Parastā bērzubeka

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Parastā bērzubeka
Leccinum scabrum
Parastā bērzubeka
Klasifikācija
Valsts Sēnes (Fungi)
Nodalījums Bazīdijsēnes (Basidiomycota)
Klase Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
Kārta Beku rinda (Boletales)
Dzimta Beku dzimta (Boletaceae)
Ģints Lācīši (Leccinum)
Suga Parastā bērzubeka (L. scabrum)
Parastā bērzubeka Vikikrātuvē

Parastā bērzubeka, Vidzemē arī brūnā aunu beka (Leccinum scabrum, agrāk boletus scaber) ir Latvijā vidēji bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parastās bērzubekas Horvātijā
  • Cepurīte: krāsa pelēka, pelēkbrūna vai dzeltenīgi brūna. Forma sākumā pusapaļa, vēlāk polsterveida. Platums līdz 20 cm. Virsmiziņa gluda, lietainā laikā lipīga. Mīkstums sākumā ciets un balts, vecām sēnēm pelēcīgs, ūdeņains un mīksts, ar patīkamu smaržu un garšu, griezumā krāsu nemaina vai viegli sārtojas.
  • Stobriņi: jaunībā balti, vecumā pelēki, iespiedumu vietās brūngani, viegli atdalās no cepurītes. Nodalīti no kātiņa ar apaļu rievu. Atveres šauras, apaļas, pelēkbaltas.
  • Kātiņš: garš, slaids, bālgans, vālesveida vai cilindrisks, blīvs, ar tumšām vertikālās svītrās izkārtotām zvīņām. Garums līdz 15 cm, resnums 0,4—2,5 cm. Mīkstums kātiņā sīksts.
  • Sporas: iedzeltenas, vārpstveida, masā olīvbrūnas, 13—20/5—6,5 µm.[1] [2] [3]
  • Cistīdas: 30—56/10—15 µm.

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērzu mikorizas sēne. Aug no maija beigām līdz novembrim, īpaši augustā un septembrī, dažādās augsnēs bērzu tuvumā, vairāk gaišos mežos un izcirtumu, mežu un purvu malās, arī ganībās un krūmājos.[4] [5] [6] [7]

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas. Gatavojot mīkstums kļūst melns.

Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzīga daudzām citām bērzubekām, dažas no kurām daļa mikologu atzīst tikai par parastās bērzubekas formām. Visas Latvijā sastopamās bērzubekas ir ēdamas un gatavojamas vienādi, tāpēc to atšķirībām ir tikai zinātniska nozīme.[8]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. T.Lesoe, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 1998. 196 lpp. ISBN 9984-22-283-7.
  2. Š.Evansa, Dž.Kibijs, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 2004. 199. lpp. ISBN 9984-37-648-6.
  3. A.Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Liesma, 1974. 99. lpp.
  4. V.Lūkins, “Bekas”, Liesma, 1978. 61. lpp.
  5. M.Antone, “Sēnes”, Avots, 2003. 58. lpp. ISBN 9984-757-05-6.
  6. «Грибы СССР», Москва, Мысль, 1980. 157. lpp.
  7. Parastā bērzubeka fungi.lv
  8. Л.Лебедева, «Грибы», Госторгиздат, 1937. 53. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]