Parastā ciņusmilga
| Parastā ciņusmilga Deschampsia caespitosa ((L.) P.Beauv.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
| Ģints | Ciņusmilgas (Deschampsia) |
| Suga | Parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa) |
 Parastā ciņusmilga Vikikrātuvē | |
Parastā ciņusmilga (latīņu: Deschampsia caespitosa) ir mainīga izskata graudzāļu dzimtas suga ar cirkumpolāru izplatības areālu. Suga ir ļoti bieži sastopama visā Latvijas teritorijā — viena no visbiežāk sastopamajām graudzāļu sugām. Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas vai monodominantas audzes aug gandrīz visos Latvijas biotopos, atskaitot tipiskus sūnu purvus.[1]
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Parastā ciņusmilga ir daudzgadīgs, 60—150 cm garš lakstaugs, kurš veido blīvu ceru. Auga stiebrs ir stāvs, gluds un kails. Lapas ir plakanas, 0,2—0,5 cm platas, ar septiņām visā lapas garumā izcilnām dzīslām (sevišķi labi tas redzams lapu pārliecot), lapas mala un izcilnās dzīslas ļoti raupjas. Lapas mēlīte ir smaila, 0,4—0,7 cm gara un lapas maksts ir kaila. Ziedi ir izvietoti plašā, 10—25 cm garā un skrajā skarā, skaras apakšdaļā parasti ir 5 zari. Zari ir raupji. Skarai bieži ir violeta nokrāsa. Vārpiņā ir divi 0,3—0,6 cm gari ziedi. Vārpiņas plēksnes ir īsākas nekā vārpiņa, spīdīgas. Ārējās zieda plēksnes gals ir zobains, tās akots ir īss, apmēram vārpiņas garumā. Auglis ir 0,2—0,3 cm garš grauds. Parastā ciņusmilga zied jūnijā, jūlijā.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «parastā ciņusmilga - Deschampsia caespitosa (L.) P.Beauv. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-11-25.