Parazītiskā samtbeka

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Parazītiskā samtbeka
Xerocomus parasiticus
Parazītiskā samtbeka kopā ar parastajiem cietpūpēžiem
Parazītiskā samtbeka kopā ar parastajiem cietpūpēžiem
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
KārtaBeku rinda (Boletales)
DzimtaBeku dzimta (Boletaceae)
ĢintsSamtbekas (Xerocomus)
SugaParazītiskā samtbeka (X. parasiticus)
Parazītiskā samtbeka Vikikrātuvē

Parazītiskā samtbeka (Xerocomus parasiticus jeb Pseudoboletus parasiticus, agrāk arī Boletus parasiticus) ir Latvijā reta maza beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, bet saudzējami retuma dēļ. Iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un Latvijas Sarkanajā grāmatā.[1][2] Pašlaik pieskaitīta nesen izveidotai ģintij Pseudoboletus, kurā tā ir gandrīz vienīgā pārstāve. Latvijā šo sēni pagaidām sauc iepriekšējā vārdā par samtbeku (Xerocomus).

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parazītiskās samtbekas stobriņu atveres vecumā kļūst košākas
  • Cepurīte: krāsa sākumā bālgani zaļgana vai dzeltenpelēka, vēlāk okerbrūna. Forma sākumā pusapaļa, vēlāk plakani izliekta. Platums līdz 5 cm. Virsmiziņa zīdaini gluda, vecumā ar tīklveida plaisājumu, reizēm lipīga. Mīkstums pelēkdzeltens, zem virsmiziņas brūngans, ar patīkamu smaržu un garšu, griezumu vietās krāsu nemaina.
  • Stobriņi: dzelteni, gar kātiņu nolaideni. Atveres palielas, stūrainas, sākumā bālgandzeltenas vai zaļgandzeltenas, sēnei augot kļūst oranždzeltenas līdz rūsas brūnām.
  • Kātiņš: okerbrūns vai dzeltenīgs, cepurītes nokrāsā, svītraini tūbains, apakšdaļā tievāks un saliekts. Garums līdz 7 cm, resnums 0,5—1 cm. Kātiņa mīkstums augšdaļā citrondzeltens, apakšdaļā sārti dzeltenbrūngans.
  • Sporas: iegareni vārpstveidīgas, dzeltenas, masā olīvbrūnas, gludas, 11—18/4—5,5 µm.
  • Bazīdijas: dzeltenas, 30—50/8—12 µm.
  • Cistīdas: bezkrāsainas līdz oranždzeltenām, vālesveida, 60—80/4—17 µm. Reizēm cistīdu nav.[3]

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mikotrofa sēne, parazitē uz parastajiem cietpūpēžiem.[4] Aug no augusta līdz oktobrim gaišos dažādu tipu mežos mitrās vietās, izaugot lielās grupās no cietpūpēža sēņotnes vai augļķermeņiem. Lai gan šī sēne ir spējīga veidot mikorizu ar kokiem, tā bez cietpūpēža nespēj uzņemt pietiekami barības vielu.[5]

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēdama, taču par garšīgumu ir pretēji viedokļi[6][7][8] un saudzējama retuma dēļ. Parastais cietpūpēdis nav ēdams.

Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Specifiskās augtenes dēļ sajaukt ar citām sugām Latvijā praktiski nav iespējams.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]