Parastā ciņusmilga
| Parastā ciņusmilga Deschampsia caespitosa ((L.) P.Beauv.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
| Ģints | Ciņusmilgas (Deschampsia) |
| Suga | Parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa) |
 Parastā ciņusmilga Vikikrātuvē | |
Parastā ciņusmilga (latīņu: Deschampsia caespitosa) ir mainīga izskata graudzāļu dzimtas suga ar cirkumpolāru izplatības areālu. Suga ir ļoti bieži sastopama visā Latvijas teritorijā - viena no visbiežāk sastopamajām graudzāļu sugām. Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas vai monodominantas audzes aug gandrīz visos Latvijas biotopos, atskaitot tipiskus sūnu purvus.[1]
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Parastā ciņusmilga ir daudzgadīgs, 60-150 cm garš lakstaugs, kurš veido blīvu ceru. Auga stiebrs ir stāvs, gluds un kails. Lapas ir plakanas, 0,2-0,5 cm platas, ar septiņām visā lapas garumā izcilnām dzīslām (sevišķi labi tas redzams lapu pārliecot), lapas mala un izcilnās dzīslas ļoti raupjas. Lapas mēlīte ir smaila, 0,4-0,7 cm gara un lapas maksts ir kaila. Ziedi ir izvietoti plašā, 10-25 cm garā un skrajā skarā, skaras apakšdaļā parasti ir 5 zari. Zari ir raupji. Skarai bieži ir violeta nokrāsa. Vārpiņā ir divi 0,3-0,6 cm gari ziedi. Vārpiņas plēksnes ir īsākas nekā vārpiņa, spīdīgas. Ārējās zieda plēksnes gals ir zobains, tās akots ir īss, apmēram vārpiņas garumā. Auglis ir 0,2-0,3 cm garš grauds. Parastā ciņusmilga zied jūnijā, jūlijā.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «parastā ciņusmilga - Deschampsia caespitosa (L.) P.Beauv. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-11-25.