Parastais jāņtārpiņš
| Parastais jāņtārpiņš Lampyris noctiluca (Linnaeus, 1767) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Vaboles (Coleoptera) |
| Dzimta | Spīdvaboles (Lampyridae) |
| Ģints | Lampyris |
| Suga | Parastais jāņtārpiņš (L. noctiluca) |
 Parastais jāņtārpiņš Vikikrātuvē | |
Parastais jāņtārpiņš (Lampyris noctiluca)[1] ir vaboļu suga Lampyris ģintī, spīdvaboļu dzimtā.
Parastajiem jāņtārpiņiem ir izteikts dzimumdimorfisms. Tēviņi ir spārnoti, ar brūnu elitru un izteiktu pronotumu, savukārt mātītes ir kāpurveidīgas, tām nav spārnu, un tās bieži ir divreiz lielākas par tēviņiem (līdz 25 milimetriem).
Pieaugušās mātītes galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu bioluminiscenci, lai gan kukainis spējīgs spīdēt arī kāpura stadijā. Jāņtārpiņa mātīšu vēdera galā trīs pēdējo posmiņu apakšpusē zem atstarotājus saturošās, caurspīdīgās ādas atrodas veidojums, kura šūnas satur vielu luciferīnu. Kad nervu sistēma dod komandu, fermenta luciferāzes ietekmē šis luciferīns, reaģējot ar skābekli, lēni oksidējas. Pie tam veidojas oksiluciferīns un vienlaikus izstarojas gaisma, kas, plūstot caur atstarojošo ādu, rada blāvu spīdumu.[2]
Savu kļūdaino "tārpa" nosaukumu šie posmkāji, visticamāk, ieguvuši mātīšu un kāpuru ārējā izskata dēļ, jo to ķermenis ir izteikti posmots, mīksts un bez spārniem.[2] Vaboles parasti ir visaktīvākās naktī un dienu pavada zem gružiem vai ierakušās zemē. Kāpuri arī ir nakts dzīvnieki, bet redzami reti. Pieaugušo stadija ir daudz īsāka nekā kāpuru stadija. Jāņtārpiņa tēviņi lidojot uzmeklē zālē gaismas signālus raidošās mātītes, kuras spēj spīdēt pat vairākas stundas un pārstāj spīdēt tikai pēc pārošanās.
Jāņtārpiņi galvenokārt sastopami Eiropā, arī Āfrikā un Āzijas ziemeļdaļā. Tie parasti dod priekšroku krītainām un kaļķakmens vietām, atklātai zālei, dzīvžogiem un mežmalām, un reti sastopami lauksaimniecības vajadzībām izmantojamās zemēs. Pārošanās laiks ilgst no jūnija līdz augustam. Barojas galvenokārt ar gliemežiem.[2] Kopējais jāņtārpiņu skaits mazinās, par vienu no iespējamiem iemesliem tiek nosaukts pieaugušais gaismas piesārņojums.[2]
Latvijas Entomoloģijas biedrība par 2025. gada kukaini Latvijā izvēlējās parasto jāņtārpiņu un mazo jāņtārpiņu.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Linnaeus C (1758) Systema Naturae per regna tria naturæ, secundum classes, ordines, genera, species, cum characteribus, differentiis, synonymis, locis, Tomus I. Editio decima, reformata. Holmiæ: impensis direct. Laurentii Salvii. i—ii, 1—824 pp doi:10.5962/bhl.title.542: 400
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «Kāpēc jāņtārpiņu saucam nepareizi, un kas tam liek naktīs spīdēt?». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-06-20.
- ↑ Gada kukaiņi 2025 – jāņtārpiņi Dabasdati
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Parastais jāņtārpiņš.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|