedrīkst veikt nekādas parāda atgūšanas darbības, piemēram, iekļaut informāciju par parādnieku parādvēstures datubāzē vai veicināt parāda atgūšanas izdevumu pieaugumu.

Ja patērētājs maksājumu nav veicis ilgāk par 60 dienām un ir pagājusi 21 diena, kopš parādu piedzinējs nosūtījis rakstisku paziņojumu par parādu, tad kredītņēmēju iekļauj parādvēstures datubāzē. Draudu vēstules likuma ietvaros

Lai gan Parādu ārpustiesas atgūšanas likums skaidri nosaka, ko parādu piedzinējs drīkst un nedrīkst darīt, tomēr dzīvē viss nav tik vienkārši. Vēstulēs, kuras parādnieks saņem ārpustiesas piedziņas procesā, bieži tiek ietverti sarkani, biedējoši virsraksti un pat draudi par to, ka piedzinēji pret parādnieku ierosinās kriminālprocesu. Latvijas Kredītņēmēju asociācijas pārstāvis uzsver: lai gan šīm kompānijām ir tiesības informēt par reālām sekām, tomēr lielākoties kredītņēmēja pārkāpums – parāda laikus nesamaksāšana – nav nekas tāds, lai par to rosinātu kriminālprocesu.

Šādas vēstules tiek rakstītas, lai parādnieku nobaidītu. "Ir konstatēts, ka parādu piedzinēji mēdz maksāt zvērinātiem advokātiem, lai tie vēstules rakstītu uz savām veidlapām, tā cenšoties cilvēku psiholoģiski ietekmēt. Vēstulēs piedzinēji arī min, ka, ja parāds netiks atmaksāts, tad parādniekam atņems īpašumu. Šai informācijai apakšā ar sīkiem burtiem ir pievienota neliela piebilde, ka tas viss tiks darīts, ja lieta nonāks tiesā. Jā, šīs sekas ir reālas, bet piedzinēji, vienlīdz darbojoties likuma ietvaros, cer uz to, ka parādnieks neizlasīs ar smalkiem burtiem rakstīto piebildi," stāsta A.Rudi.

Parādu piedzinējam tiešām ir tiesības parādnieku iesūdzēt tiesā, taču ne vienmēr iznākums ir tik paredzams. Šādā tiesā var uzvarēt arī parādnieks, uzsver A.Rudi. Piemēram, ja parādniekam nosūtītās vēstules saturs ir tālu no patiesības. "Lielā mērā piedzinēju vēstules satur pieprasījumus par nereālām summām. Līgumsods, kas šobrīd ar Civillikumu ir ierobežots 10% apmērā, no pamatparāda summas šajās vēstulēs var sasniegt pat 1000%. Ja pēc līguma kreditoram bija tiesības uzrēķināt šādu procentu, tad viņš to bija tiesīgs ierakstīt, bet mēs vienmēr cilvēkiem paskaidrojam, ka faktiski šādu līgumsodu no kredītņēmēja nevar piedzīt. Turklāt ļoti bieži ārpustiesas piedziņu kompānijām nemaz nav precīzu datu par parādnieka veiktajiem maksājumiem. To rīcībā bieži ir tikai aptuveni aprēķini, kurus uzrāda kā faktu. Tāpēc parādniekam piedzinējiem ir jāprasa rakstiski sniegt skaidrojumu par viņa iepriekš veiktajiem maksājumiem."

Praksē šobrīd parādniekiem nosūtīto vēstuļu skaits ir samazinājies. Par iemeslu tam ir MK noteikumi Nr.61 "Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi", kuros ir noteikts, ka parāda piedziņas izdevumi nevar būt augstāki par 17 eiro. Ja kādreiz piedzinēji bez kautrēšanās par katru vēstuli varēja rēķinam pieskaitīt 40 eiro, tad šobrīd viņi to vairs nevar darīt, turklāt arī vēstuļu sūtīšana nav lēta.

Tagad parādu piedzinēji atgādinājuma vēstules izmanto nelabprāt, jo tās tiesā var izmantot pret viņiem pašiem. "Piedzinēju var apsūdzēt agresīvā komercpraksē, nevēlēšanās risināt situāciju - parādnieks pēc tam tiesā var teikt, ka vēlējies vienoties, bet piedzinēji turpinājuši uzskaitīt līgumsodu, kas ir pārsniedzis jebkuras saprāta robežas. Nereti tiesa to ņem vērā, secinot, ka līgumsodi un procenti ir nepamatoti uzrēķināti, un pieņem lēmumu, ka cilvēks var atdot tikai pamatsummu," skaidro A.Rudi. [1]

  1. «parādu piedzīšana». www.lvportals.lv. Skatīts: 15.04.2018.