Parka vīngliemezis

Helix pomatia

Parka vīngliemezis jeb īstais vīngliemezis (Helix pomatia) ir vīngliemežu dzimtas (Helicidae) sauszemes gliemezis. Tā ir viena no lielākajām sauszemes gliemežu sugām Eiropā un pēc čaulas izmēra lielākais Latvijā sastopamais gliemezis.

Latvijā parka vīngliemezis ir iekļauts ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Suga ir iekļauta arī Eiropas Savienības Biotopu direktīvas V pielikumā, kurā uzskaitītas sugas, kuru ieguvei savvaļā un izmantošanai var noteikt apsaimniekošanas ierobežojumus.

Izskats

Pieauguša parka vīngliemeža čaula ir aptuveni 30–50 mm augsta un 32–50 mm plata. Tā ir lodveidīga, bieza, ar pieciem līdz sešiem vijumiem. Čaulas krāsa variē no gandrīz baltas līdz brūnai, un uz tās var būt vairākas tumšākas joslas. Čaulas virsmai raksturīgs samērā rupjš un neregulārs rievojums.

Izplatība un dzīves vide

Izplatība Eiropā

Parka vīngliemezis ir izplatīts lielā daļā Eiropas. Latvijā tas sastopams visā valsts teritorijā — Kurzemē, Zemgalē un Latgalē bieži, bet Vidzemē vietām. Tiek uzskatīts, ka Latvijā suga ievesta 15.–16. gadsimtā.

Suga galvenokārt dzīvo vidēji mitros vai mēreni sausos lapu koku mežos, parkos, krūmājos un citās daļēji noēnotās vietās. Tā bieži sastopama arī apdzīvotu vietu tuvumā un ūdenstilpju apkārtnē.

Dzīvesveids

Parka vīngliemeži galvenokārt barojas ar dažādām augu daļām un atmirušu augu materiālu. Visaktīvākie tie ir mitrā laikā. Ziemā gliemezis pārziemo, ierokoties augsnē un noslēdzot čaulas atveri ar kaļķainu aizsargslāni.

Tāpat kā daudzi citi sauszemes gliemeži, parka vīngliemezis ir hermafrodīts. Pēc pārošanās olas tiek dētas augsnē, kur no tām izšķiļas jauni gliemeži.