Pasaules pirmvaloda
Pasaules pirmvaloda ir hipotētiska pirmvaloda, no kuras, pēc dažu valodniecisku hipotēžu pieņēmumiem, varētu būt attīstījušās visas vai lielākā daļa pasaules valodu.
Pasaules pirmvaloda nav tieši dokumentēta rakstītajos avotos, tāpēc tās pastāvēšanu nav iespējams droši pierādīt. Atšķirībā no tādām rekonstruētām pirmvalodām kā indoeiropiešu pirmvaloda vai urāliešu pirmvaloda, pasaules pirmvaloda balstās galvenokārt teorētiskos pieņēmumos par cilvēces valodas izcelsmi. Šīs hipotēzes pamatā ir doma, ka mūsdienu cilvēku valodas varētu būt cēlušās no vienas ļoti senas valodas, kuru runājuši agrīnie Homo sapiens pārstāvji pirms cilvēku izplatīšanās pa dažādiem kontinentiem. Tomēr tik sens valodas posms atrodas ārpus drošas salīdzināmās metodes pielietojuma robežām.
Pasaules pirmvalodas runātāju sākotnējā teritorija nav zināma. Dažās hipotēzēs tā tiek saistīta ar Āfriku, jo tur meklējama mūsdienu cilvēku bioloģiskā izcelsme. Tomēr nav tiešu valodniecisku pierādījumu, kas ļautu rekonstruēt šādas valodas fonoloģiju, gramatiku vai vārdu krājumu.
Mūsdienu valodniecībā pasaules pirmvalodas jēdziens tiek vērtēts ļoti piesardzīgi. Lielākā daļa pētnieku uzskata, ka laika dziļums ir pārāk liels, lai droši noteiktu visu pasaules valodu kopīgu izcelsmi. Valodas laika gaitā strauji mainās, un pēc desmitiem tūkstošu gadu sākotnējās līdzības parasti vairs nav droši atšķiramas no nejaušām sakritībām. Neraugoties uz to, pasaules pirmvalodas ideja ir nozīmīga diskusijās par valodas izcelsmi, cilvēces agrīno vēsturi un valodu daudzveidības veidošanos. Tā tiek aplūkota galvenokārt teorētiskās valodniecības, antropoloģijas un cilvēka evolūcijas pētījumu kontekstā.
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)