Pasaules revolūcija
Pasaules revolūcija ir politiska koncepcija, kas paredz revolucionāru pārmaiņu izplatīšanos starptautiskā mērogā un pastāvošās sabiedriskās un politiskās iekārtas aizstāšanu vairākās vai visās pasaules valstīs. Jēdziens visbiežāk saistīts ar marksismu un ideju par starptautisku proletariāta revolūciju, kuras rezultātā tiktu likvidēts kapitālisms un izveidota sociālistiska sabiedrība.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Pasaules revolūcijas idejas nozīmīgu teorētisko pamatu 19. gadsimtā izstrādāja Kārlis Markss un Frīdrihs Engelss. Viņi uzskatīja, ka kapitālisms ir starptautiska sistēma un strādnieku šķiras politiskajai cīņai tādēļ ir starptautisks raksturs.
Pēc Krievijas revolūcijas pasaules revolūcijas koncepcija ieguva īpašu nozīmi boļševiku politikā. Vladimirs Ļeņins un citi revolucionāri cerēja, ka revolūcija Krievijā kļūs par sākumu plašākai sociālistisko revolūciju virknei Eiropā.
Šīs cerības pastiprināja revolucionārie notikumi Vācijā, Ungārijā un citās Eiropas valstīs pēc Pirmā pasaules kara. Starptautiskās revolucionārās kustības koordinēšanai 1919. gadā tika izveidota Komunistiskā Internacionāle jeb Kominterne.
Attīstība
[labot | labot pirmkodu]Pēc revolucionāro kustību neveiksmēm Eiropā un Padomju Savienības nostiprināšanās pasaules revolūcijas idejas praktiskā nozīme padomju politikā samazinājās. Josifs Staļins izvirzīja koncepciju par sociālisma izveidošanu vienā valstī, kas nonāca pretrunā ar Ļeva Trocka aizstāvēto permanentās revolūcijas teoriju.
Tomēr pasaules revolūcijas ideja saglabājās dažādos komunistiskās un revolucionārās kustības virzienos arī turpmākajā 20. gadsimtā.