Parastais biškrēsliņš

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Parastais biškrēsliņš
Tanacetum vulgare L.
Parastais biškrēsliņš (Tanacetum vulgare)
Parastais biškrēsliņš (Tanacetum vulgare)
Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda Asteru rinda (Asterales)
Dzimta Kurvjziežu dzimta (Asteraceae)
Ģints Biškrēsliņi (Tanacetum)
Suga Parastais biškrēsliņš (T. vulgare)
Sinonīmi
Chrysanthemum vulgare (L.) Bernh.
Parastais biškrēsliņš Vikikrātuvē

Parastais biškrēsliņš (latīņu: Tanacetum vulgare) ir indīgs, daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar taisnu, 0,4—1,6 m augstu, augšdaļā zarainu stumbru. Lapas pamīšus, nepāra plūksnaini dalītas līdz 7 cm garās plūksnās; plūksnu malas zāģzobainas. Ziedi dzelteni, stobrveida, veselos kurvīšos, kuri savukārt sakopoti vairogveida ziedkopās. Zied vasaras otrajā pusē — no jūnija beigām līdz oktobrim.[1]

Augs savvaļā aug Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Latvijā sastopams visā teritorijā. Aug upju krastos, sausās un nedaudz mitrās pļavās.[1]

Lietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parastā biškrēsliņa ziedu sastāvā ir ēteriskā eļļa, kuras galvenā sastāvdaļa ir tujons (tanacetons), flavonoīdi, miecvielas, rūgtvielas, karotīns, C vitamīnu u.c. Parastā biškrēsliņa aktīvajām vielām piemīt antiseptiska un spazmolītiska iedarbība, bet tujonam — specifiska iedarbība pret velteniskajiem zarnu tārpiem. Tautas medicīnā biškrēsliņa ziedus lieto pret cērmēm, kuņģa un zarnu slimību, epilepsijas, histērijas, tūskas, galvassāpju, podagras un reimatisma ārstēšanai.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Helēna Rubine, Skaidrīte Ozola, Vija Eniņa. Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana. Rīga : Zvaigzne, 1974. 84.—86. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]