Pasaules brīnumi

Vikipēdijas lapa
Senie Septiņi pasaules brīnumi (no kreisās uz labo, no augšas uz leju): Gīzas piramīdas, Babilonas gaisa dārzi, Artemīdas templis, Zeva Statuja pie Olimpijas, Halikarnāsas mauzolejs (pazīstams arī kā Mausolas Mauzolejs), Rodas Koloss un Aleksandrijas Bāka, kā attēlojis 16. gadsimta Nīderlandes mākslinieks Martēns van Hēmškerks.

Dažādi saraksti ar Pasaules brīnumiem apkopoti no senatnes līdz mūsdienām, lai apskatītu pasaules iespaidīgākos dabas brīnumus un cilvēka radītas būves.

Senie Septiņi pasaules brīnumi ir pirmais zināmais saraksts ar ievērojamākajiem objektiem no klasiskās senatnes; šie objekti bieži tika ieteikti kā apskates objekti hellēņu ceļvežos un ir iekļauti tikai objekti, kas atrodas Vidusjūras piekrastē. Skaitlis septiņi tika izvēlēts, jo Grieķi uzskatīja, ka tas pārstāv pilnību un pietiekamību, un tāpēc, ka tas bija piecu tā laika zināmo planētu skaits plus Saule un Mēness.[1]

Vēlāk radīti daudzi līdzīgi saraksti.

Senie Septiņi pasaules brīnumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gīzas piramīda, vienīgais senais pasaules brīnums, kurš saglabājies
Kolizejs Romā
Lielais Ķīnas mūris
Svētās Sofijas katedrāle
Stonhedža
Maču Pikču
Tadžmahāls
Empire State Building
Zelta Vārtu Tilts
Viktorijas ūdenskritums satur visvairāk krītoša ūdens skatoties pēc teritorijas
Lielais Barjerrifs
CN tornis
Jeruzalemes vecpilsēta
Polārblāzma jeb ziemeļblāzma
Lielais Kanjons
Londonas kanalizācijas sistēma oriģināli Abejas dzirnavu sūkņu stacija
Sidnejas Operteātris

Vēsturnieks Hērodots (484 – apm. 425 p.m.ē.), un skolēns Kallimahs no Kirēnes (apm. 305 – 240 p.m.ē) pie Aleksandrijas Muzeja radīja sarakstus ar septiņiem brīnumiem. Paši saraksti nav saglabājušies, vienīgi kā atsauces.

Klasiski bija šie septiņi brīnumi:

Gīzas piramīdas ir vienīgais objekts no senajiem laikiem, kas ir saglabājies.

Saraksti no citiem laikmetiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā, daži autori rakstīja savus sarakstus kā, piemēram Brīnumi Viduslaikos, Viduslaiku Septiņi Brīnumi, Septiņi Viduslaiku prāta Brīnumi, un Arhitektūras Brīnumie Viduslaikos. Tomēr tas ir maz ticams, ka šie saraksti ir cēlušies Viduslaikos, jo vārds viduslaiki nebija izdomāts līdz pat Apgaismības laikmetam. Viduslaiku jēdziens kļuva populārs tikai 16. gadsimtā. 

Daudzi šie saraksti tika radīti pirms Viduslaikiem, taču ir ļoti labi pazīstami.[2][3]

Tipiskie pārstāvji ir:[4][5][6]

Citos sarakstos reizēm iekļauj šādus objektus:

Pēdējie saraksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc klasisko sarakstu piemēriem, mūsdienu cilvēki un dažādas organizācijas, ir izveidojuši savus sarakstus iekļaujot gan mūsdienu, gan senos objektus. Daži no ievērojamākajiem sarakstiem apskatāmi zemāk.

Amerikas sabiedrības inženieri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1994. gadā, Amerikas sabiedrības inženieri apkopoja sarakstu ar mūsdienu pasaules septiņiem brīnumiem, saraksts tapis kā veltījums vislielākajiem inženiertehniskajiem sasniegumiem 20. gadsimtā:[11]

Brīnums Būvniecības sākšana Objekta pabeigšana Atrašanās vieta Nozīme
Lamanša Tunelis Decembris 1, 1987 Maijs 6, 1994 Jūras šaurums Doverā, starp Apvienoto Karalisti un Franciju Garākais zemūdens tunelis.
CN Tornis 6. februāris, 1973 Jūnijs 26, 1976 Toronto, Ontario, Kanāda Augstākā brīvi stāvošā konstrukcija pasaulē 1976-2007.
Empire State Building 22. janvāris, 1930 1. maijā, 1931.g Ņujorka, NY, ASV Augstākā ēka pasaulē 1931-1967. Pirmā ēka ar vairāk kā 100 stāviem.
Zelta Vārtu Tilts Janvāris 5, 1933 Maijs 27, 1937 Zelta Vārtu Šaurums, uz ziemeļiem no Sanfrancisko, Kalifornija, ASV Garāko un lielākais iekārtais tilts pasaulē, sākot no 1937. gada līdz 1964. gadam.
Itaipu aizsprosts Janvāris 1970 Maijs 5, 1984 Paraná Upe, starp Brazīliju un Paragvaju Otra lielākā hidroelektrostacija pasaulē gadā saražotās elektroenerģijas ziņā.
Delta sistēma/ Zuiderzes sistēma 1920 10 maijs 1997 Nīderlande Lielākais hidrotehniskais projekts Nīderlandē 20. gadsimtā
Panamas Kanāls Janvāris 1, 1880 Janvāris 7, 1914 Panamas zemesšaurums Panamas kanāla būvniecība kļuva par vienu no lielākajiem un sarežģītākajiem būvniecības projektiem, ko jebkad ir veicis cilvēks.

ASV Šodien jaunie septiņi brīnumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006. gada novembrī ASV valsts laikraksts USA Today un Amerikāņu televīzijas šovs Labrīt Amerika atklāja jaunu sarakstu ar jaunajiem septiņiem brīnumiem, ko izvēlējās sešu tiesnešu sastāvs.[12] Astotais brīnums, tika izvēlēts 2006. gada 24. novembrī pēc skatītāju atsauksmēm.[13]

Skaits Brīnums Atrašanās vieta
1 Potalas Pils Lhasa, Tibeta, Ķīna
2 Jeruzalemes vecpilsēta Jeruzaleme
3 Polārā ledus cepure Polārie reģioni
4 Papahānaumokuākea Jūras Nacionālais Piemineklis Havaju Salās, Amerikas Savienotās Valstis
5 Internets Zeme
6 Maiju drupas Jukatanas Pussala, Meksika
7 Lielā Migrācija no Serengeti un Masai Mara Tanzānija un Kenija
8 Lielais Kanjons (skatītāju izvēlētais astotais brīnums) Arizona, Amerikas Savienotās Valstis

Septiņi Pasaules Dabas Brīnumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzīgi kā ar citiem brīnumu sarakstiem, nav vienprātības par sarakstā atrodamajiem septiņiem pasaules dabas brīnumiem, un nereti norisinās debates cik lielam sarakstam vajadzētu būt. Vienu no daudziem esošiem sarakstiem apkopoja CNN:[14]

Septiņi jaunie pasaules brīnumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2001. gadā iniciatīvu uzņēmās Šveices organizācija New7Wonders Arhivēts 2017. gada 5. decembrī, Wayback Machine vietnē. izvēloties septiņus jaunos pasaules brīnumus no 200 atlasē esošajiem pieminekļiem.[15] Divdesmit viena fināliste tika paziņota 2006 gada 1. janvārī.[16] Ēģiptieši nebija apmierināti, ka vienīgais saglabājies brīnums no oriģinālā saraksta - Lielajai Gīzas piramīdai nāktos konkurēt ar Brīvības Statuju, Sidnejas Operteātri, un citiem objektiem, saucot šo projektu par absurdu. Atbildot uz pretenzijām Giza tika nosaukta par goda Kandidātu.[17] Rezultāti tika paziņoti 2007. gada 7. Jūlijā, Lisabonā, Portugālē:[18]

Brīnums Rašanās laiks Vieta
Lielais Ķīnas mūris Kopš 7.gs. p.m.ē[19] Valsts karogs: Ķīna Ķīna
Petra apm. 100.g p.m.ē Valsts karogs: Jordānija Jordānija
Kristus Pestītājs (statuja) Atklāta 12.okt 1931. gadā Valsts karogs: Brazīlija Brazīlija
Maču Pikču apm. 1450. gads Valsts karogs: Peru Peru
Čičenica apm. 600. gads Valsts karogs: Meksika Meksika
Kolizejs Pabeigts 80. gadā m.ē Valsts karogs: Itālija Itālija
Tadžmahāls Pabeigts ap 1648. gadu Valsts karogs: Indija Indija
Gīzas piramīda (Goda Kandidāts) Pabeigts ap. 2560 p.m.ē Valsts karogs: Ēģipte Ēģipte

Septiņi jaunie dabas brīnumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septiņi jaunie dabas brīnumi ir projekts, kas norisinājās no 2007 līdz 2011. gadam, kura laikā tika noteikti septiņi jaunie dabas brīnumi, izmantojot globālo aptauju, kuru organizēja grupa, kas radīja Septiņu jauno pasaules brīnumu kampaņu.

Septiņi jaunie pilsētu brīnumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septiņi jaunie pilsētu brīnumi ir trešā globālā kampaņa, ko organizē New7Wonders.

Septiņi zemūdens pasaules brīnumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1989. gadā organizācija CEDAM sapulcēja nelielu skaitu jūras zinātnieku, tostarp Dr. Eiženiju Klarku, lai viņi izvēlētos teritorijas, kuras būtu vērts aizsargāt. Rezultāti tika paziņoti Nacionālajā Akvārijā Vašingtonā, to paveica aktieris, Loids Bridžess, TV šova Sea Hunt zvaigzne.:[20]

Septiņi pasaules brīnumi rūpniecībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Britu autors Deborajs Kedburijs uzrakstīja Industriālās Pasaules Septiņi Brīnumi, grāmatā aprakstīti stāsti par septiņiem lieliskiem darbiem inženierijā 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā.[21] 2003. gadā BBC izlaida septiņu daļu dokumentālās filmas izpētot šos darbus, pats Kedburijs bija producents. Katrā epizodē dramatiski attēlojot vienu no sekojošajiem rūpniecības brīnumiem.[22]

Citi pasaules brīnumu saraksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neskaitāmi autori un organizācijas ir izveidojušas līdzīgus brīnumu sarakstus. Ceļojumu rakstnieks Hovards Hillmams publicēja divas grāmatas par šo tēmu, vienā attēlojot 10 mākslīgos jeb cilvēka veidotos brīnumus, taču otrā 10 dabas brīnumus.[23][24] Britu zinātnieks un rakstnieks Ronalds V. Klarks publicēja grāmatu ar cilvēka veidotajiem un dabas brīnumiem: Pasaules brīnumi, kurā ir uzskaitīti 52 brīnumi, viens katrai nedēļai gada garumā.[25]

Septiņi Saules Sistēmas brīnumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1999. gadā kādā rakstā, Astronomijas žurnāls izveidoja Septiņu Saules sistēmu brīnumu sarakstu. Šis raksts vēlāk pārtapa par video.[26]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ Anon. The Oxford Illustrated Encyclopedia (First izd.). Oxford: Oxford University, 1993.
  2. ↑ Hereward Carrington (1880–1958). The Seven Wonders of the World: ancient, medieval and modern", reprinted in the Carington Collection (2003). ISBN 0-7661-4378-3.
  3. ↑ The Carrington Collection. Skatīts: 2014. gada 29. oktobris.
  4. ↑ I H Evans (reviser), Brewer's Dictionary of Phrase and Fable (Centenary edition Fourth impression (corrected); London: Cassell, 1975), page 1163
  5. ↑ Edward Latham.
  6. ↑ Francis Trevelyan Miller, Woodrow Wilson, William Howard Taft, Theodore Roosevelt.
  7. ↑ Palpa, as You Like it, page 67
  8. ↑ The Complete Idiot's Guide to the Crusades (2001, page 153))
  9. ↑ The Rough Guide To England (1994, page 596))
  10. ↑ The Catholic Encyclopedia, v.16 (1913), page 74
  11. ↑ «American Society of Civil Engineers Seven Wonders». Asce.org. 2010. gada 19. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 2. augustā. Skatīts: 2010. gada 30. augusts.
  12. ↑ «New Seven Wonders panel». USA Today. 2006. gada 27. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-07-15. Skatīts: 2010. gada 31. jūlijs.
  13. ↑ Jayne Clark. «The world's 8th wonder: Readers pick the Grand Canyon». USA Today, 2006. gada 22. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-06-19. Skatīts: 2013. gada 3. maijs.
  14. ↑ «CNN Natural Wonders». CNN. 1997. gada 11. novembris. Skatīts: 2010. gada 31. jūlijs.
  15. ↑ «The multimedia campaign to choose the New 7 Wonders of the World is in its final stage.». New7Wonders. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 3. janvāris. Skatīts: 2015. gada 10. jūnijs.
  16. ↑ «New 7 Wonders of the World Campaign announced 21 finalist candidates». New7Wonders. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 7. februāris. Skatīts: 2015. gada 10. jūnijs.
  17. ↑ «Egypt Angered at New Wonders Idea». Home.bellsouth.net. 1985. gada 1. janvāris. Skatīts: 2010. gada 31. jūlijs.
  18. ↑ «Reuters via ABC News Australia "Opera House snubbed as new Wonders unveiled" 7 July 2007». Australia : ABC. 2007. gada 8. jūlijs. Skatīts: 2010. gada 31. jūlijs.
  19. ↑ «Great Wall of China». Encyclopædia Britannica.
  20. ↑ «Underwater Wonders of the World». Wonderclub. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 13. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 31. augusts.
  21. ↑ Manjit Kumar. «Review: Seven Wonders of the Industrial World by Deborah Cadbury». the Guardian, 2003. gada 7. novembris.
  22. ↑ Deborah Cadbury. «British History in depth: Seven Wonders of the Industrial World», 2011-02-17. Skatīts: 2015-03-25.
  23. ↑ Howard Hillman. htm#_vtop «World's top 10 man-made travel wonders». Hillman Quality Publications. Skatīts: 2007. gada 7. jūlijs.[novecojusi saite]
  24. ↑ Howard Hillman. htm#_vtop «World's top 10 natural travel wonders». Hillman Quality Publications. Skatīts: 2007. gada 7. jūlijs.[novecojusi saite]
  25. ↑ Ronald W. Clark. Wonders of the World. Artus Publishing Company Ltd, 1980. ISBN 978-0-668-04932-0.
  26. ↑ «Seven Wonders of the Solar System Video:». Aaa.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-04-01. Skatīts: 2014-02-22.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pasaules_brīnumi&oldid=3855918"