Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par literāru darbu. Par citām jēdziena Ģermānija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Gajs Kornēlijs Tacits

"Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām" (latīņu: De Origine et situ Germanorum), jeb vienkārši "Ģermānija" (Germania) ir romiešu vēsturnieka Gaja Kornēlija Tacita etnogrāfiska rakstura darbs par dažādu ārpus Romas impērijas dzīvojošu seno ģermāņu cilšu vēsturi, dzīvi, tradīcijām. Darbs uzrakstīts ap 98. gadu.

"Ģermānijā" ir iekļautas ziņas, kas, iespējams, attiecas uz senajiem baltiem[1]:

"Tad nu jau pa labi Svēbu jūra savā piekrastē apskalo aistiešu ciltis, kas paražās un izskatā neatšķirās no svēbiem, valodā — tuvākas britiem. Pielūdz tie dievu māti. Kā ticības zīmi nēsā kuiļa tēlus: tie ieroču vietā un kā aizsarglīdzeklis pret visu ko nodrošina dieves cienītājus arī ienaidnieku vidū. Reti ķeras pie dzelzs, vairāk — pie rungām. Ap labību un citiem augļiem pūlas ar lielāku pacietību, nekā tas no parastās ģermāņu nevīžības gaidāms. Bet arī jūru pārmeklē un vienīgie no visiem lasa dzintaru (succinum), ko paši sauc par "glēsu" (glesum), sēkļos un pašā krastā. Un — kā jau barbari — tie nav ne pētījuši, ne uzzinājuši, kāda tam daba vai kādā kārtā tas rodas; ilgi pat gulēja tas starp citiem jūras izmesliem, līdz mūsu greznība cēla to godā. Paši to nekur nelieto: jēlveidā salasa, neapstrādātu nes tirgū un maksu saņem brīnīdamies."[2][3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Aisti (latviski)
  2. Tacita Ģermānija (J. Endzelīna tulkojums). Rīga: 1938.
  3. De origine et situ Germanorum (Germania) (latīniski ar anglisko tulkojumu)