Parastā kefale (Mugil cephalus) ir kefaļu dzimtas (Mugilidae) zivs, kas raksturīga galvenokārt piekrastes ūdeņiem, estuāriem un lagūnām. Tā ir izteikti eirihalīna suga un spēj uzturēties gan jūras un iesāļūdens, gan saldūdens vidē. Izaugušās zivis bieži iepeld estuāros un upēs, reizēm ievērojamā attālumā no jūras. Zivij raksturīgs iegarens, sudrabains ķermenis un samērā plata, saplacināta galva. Parastā kefale barojas galvenokārt ar detrītu, mikroaļģēm un bentiskiem sīkiem organismiem, bet mazuļi agrīnā attīstības stadijā uzturā izmanto arī zooplanktonu. Vairošanās notiek jūrā. Pieaugušās zivis nārsta laikā migrē no piekrastes ūdeņiem uz atklātāku jūru, savukārt kāpuri un mazuļi vēlāk pārvietojas uz piekrastes ūdeņiem, estuāriem un lagūnām, kas tiem kalpo par nozīmīgām augšanas vietām. Sugai ir ievērojama saimnieciskā nozīme — tā tiek intensīvi zvejota un audzēta akvakultūrā, tostarp saldūdens un iesāļūdens dīķos.
Vēsturiski parastā kefale uzskatīta par gandrīz kosmopolītiski izplatītu tropu, subtropu un mērenās joslas piekrastes zivi. Tomēr molekulārie un ģenētiskie pētījumi liecina, ka ar šo nosaukumu tradicionāli apvienotas vairākas savstarpēji radniecīgas, ģenētiski stipri atšķirīgas līnijas un ka parastā kefale plašā izpratnē, iespējams, ir sugu komplekss.
,_Parque_natural_de_la_Arrábida,_Portugal,_2021-09-09,_DD_25.jpg)
Parastā kefale Vikikrātuvē
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Parastā kefale.