Parastais biškrēsliņš
| Parastais biškrēsliņš Tanacetum vulgare (L.) | |
|---|---|
 Parastais biškrēsliņš (Tanacetum vulgare) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Asteru rinda (Asterales) |
| Dzimta | Kurvjziežu dzimta (Asteraceae) |
| Ģints | Biškrēsliņi (Tanacetum) |
| Suga | Parastais biškrēsliņš (T. vulgare) |
| Sinonīmi | |
| Chrysanthemum vulgare (L.) Bernh. | |
 Parastais biškrēsliņš Vikikrātuvē | |
Parastais biškrēsliņš (Tanacetum vulgare) ir indīgs, daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar taisnu, 0,4—1,6 m augstu, augšdaļā zarainu stumbru. Lapas pamīšus, nepāra plūksnaini dalītas līdz 7 cm garās plūksnās; plūksnu malas zāģzobainas. Ziedi dzelteni, stobrveida, veselos kurvīšos, kuri savukārt sakopoti vairogveida ziedkopās. Zied vasaras otrajā pusē — no jūnija beigām līdz oktobrim.[1]
Augs savvaļā aug Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Latvijā sastopams visā teritorijā. Aug upju krastos, sausās un nedaudz mitrās pļavās.[1]
Lietojums
[labot | labot pirmkodu]Parastā biškrēsliņa ziedu sastāvā ir ēteriskā eļļa, kuras galvenā sastāvdaļa ir tujons (tanacetons), flavonoīdi, miecvielas, rūgtvielas, karotīns, C vitamīnu u.c. Parastā biškrēsliņa aktīvajām vielām piemīt antiseptiska un spazmolītiska iedarbība, bet tujonam — specifiska iedarbība pret velteniskajiem zarnu tārpiem. Tautas medicīnā biškrēsliņa ziedus lieto pret cērmēm, kuņģa un zarnu slimību, epilepsijas, histērijas, tūskas, galvassāpju, podagras un reimatisma ārstēšanai.[1]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Parastais biškrēsliņš.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- Parastais biškrēsliņš| Medicīnas termins (latviski)
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |