Pasaules brīnumi
Dažādi saraksti ar pasaules brīnumiem apkopoti no senatnes līdz mūsdienām, lai apskatītu pasaules iespaidīgākos dabas brīnumus un cilvēka radītas būves.
Septiņi pasaules brīnumi ir pirmais zināmais saraksts ar ievērojamākajiem objektiem no klasiskās senatnes; šie objekti bieži tika ieteikti kā apskates objekti hellēņu ceļvežos un ir iekļauti tikai objekti, kas atrodas Vidusjūras piekrastē. Skaitlis septiņi izvēlēts, jo grieķi uzskatīja, ka tas pārstāv pilnību un pietiekamību, kā arī tāpēc, ka tas bija piecu tā laika zināmo planētu skaits, tām pieskaitot arī Sauli un Mēnesi.[1]
Vēlāk radīti daudzi līdzīgi saraksti.
Septiņi pasaules brīnumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
Vēsturnieks Hērodots (484 — apm. 425 p.m.ē.), un skolēns Kallimahs no Kirēnes (apm. 305 — 240 p.m.ē) pie Aleksandrijas muzeja izveidoja sarakstus ar septiņiem brīnumiem. Paši saraksti nav saglabājušies, vienīgi kā atsauces.
Klasiski bija šie septiņi brīnumi:
- Gīzas piramīdas
- Babilonas gaisa dārzi
- Zeva statuja Olimpijā
- Artemīdas templis
- Halikarnāsas mauzolejs
- Rodas koloss
- Aleksandrijas bāka
Gīzas piramīdas ir vienīgais objekts no senajiem laikiem, kas saglabājies līdz mūsdienām.
Saraksti no citiem laikmetiem
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā, daži autori veidoja savus sarakstus kā, piemēram "Viduslaiku brīnumi", "Viduslaiku septiņi brīnumi", "Septiņi viduslaiku prāta brīnumi" un Viduslaiku arhitektūras brīnumi". Tomēr maz ticams, ka šie saraksti veidoti viduslaikos, jo vārds 'viduslaiki' nebija izdomāts līdz pat apgaismības laikmetam. Viduslaiku jēdziens kļuva populārs tikai 16. gadsimtā.
Daudzi punkti no šiem sarakstiem pastāvēja jau pirms viduslaikiem.[2][3]
- Stonhendža
- Kolizejs
- Aleksandrijas katakombas
- Lielais Ķīnas mūris
- Naņdzjinas porcelāna tornis
- Svētā Sofija
- Pizas tornis
Citos sarakstos reizēm iekļauti šādi objekti:
Citi saraksti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc klasisko sarakstu piemēriem, mūsdienu cilvēki un dažādas organizācijas, izveidojušas savus sarakstus iekļaujot gan mūsdienu, gan senos objektus. Daži no ievērojamākajiem sarakstiem apskatāmi zemāk.
ASV Civilinženieru biedrība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1994. gadā ASV Civilinženieru biedrība apkopoja sarakstu ar mūsdienu pasaules septiņiem brīnumiem, saraksts tapis kā veltījums vislielākajiem inženiertehniskajiem sasniegumiem 20. gadsimtā:[10]
| Brīnums | Būvniecības sākums | Būvniecības beigas | Atrašanās vieta | Nozīme |
|---|---|---|---|---|
| Lamanša tunelis | 1987. gada 1. decembris | 1994. gada 6. maijs | Padekalē šaurums, starp Apvienoto Karalisti un Franciju | Garākais zemūdens tunelis. |
| CN tornis | 1973. gada 6. februāris | 1976. gada 26. jūnijs | Toronto, Ontārio, Kanāda | Augstākā brīvi stāvošā konstrukcija pasaulē (1976—2007). |
| Empire State Building | 1930. gada 22. janvāris | 1931. gada 1. maijs | Ņujorka, Ņujorkas štats, ASV | Augstākā ēka pasaulē (1931—1967). Pirmā ēka ar vairāk nekā 100 stāviem. |
| Zelta vārtu tilts | 1933. gada 5. janvāris | 1937. gada 27. maijs | Zelta vārtu šaurums, uz ziemeļiem no Sanfrancisko, Kalifornijā, ASV | Garākais iekārtais tilts pasaulē (1937—1964). |
| Itaipu aizsprosts | 1970. gada janvāris | 1984. gada 5. maijs | Paranas upe, starp Brazīliju un Paragvaju | Otra lielākā hidroelektrostacija pasaulē gadā saražotās elektroenerģijas ziņā. |
| Delta projekts/ Zeiderzē projekts | 1920. gads | 1997. gada 10. maijs | Nīderlande | Lielākais hidrotehniskais projekts Nīderlandē 20. gadsimtā |
| Panamas kanāls | 1880. gada 1. janvāris | 1914. gada 7. janvāris | Panamas zemesšaurums | Panamas kanāla būvniecība kļuva par vienu no lielākajiem un sarežģītākajiem būvniecības projektiem, ko jebkad ir veicis cilvēks. |
USA Today jaunie septiņi brīnumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2006. gada novembrī ASV valsts laikraksts USA Today un ASV televīzijas šovs Good Morning America prezentēja jaunu sarakstu ar jaunajiem septiņiem brīnumiem, ko izvēlējās sešu tiesnešu sastāvs.[11] Astoto brīnumu izvēlējās 2006. gada 24. novembrī pēc skatītāju balsojuma.[12]
| # | Brīnums | Atrašanās vieta |
|---|---|---|
| 1 | Potalas pils | Lhasa, Tibeta, Ķīna |
| 2 | Jeruzalemes vecpilsēta | Jeruzaleme |
| 3 | Polārā ledus cepure | Polārie reģioni |
| 4 | Papahānaumokuākea | Havajas, ASV |
| 5 | Internets | Zeme |
| 6 | Maiju drupas | Jukatanas pussala, Meksika |
| 7 | Lielā migrācija no Serengeti un Masai Mara | Tanzānija un Kenija |
| 8 | Lielais kanjons (skatītāju izvēlētais astotais brīnums) | Arizona, ASV |
Septiņi pasaules dabas brīnumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdzīgi kā ar citiem brīnumu sarakstiem, nav vienprātības par sarakstā atrodamajiem septiņiem pasaules dabas brīnumiem, un nereti norisinās debates cik lielam sarakstam vajadzētu būt. Vienu no daudziem esošiem sarakstiem apkopoja CNN:[13]
- Lielais kanjons
- Lielais Barjerrifs
- Riodežaneiro — Guanabaras līcis
- Everests
- Ziemeļblāzma
- Parikutins
- Viktorijas ūdenskritums
Septiņi jaunie pasaules brīnumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2001. gadā iniciatīvu uzņēmās Šveices organizācija New7Wonders izvēloties Septiņus jaunos pasaules brīnumus no 200 atlasē esošajiem pieminekļiem.[14] Divdesmit viena finālists paziņots 2006. gada 1. janvārī.[15] Ēģiptieši nebija apmierināti, ka vienīgais saglabājies brīnums no oriģinālā saraksta — Lielajai Gīzas piramīdai nāktos konkurēt ar Brīvības statuju, Sidnejas operteātri, un citiem objektiem, saucot šo projektu par absurdu. Atbildot uz pretenzijām Gizu nosauca par goda kandidātu.[16] Rezultātus paziņoja 2007. gada 7. jūlijā, Lisabonā, Portugālē:[17]
| Brīnums | Rašanās laiks | Vieta |
|---|---|---|
| Lielais Ķīnas mūris | kopš 7. gadsimta p.m.ē[18] |  Ķīna
|
| Petra | apmēram 100. gadi p.m.ē. |  Jordānija
|
| Kristus Pestītājs | atklāta 1931. gada 12. oktobrī |  Brazīlija
|
| Maču Pikču | apmēram 1450. gads |  Peru
|
| Čičenica | apmēram 600. gads |  Meksika
|
| Kolizejs | pabeigts 80. gadā |  Itālija
|
| Tadžmahāls | pabeigts ap 1648. gadu |  Indija
|
| Gīzas piramīdas (Goda kandidāts) | pabeigtas ap. 2560. gadu p.m.ē. |  Ēģipte
|
Septiņi jaunie dabas brīnumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Septiņi jaunie dabas brīnumi ir projekts, kas norisinājās no 2007. līdz 2011. gadam, kura laikā, izmantojot globālo aptauju, noteica septiņus jaunos dabas brīnumus. Aptauju organizēja grupa, kas izveidoja Septiņu jauno pasaules brīnumu kampaņu.
- Igvasu ūdenskritums
- Halonas līcis
- Čedžudo
- Puerto Princesa pazemes upe
- Tafelbērhs
- Komodo
- Amazones lietus mežs
Septiņi jaunie pilsētu brīnumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Septiņi jaunie pilsētu brīnumi ir trešā globālā kampaņa, ko organizēja New7Wonders.
- Durbana, Dienvidāfrika
- Vigana, Filipīnas
- Havana, Kuba
- Kualalumpura, Malaizija
- Beirūta, Libāna
- Doha, Katara
- Lapasa, Bolīvija
Septiņi zemūdens pasaules brīnumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1989. gadā organizācija CEDAM sapulcēja nelielu skaitu jūras zinātnieku, tostarp doktori Eiženu Klārku, lai viņi izvēlētos teritorijas, kuras nepieciešams aizsargāt. Rezultātus paziņoja Nacionālajā Akvārijā Vašingtonā, to paveica aktieris, Loids Bridžess, TV šova Sea Hunt zvaigzne.:[19]
- Palau
- Belizas Barjerrifs
- Lielais Barjerrifs
- Hidrotermālās atveres
- Galapagu salas
- Baikāls
- Sarkanā jūra
Septiņi pasaules brīnumi rūpniecībā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Britu rakstniece Debora Kedberija sarakstīja grāmatu Seven Wonders of the Industrial World. grāmatā aprakstīti septiņi lieliski sasniegumi inženierijā 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā.[20] 2003. gadā BBC izlaida septiņu daļu dokumentālo filmu izpētot šos darbus, katrā sērijā attēlojot vienu no sekojošajiem rūpniecības brīnumiem.[21]
- SS Great Eastern
- Belrokas bāka
- Bruklinas tilts
- Londonas kanalizācijas sistēma
- Pirmais transkontinentālais dzelzceļš
- Panamas kanāls
- Hūvera aizsprosts
Septiņi Saules sistēmas brīnumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1999. gadā kādā rakstā, žurnālā Astronomy bija publicēts Septiņu Saules sistēmas brīnumu saraksts. Balstoties uz šo rakstu vēlāk izveidots video.[22]
- Encelads, Saturna pavadonis
- Lielais Sarkanais plankums
- Asteroīdu josla
- Saules virsma
- Zemes okeāni
- Saturna gredzeni
- Olimpa kalns uz Marsa
Citi pasaules brīnumu saraksti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Neskaitāmi autori un organizācijas veidojušas līdzīgus brīnumu sarakstus. Ceļojumu rakstnieks Hauards Hilmens publicēja divas grāmatas par šo tēmu, vienā attēlojot 10 mākslīgos jeb cilvēka veidotos brīnumus un otrā 10 dabas brīnumus.[23][24] Britu zinātnieks un rakstnieks Ronalds Klārks publicēja grāmatu ar cilvēka veidotajiem un dabas brīnumiem, kurā uzskaitīti 52 brīnumi, viens katrai nedēļai gada garumā.[25]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Anon. The Oxford Illustrated Encyclopedia (First izd.). Oxford: Oxford University, 1993.
- ↑ Hereward Carrington (1880–1958). The Seven Wonders of the World: ancient, medieval and modern", reprinted in the Carington Collection (2003). ISBN 0-7661-4378-3.
- ↑ The Carrington Collection. Skatīts: 2014. gada 29. oktobris.
- ↑ I H Evans (reviser), Brewer's Dictionary of Phrase and Fable (Centenary edition Fourth impression (corrected); London: Cassell, 1975), page 1163
- ↑ Edward Latham.
- ↑ Palpa, as You Like it, page 67
- ↑ The Complete Idiot's Guide to the Crusades (2001, page 153))
- ↑ The Rough Guide To England (1994, page 596))
- ↑ The Catholic Encyclopedia, v.16 (1913), page 74
- ↑ «American Society of Civil Engineers Seven Wonders». Asce.org. 2010. gada 19. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 2. augustā. Skatīts: 2010. gada 30. augusts.
- ↑ «New Seven Wonders panel». USA Today. 2006. gada 27. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-07-15. Skatīts: 2010. gada 31. jūlijs.
- ↑ Jayne Clark. «The world's 8th wonder: Readers pick the Grand Canyon». USA Today, 2006. gada 22. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-06-19. Skatīts: 2013. gada 3. maijs.
- ↑ «CNN Natural Wonders». CNN. 1997. gada 11. novembris. Skatīts: 2010. gada 31. jūlijs.
- ↑ «The multimedia campaign to choose the New 7 Wonders of the World is in its final stage.». New7Wonders. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 3. janvāris. Skatīts: 2015. gada 10. jūnijs.
- ↑ «New 7 Wonders of the World Campaign announced 21 finalist candidates». New7Wonders. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 7. februāris. Skatīts: 2015. gada 10. jūnijs.
- ↑ «Egypt Angered at New Wonders Idea». Home.bellsouth.net. 1985. gada 1. janvāris. Skatīts: 2010. gada 31. jūlijs.
- ↑ «Reuters via ABC News Australia "Opera House snubbed as new Wonders unveiled" 7 July 2007». Australia : ABC. 2007. gada 8. jūlijs. Skatīts: 2010. gada 31. jūlijs.
- ↑ «Great Wall of China». Encyclopædia Britannica.
- ↑ «Underwater Wonders of the World». Wonderclub. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 13. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 31. augusts.
- ↑ Manjit Kumar. «Review: Seven Wonders of the Industrial World by Deborah Cadbury». the Guardian, 2003. gada 7. novembris.
- ↑ Deborah Cadbury. «British History in depth: Seven Wonders of the Industrial World», 2011-02-17. Skatīts: 2015-03-25.
- ↑ «Seven Wonders of the Solar System Video:». Aaa.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-04-01. Skatīts: 2014-02-22.
- ↑ Howard Hillman. htm#_vtop «World's top 10 man-made travel wonders». Hillman Quality Publications. Skatīts: 2007. gada 7. jūlijs.[novecojusi saite]
- ↑ Howard Hillman. htm#_vtop «World's top 10 natural travel wonders». Hillman Quality Publications. Skatīts: 2007. gada 7. jūlijs.[novecojusi saite]
- ↑ Ronald W. Clark. Wonders of the World. Artus Publishing Company Ltd, 1980. ISBN 978-0-668-04932-0.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pasaules brīnumi.- 77 Wonders of the World in 360° Pasaules brīnumu saraksts, kas savieno senos septiņus pasaules brīnumus un UNESCO Pasaules mantojuma sarakstu
