Pasažieru vilciens

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Pasažieru Vilciens)
Pasažieru vilciens (Vivi)
Darbības joma transports
Žanrs akciju sabiedrība
Priekštecis Latvijas dzelzceļš
Dibināts 2001. gads
Galvenais birojs Pērses iela 8, Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Pakalpojumi Sabiedriskā transporta pakalpojumi, transporta pakalpojumi
Darbinieki 984 (2022)[1]
Tīmekļa vietne www.pv.lv
www.vivi.lv
[ ]
"Vivi" elektrovilcienu maršruti
Tukums II
Tukums I
Milzkalne
Smārde
Ķemeri
Skulte
Kūdra
Zvejniekciems
Sloka
Ķīšupe
Vaivari
Saulkrasti
Asari
Pabaži
Melluži
Inčupe
Pumpuri
Lilaste
Jaundubulti
Gauja
Dubulti
Carnikava
Majori
Garupe
Dzintari
Garciems
Bulduri
Kalngale
Lielupe
Vecāķi
Priedaine
Vecdaugava
Babīte
Ziemeļblāzma
Imanta
Mangaļi
Zolitūde
Sarkandaugava
Depo
Brasa
Zasulauks
Zemitāni
Torņakalns
Rīga
Atgāzene
Vagonu parks
Turība
Jāņavārti
Tīraine
Daugmale
Baloži
Šķirotava
Jaunolaine
Gaisma
Olaine
Rumbula
Dalbe
Dārziņi
Cena
Dole
Ozolnieki
Salaspils
Cukurfabrika
Saulkalne
Jelgava
Ikšķile
Jaunogre
Ogre
Pārogre
Ciemupe
Ķegums
Lielvārde
Kaibala
Jumprava
Skrīveri
Muldakmens
Aizkraukle

AS "Pasažieru vilciens" (zīmols "Vivi") ir uzņēmums, kas veic iekšzemes sabiedriskā transporta pakalpojumus, pārvadājot pasažierus pa dzelzceļu visā Latvijas teritorijā.

Latvijas valstij pieder 100% "Pasažieru vilciens" kapitāla daļu, un to turētājs ir Satiksmes ministrija. AS "Pasažieru vilciens" meitas sabiedrība ir AS "VRC Zasulauks" (51% līdzdalības daļu kapitālā).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzņēmumu izveidoja 2001. gadā agrāko VAS "Latvijas dzelzceļš" struktūrvienību Pasažieru Pārvadājumu uzņēmuma (PPU) "Elektrovilciens" un PPU "Dīzeļvilciens" vietā. No 2008. gada oktobra AS "Pasažieru vilciens" ir patstāvīgs valsts īpašumā esošs uzņēmums.[2]

2019. gadā uzņēmuma rīcībā bija 26 elektrovilcienu sastāvi ar kopējo sēdvietu skaitu ap 10 000.

2023. gada 29. novembrī "Pasažieru vilciens" paziņoja par zīmola maiņu uz "Vivi", kas ir aizgūts no zilbēm frāzē "Vienā Vilcienā". Kopā ar zīmola maiņu, uzņēmums izveidoja jaunu mājaslapu un lietotni.[3]

  • AS "Pasažieru vilciens" iepriekšējais logo
    AS "Pasažieru vilciens" iepriekšējais logo

Vilcienu iepirkums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gada 2. aprīlī tika noslēgts 34 elektrovilcienu un 7 dīzeļvilcienu iepirkuma un to ritošā sastāva uzturēšanas līgums ar Spānijas kompāniju "CAF". Tomēr Nila Freivalda vadītās "Pasažieru vilciena" ("PV") valdes parakstītais līgums neatbilda sākotnējam iepirkuma nolikumam, kas apdraudēja ES fondu finansējuma darījumu. Maijā tika nokomplektēta jauna "PV" valde, kas aicināja "CAF" uz sarunām par līguma grozīšanu, taču līdz paredzētajam termiņam — 2012. gada 2. oktobrī — vienošanās netika panākta, tāpēc "CAF" Stokholmas Tirdzniecības palātā uzsāka mediācijas procesu, kas 2013. gada 29. martā noslēdzās neveiksmīgi, tāpēc 2013. gada 1. aprīlī tika uzsākta tiesvedība,[4] kas 2019. gada 9. maijā par vainīgu atzina "PV" valdi.

Tikmēr par 5 mēnešiem kavējās arī jaunā vilcienu iepirkuma sagatavošana,[5] un tas tika izsludināts vien 2013. gada 25. novembrī. Tajā piedalījās "Stadler" un "Hyundai", kas tika izslēgts no konkursa tehnisku iemeslu dēļ. Tā kā iepirkums kavējās, tad pēc Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) pārbaudes par "CAF" sūdzību[6] 2014. gada 1. jūlijā tika noslēgts līgums ar "Stadler" par 25 elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem. Noslēgts līgums par 6 dīzeļvilcienu modernizāciju.[7] Uzņemdamies atbildību par "PV" budžeta deficītu, amatu atstāja tā valdes loceklis Aigars Štokenbergs.[8] Pēc vairākkārtējām pretendentu sūdzībām un "PV" finanšu pārskata izskatīšanas, 2014. gada 23. jūlijā, tika pārtraukta arī otrā iepirkuma procedūra un 2014. gada 7. jūlijā atkal atlaista "PV" valde.[9]

2015. gada 14. septembrī "PV" izsludināja trešo elektrovilcienu iepirkumu. Nekvalitatīvi atjaunotos dīzeļvilcienus "PV" saņēma pēc noteiktā termiņa — 2016. gada 19. septembrī, tāpēc darbu veicējiem tika piemērots līgumsods un uzsākts kriminālprocess.[10][11] 2017. gada 6. jūnijā SM publicēja ziņojumu, kurā pausts, ka elektrovilcienu iepirkums negatīvi skars valsts budžetu 165,2 mlj. eiro apmērā laika periodā no 2019 līdz 2023. gadam.[12] 2018. gada 21. novembrī "PV" paziņoja par 32 elektrovilcienu iegādi un uzturēšanu no "Talgo".[13] Vēl pirms tam "Stadler" sūdzējās IUB par "Talgo" neatbilstību konkursa noteikumiem,[14] bet pēc tam iepirkuma rezultātus IUB apstrīdēja "Škoda Vagonka" un "CAF", kas 2018. gada 28. janvārī aizliedza "PV" slēgt līgumu ar "Talgo", un "PV" pēc atkārtota izvērtējuma par konkursa uzvarētāju atzina "Škoda Vagonka".[15] Aizbildinoties ar iepirkumā neparedzētu kritēriju ņemšanu vērā, Talgo 2019. gada 22. februārī apstrīdēja IUB lēmumu, un uz sūdzības izskatīšanas laiku "PV" tika aizliegts slēgt līgumu arī ar "Škoda Vagonka". Pēc IUB atzinuma par "Talgo" sūdzībām kā nepamatotām, trešajā piegājienā par konkursa uzvarētāju atkal atzina "Škoda Vagonka".[16] Līgums "PV" un "Škoda Vagonka" starpā noslēgts 2019. gada 30. jūlijā,[17] taču finansējuma avoti joprojām nebija skaidri. Lai finansētu vilcienu iepirkumu, 2019. gada 8. oktobrī pieņēma lēmumu piesaistīt neizdevušos Skanstes tramvaja projekta 70 mlj. €.[18]

2019. gada 30. jūlijā AS "Pasažieru vilciens" un Čehijas uzņēmums "Škoda Vagonka a.s." parakstīja līgumu par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi līdz 2023. gada beigām. Jaunie elektrovilcieni sastāv no četriem vagoniem katrs. Katrā vilcienā paredzētas sēdvietas 436 pasažieriem, un kopējais sēdvietu skaits jaunajos elektrovilcienos būs 13 952.[19]

Sakarā ar Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā vilcienu piegādes sākumu atlika līdz 2023. gadam.[20] 2023. gada augusta beigās Rīgā ieradās "Škoda Group" pārstāvji, kas 23 vilcienus solīja piegādāt līdz gada beigām. Viņi norādīja, ka uzbūvēti ir 15 vilcieni, un noslēgumam tuvojas vilciena tipa sertificēšana.[21] 2023. gada septembra beigās kļuva zināms, ka līdz gada beigām noslēgsies vilcienu sertifikācija, bet jaunie vilcieni dzelzceļa elektrificētajā zonā sāks kursēt 2024. gadā.[22]

2023. gada 15. decembrī, ekspluatācijā nododot pirmos 3 vilcienu sastāvus, tika uzsākti pirmie pārvadājumi ar Čehijā ražotiem Škoda 16Ev elektrovilcieniem. Pirmais vilciena sastāvs devās maršrutā Rīga—Dubulti, veicot kopumā 13 reisus Aizkraukles, Skultes un Tukuma virzienos, kamēr pārvadājumi uz Jelgavu sākās dienu vēlāk.[23][24][25]

2024. gada janvārī pieci jaunpiegādātie Škoda 16Ev elektrovilcieni pārstāja kursēt pēc vairākām tehniskām problēmām. 2. janvārī sastāvs maršrutā Saulkrasti—Rīga apstājās stacijā Garciems pēc tam, kad vilcienam bija nolaidies strāvas noņēmējs jeb pantogrāfs un pārstājusi darboties salona apsilde.[26] Pēc vairākiem citiem atkārtotiem incidentiem ar jaunajiem vilcienu sastāviem, satiksmes ministrs Kaspars Briškens un "Vivi" pieprasīja paskaidrojumus no "Škoda Vagonka" par radušajiem defektiem un 5. janvārī informēja pasažierus par iespējām pieprasīt kompensāciju atceltu reisu gadījumā.[27]

2024. gada 25. janvārī uzņēmuma padomes locekļi paziņoja par amatu atstāšanu, jo “Škoda Vagonka” elektrovilcienu radītās krīzes risināšana ir ārpus padomes funkcijām un tvēruma.[28] Vēlāk Satiksmes ministrija informēja, ka tās vietā ir iecelta pagaidu padome.[29] Savukārt 26. janvārī satiksmes ministrs paziņoja, ka tiek apsvērts atgriezt jauno vilcienu sastāvus atpakaļ ražotājam kā brāķi un prasīt valdībai naudu veco vilcienu kapitālajam remontam.[30]

Pasažieru pārvadājumu maršruti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elektrovilcienu maršruti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rīga—Skulte
  • Rīga—Aizkraukle
  • Rīga—Tukums
  • Rīga—Jelgava

Dīzeļvilcienu maršruti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rīga—Krustpils—Daugavpils—Krāslava—Indra
  • Rīga—Madona—Gulbene
  • Rīga—Sigulda—Valmiera—Lugaži—Valga
  • Rīga—Rēzekne—Zilupe
  • Rīga—Dobele—Liepāja
  • Rīga—Aglona*

(Uz galapunktiem, kas atzīmēti ar *, vilcieni kursē tikai pēc atsevišķa rīkojuma)

Ritošais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pašlaik (2023.) pasažieru pārvadāšanā tiek izmantoti Rīgas Vagonbūves Rūpnīcā ražotie un Latvijā atjaunotie elektrovilcienu un dīzeļvilcienu sastāvi, un daži Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka a.s." ražotie ekektrovilcieni. Vilcieni krāsoti zilā un dzeltenā krāsā, 2016. gada izlaidums — sarkanā un sudraba. Kopš 2023. gada pārējie vilcieni krāsoti pelēkā un dzeltenā krāsā. No 2023. gada 29. novembra uzņēmums sāka pieņemt ekspluatācijā Škoda 7Ev (16Ev) elektrovilcienus.

Klase Tips Skaits Ražošanas/modernizācijas gads Ekspluatācijā no Ražotājs Piezīmes
DR1AC DMU 6[31] 1973-1990/2016 1973-1990 RVR / RVR un DMU vilcieni Visi ražoti līdz 1990. gadam, vēlāk modernizēti 2016. gadā
DR1AM DMU 13 1973-1990/1998 1973-1990 RVR Visi ražoti līdz 1990. gadam, vēlāk modernizēti līdz 1998. gadam.
ER2T EMU 25 1970-1990/— un 2006 1970-1990 RVR Visi ražoti līdz 1990. gadam, daļa vēlāk modernizēti līdz 2006. gadam
Škoda 7Ev (16Ev) EMU 32 (Šobrīd 20) 2022-2025 2023 Škoda Vagonka (Škoda Transportation) Lielākā daļa nav nodoti ekspluatācijā un tos piemeklē ļoti nopietnas tehniskas problēmas

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Elektrovilciens ER2-1342-09 Zasulaukā
    Elektrovilciens ER2-1342-09 Zasulaukā
  • DR1A-290 Gulbenes stacijā
    DR1A-290 Gulbenes stacijā
  • DR1AC-185.1 Siguldas stacijā
    DR1AC-185.1 Siguldas stacijā
  • Modernizētais dīzeļvilciens DR1AC reisā uz Liepāju pie Glūdas stacijas
    Modernizētais dīzeļvilciens DR1AC reisā uz Liepāju pie Glūdas stacijas

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «Personāla statistika». pv.lv. Skatīts: 2019. gada 9. septembrī.
  2. ↑ Par mums
  3. ↑ «“Pasažieru vilciens”. Nākamā pietura – “Vivi”». AS Pasažieru vilciens. Skatīts: 2024-01-07.
  4. ↑ «Mediācijas sarunas par vērienīgo vilcienu iepirkumu noslēgušās; CAF vēršas tiesā pret PV». lsm.lv. 2013. gada 1. aprīlī.
  5. ↑ «Jaunais vilcienu iepirkums kavējas; ievilksies līdz rudenim». lsm.lv. 2013. gada 26. jūnijā.
  6. ↑ «IUB atļauj turpināt vērienīgo vilcienu nomas konkursu». lsm.lv. 2014. gada 27. maijā.
  7. ↑ «Ministrs pieļauj PV valdes atlaišanu ieilguša konkursa gadījumā». lsm.lv. 2014. gada 9. februārī.
  8. ↑ «Jaunos vilcienus «Pasažieru vilciens» nomās no «Stadler» (19:40)». lsm.lv. 2014. gada 1. jūlijā.
  9. ↑ «Jaunie vilcieni attālinās – «Pasažieru vilciens» pārtrauc iepirkumu». lsm.lv. 2014. gada 23. jūlijā.
  10. ↑ «Modernizētajiem vilcieniem īsā laikā jau 57 garantijas remonti». lsm.lv. 2016. gada 2. oktobrī.
  11. ↑ «Par dīzeļvilcienu modernizāciju ierosina kriminālprocesu». lsm.lv. 2016. gada 31. oktobrī.
  12. ↑ ««Pasažieru vilciena» elektrovilcienu iepirkums tomēr ietekmēs valsts budžetu». lsm.lv. 2017. gada 6. jūnijā.
  13. ↑ ««Pasažieru vilciens» jaunos elektrovilcienus pirks no Spānijas «Talgo»». lsm.lv. 2018. gada 21. novembrī.
  14. ↑ «Vilcienu iepirkuma konkursa «Stadler» sūdzas par spāņu «Talgo» neatbilstību nolikumam». lsm.lv. 2018. gada 20. septembrī.
  15. ↑ ««Pasažieru vilciens» pēc atkārtota izvērtējuma nolemj vilcienus pirkt no «Škoda Vagonka»». lsm.lv. 2019. gada 15. februārī.
  16. ↑ ««Pasažieru vilcienam» atļauj slēgt līgumu ar «Škoda Vagonka» par vilcienu iegādi». lsm.lv. 2019. gada 3. jūlijā.
  17. ↑ «Paraksta līgumu par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi līdz 2023. gada beigām». lsm.lv. 2019. gada 30. jūlijā.
  18. ↑ «Skanstes tramvaja projektam paredzētos 70 miljonus eiro novirza vilcienu iegādei». lsm.lv. 2019. gada 8. oktobrī.
  19. ↑ Stājies spēkā līgums par elektrovilcienu piegādi DELFI Bizness 2019. gada 29. augustā
  20. ↑ DELFI Bizness. «Jauni elektrovilcieni šogad vēl nekursēs, visus piegādās līdz 2023. gada beigām». delfi.lv (latviešu), 2022-05-09. Skatīts: 2022-12-04.
  21. ↑ Kavējumu dēļ risks zaudēt ES naudu jauno vilcienu un dzelzceļa projektos lsm.lv 2023. gada 20. augustā
  22. ↑ Satiksmes ministrs: Jaunie pasažieru vilcieni, visticamāk, tomēr sāks kursēt tikai nākamgad lsm.lv 2023. gada 28. septembrī
  23. ↑ Jaunie elektrovilcieni: Zināms, kad un kurā maršrutā būs pirmais reiss nra.lv 2023. gada 29. novembrī
  24. ↑ «Pirmajā dienā pasažierus pārvadās trīs jaunie elektrovilcieni». sam.gov.lv (latviešu). 2023-12-14. Skatīts: 2023-12-14.
  25. ↑ «Pirmajā dienā pasažierus pārvadās trīs jaunie elektrovilcieni». vivi.lv (latviešu). 2023-12-14. Skatīts: 2023-12-14.
  26. ↑ «Pieciem jaunajiem elektrovilcieniem konstatētas dažādas nepilnības». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-07.
  27. ↑ «Vivi». Skatīts: 07.01.2024.
  28. ↑ «Jauno vilcienu nedienu dēļ amatus zaudē «Pasažieru vilciens» padome». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-28.
  29. ↑ ««Pasažieru vilcienam» ieceļ pagaidu padomi». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-28.
  30. ↑ «Briškena 'plāns B' – pieļauj atgriezt jaunos vilcienus 'Škoda' un prasīt valdībai naudu veco remontam». delfi.lv. Skatīts: 2024. gada 26. janvārī.
  31. ↑ https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/11724/nosledzies-dizelvilcienu-modernizacijas-projekts/

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pasažieru_vilciens&oldid=4035738"