Parhēlijs
Parhēlijs (grieķu: parēlion, kas nozīmē “blakus Saulei”), dēvēts arī par saules suņiem[1], ir atmosfēras optiskā parādība, kas izpaužas kā viens vai divi spoži gaismas plankumi Saules sānos. Šī parādība rodas, kad Saules gaisma laužas un atstarojas no ledus kristāliem augstajos spalvu mākoņos (cirrus un cirrostratus).
Parhēliji visbiežāk novērojami, kad Saule atrodas tuvu horizontam, īpaši rītausmā vai krēslas stundās. Tie var būt dažādās krāsās — sarkanīgi tuvāk Saulei un zilgani vai balti tālāk no tās. Dažkārt tie saplūst ar 22° halo, radot iespaidīgu debesu optisko efektu.
Šī parādība visbiežāk sastopama aukstos reģionos, piemēram, Arktikā un Antarktīdā, taču to var novērot jebkur pasaulē, ja atmosfēras apstākļi ir piemēroti. Parhēliji ir optiski saistīti ar citiem halo veidiem, piemēram, Saules pīlāriem un cirkumzenitālo loku.
Vēsturiski parhēliji dažādās kultūrās tika uzskatīti par nozīmīgām zīmēm, bieži vien saistītiem ar pravietiskām vai meteoroloģiskām interpretācijām. Piemēram, slavenais “Trīs saules” novērojums pirms 1461. gada Mortimeras krusta kaujas Anglijā ticis interpretēts kā zīme par kara iznākumu.[2][3]
Mūsdienās parhēliju pētīšanā tiek izmantoti atmosfēras optikas modeļi, kas palīdz izprast gaismas laušanās un atstarošanās mehānismus ledus kristālos, kā arī prognozēt līdzīgas optiskās parādības.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Šorīt Rīgā novērots “saules suns”». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2025-03-23.
- ↑ «Battlefield archaeologist to confirm major Wars of the Roses site». University of Huddersfield (angļu). Skatīts: 2025-03-23.
- ↑ «The battle of the three suns - Mortimer's Cross». British Heritage (angļu). Skatīts: 2025-03-23.
- ↑ Hong, Sung Min; Baranoski, Gladimir (2003). "A Study on Atmospheric Halo Visualization". Technical Report CS-2003-26 (School of Computer Science, University of Waterloo).
 | Šis ar meteoroloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |