Pasaules čempionāts šahā sievietēm
Pasaules šaha čempionāts sievietēm (Pasaules sieviešu šaha čempionāts) ir sacensības, kuru mērķis ir ar turnīru, mačturnīru un maču palīdzību noskaidrot planētas labāko šahisti.[1]
Pirmās sieviešu starptautiskās sacensības notika 19. gadsimta beigās — 20. gadsimta sākumā. Oficiāli pasaules čempiones tituls tika apstiprināts 1927. gadā pēc FIDE iniciatīvas. No 1927. līdz 1939. gadam FIDE organizētie Pasaules šaha čempiones nosaukuma izcīņas turnīri notika vienlaicīgi ar FIDE kongresiem un šaha olimpiādēm (nāciju turnīriem). Pavisam pirmskara periodā notika 7 turnīri un 2 mači, tajos visos uzvarēja Vera Menčika (+78 -1 =4).
Pēc Menčikas bojāejas, jaunas pasaules šaha čempiones noskaidrošanai, FIDE organizēja Maskavā (1949. gada decembris — 1950. gada janvāris) speciālu trīs dalībnieču mačturnīru, kurā uzvarēja un pasaules šaha čempiones lauru vainagu saņēma Ludmila Rudenko. No tā laika līdz 1999. gadam darbojās FIDE noteikta pasaules šaha čempiones nosaukuma izcīņas sistēma: notika zonālie (no 1951. gada), starpzonālie (no 1971. gada) turnīri, pretendenšu turnīri (no 1971. gada mači). Pasaules čempionei vienreiz trijos gados (1985—1986, vienreiz divos gados) vajadzēja aizstāvēt savu titulu.[1] 1952. gada pretendenšu turnīrā uzvarēja Jeļizaveta Bikova (PSRS) un ieguva tiesības uz maču ar Rudenko. Mačs notika 1953. gadā un beidzās ar Bikovas uzvaru. Uzvarot nākamo pretendenšu turnīru, tiesības spēlēt maču ar Bikovu izcīnīja Olga Rubcova. Tomēr FIDE nolēma mača vietā rīkot mačturnīru, dodot iespējas par pasaules čempiones titulu cīnīties arī Ludmilai Rudenko. 1956. gadā triju dalībnieču mačturnīrā uzvarēja Olga Rubcova un kļuva par 4. pasaules čempioni. 1958. gadā Bikova atguva titulu un noturēja to līdz 1962. gadam, kad zaudēja maču Nonai Gaprindašvili. Trīs reizes (1965, 1969, 1972) uzvarot mačus pret Allu Kušniru un vienreiz (1972) Nanu Aleksandriju, Nona Gaprindašvili pabija čempiones tronī 16 gadus. 1978. gada viņu mačā pārspēja cita gruzīnu šahiste Maija Čiburdanidze. Arī Čiburdanidze bija čempiones godā ilgāku laiku. Pēc uzvaras pār Gaprindašvili viņa mačos spēlēja neizšķirti ar Nanu Aleksandriju (1981), uzvarēja Irinu Levitinu (1984), Jeļenu Ahmilovsku (1986) un Nanu Joseliani (1988), bet 1991. gadā zaudēja ķīnietei Sje Dzjuņai.
1990. gadu sākumā cīņā par pasaules čempiones titulu iesaistījās vecākā no māsām Polgārām — Žuža, kas nesen bija izpildījusi lielmeistara normu vīriešu turnīrā, bet no spēlēšanas sieviešu turnīros līdz šim vairījusies. 1992. gadā viņa uzvarēja kandidātu turnīrā un, lai kļūtu par pretendenti, viņai vajadzēja mačā pieveikt turnīra otrās vietas ieguvēju Nanu Joseliani. Tomēr 1993. gadā notikušais 8 partiju mačs beidzās neizšķirti, uzvarētāju nenoskaidroja arī 4 papildpartijas. Līdz ar to pretendenti noteica ar izlozi, kurā veiksme uzsmaidīja Joseliani. Tomēr Joseliani nespēja izrādīt nopietnu pretestību pasaules čempionei Sje Dzjuņai un maču zaudēja ar 2½:8½. Nākamais pasaules čempionāta cikls Žužai Polgārai bija veiksmīgs. 1994. gadā viņa uzvarēja kandidātu turnīrā, 1995. gadā — maču ar kandidātu turnīra otrās vietas ieguvēju Maiju Čiburdanidzi, 1996. gadā — maču par pasaules čempiones nosaukumu ar 8½:4½ pārspējot esošo čempioni Sje Dzjuņu. 1999. gadā Polgāra atteicās aizstāvēt savu titulu, tāpēc maču par pasaules čempiones nosaukumu izspēlēja abas pretendentu turnīra uzvarētājas Sje Dzuņa un Alisa Gaļļamova. Maču uzvarēja un pasaules čempiones titulu atguva Sje Dzuņa.
2000. gadā FIDE, pasaules čempiones noskaidrošanai, ieviesa izslēgšanas sistēmu. Šai sistēmai bija trūkumi — četru partiju mačs bija par īsu, lai spēcīgākā šahiste pierādītu savu pārākumu, spēcīgākā šahiste ne vienmēr kļuva par turnīra uzvarētāju. Līdz ar to čempiones pēc katra izslēgšanas turnīra mainījās. 2000. gadā izslēgšanas turnīrā uzvarēja un par pasaules čempioni kļuva Sje Dzjuņa, 2001 — Džu Čeņa, 2004 — Antoaneta Stefanova, 2006 — Sjui Juihua, 2008 — Aleksandra Kosteņuka, 2010 — Hou Jifaņa.
Lai novērstu izslēgšanas sistēmas nepilnības, 2010. gadā FIDE to uzlaboja. Tagad gadu pēc izslēgšanas sistēmas turnīra pasaules čempionei vajadzēja aizstāvēt savu titulu mačā ar pretendenti, kura ir izcīnījusi šādas tiesības FIDE «Grand Prix» turnīru sērijā.[2]
2011. gadā Hou Jifaņai aizstāvēja savu pirms gada izslēgšanas turnīrā izcīnīto pasaules čempiones titulu. Tas līdz šim ir vienīgais šāds gadījums, jo gan Anna Ušeņina (2013), gan Marija Muzičuka (2016) zaudēja savu pirms gada izcīnīto čempiones titulu mačos pret Hou Jifaņu, bet 2017. gada izslēgšanas turnīra uzvarētāja Taņa Džunji 2018. gadā zaudēja Dzjui Veņdzjuņai.
Oficiālie turnīri un mači[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Gads | Valsts | Pilsēta | Pasaules čempione | Pretendente(s) | Rezultāts | Formāts | ||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Pasaules šaha čempionāts sievietēm (1927–1944)[3] | ||||||||
| 1927 | .svg){kind=small}
|
Londona |  Vera Menčika[P 1]
|
11 spēlētājas | 10½ no 11 | 12-spēlētāju turnīrs | ||
| 1930 | 
|
Hamburga |  Vera Menčika
|
4 spēlētājas | 6½ no 8 | 5-spēlētāju divriņķu turnīrs | ||
| 1931 |
|
Prāga | Vera Menčika
|
4 spēlētājas | 8 no 8 | 5-spēlētāju divriņķu turnīrs | ||
| 1933 |
|
Folkestone | Vera Menčika
|
7 spēlētājas | 14 no 14 | 8-spēlētāju divriņķu turnīrs | ||
| 1934 | 
|
Roterdama | Vera Menčika
|
.svg){kind=small} Soņa Grafa
|
3 : 1 | 4-partiju mačs | ||
| 1935 | 
|
Varšava | Vera Menčika
|
9 spēlētājas | 9 no 9 | 10-spēlētāju apļa turnīrs | ||
| 1937 | 
|
Stokholma | Vera Menčika
|
25 spēlētājas | 14 no 14 | 26-spēlētāju Šveices sistēmas turnīrs | ||
| 1937 | 
|
Zemmeringa | Vera Menčika
|
Soņa Grafa
|
11½ : 4½ | 16-partiju mačs | ||
| 1939 | 
|
Buenosairesa | Vera Menčika
|
19 spēlētājas | 18 no 19 | 20-spēlētāju apļa turnīrs | ||
| 1944. gadā Londonas bombardēšanas laikā Vera Menčika gāja bojā būdama pasaules čempiones titula īpašniece. | ||||||||
| Pasaules šaha čempionāts sievietēm (1944–1950) | ||||||||
| Starplaiks līdz jaunas čempiones noskaidrošanai. | ||||||||
| Pasaules šaha čempionāts sievietēm (1950–1999) | ||||||||
| 1950 | 
|
Maskava | Ludmila Rudenko
|
15 spēlētājas | 11½ no 15 | 16-spēlētāju apļa turnīrs | ||
| 1953 |
|
Maskava | Ludmila Rudenko
|
Jeļizaveta Bikova
|
6 : 8 | 14-partiju mačs | ||
| 1956 |
|
Maskava | Olga Rubcova
|
2 spēlētājas
|
10 no 16 | 3-spēlētāju mačturnīrs. | ||
| 1958 |
|
Maskava | Olga Rubcova
|
Jeļizaveta Bikova
|
5½ : 8½ | 16-partiju mačs (līdz uzvarai mačā) | ||
| 1959 |
|
Maskava | Jeļizaveta Bikova
|
Kira Zvorikina
|
8½ : 4½ | 16-partiju mačs (līdz uzvarai mačā) | ||
| 1962 |
|
Maskava | Jeļizaveta Bikova
|
Nona Gaprindašvili
|
2 : 9 | 16-partiju mačs (līdz uzvarai mačā) | ||
| 1965 |
|
Rīga | Nona Gaprindašvili
|
Alla Kušnira
|
8½ : 4½ | 16-partiju mačs (līdz uzvarai mačā) | ||
| 1969 |
|
Tbilisi Maskava |
Nona Gaprindašvili
|
Alla Kušnira
|
8½ : 4½ | 16-partiju mačs (līdz uzvarai mačā) | ||
| 1972 |
|
Rīga | Nona Gaprindašvili
|
Alla Kušnira
|
8½ : 7½ | 16-partiju mačs | ||
| 1975 |
|
Picunda Tbilisi |
Nona Gaprindašvili
|
Nana Aleksandrija
|
8½ : 7½ | 16-partiju mačs | ||
| 1978 |
|
Tbilisi | Nona Gaprindašvili
|
Maija Čiburdanidze
|
6½ : 8½ | 16-partiju mačs (līdz uzvarai mačā) | ||
| 1981 |
|
Boržomi Tbilisi |
Maija Čiburdanidze
|
Nana Aleksandrija
|
8 : 8[P 2] | 16-partiju mačs | ||
| 1984 |
|
Volgograda | Maija Čiburdanidze
|
Irina Levitina
|
8½ : 5½ | 16-partiju mačs (līdz uzvarai mačā) | ||
| 1986 | .svg){kind=small}
|
Sofija | Maija Čiburdanidze
|
Jeļena Ahmilovska
|
8½ : 5½ | 16-partiju mačs (līdz uzvarai mačā) | ||
| 1988 |
|
Telavi | Maija Čiburdanidze
|
Nana Joseliani
|
8½ : 7½ | 16-partiju mačs | ||
| 1991 | 
|
Manila | Maija Čiburdanidze
|
 Sje Dzjuņa
|
6½ : 8½ | 16-partiju mačs (līdz uzvarai mačā) | ||
| 1993 | 
|
Monako | Sje Dzjuņa
|
.svg){kind=small} Nana Joseliani
|
8½ : 2½ | 16-partiju mačs (līdz uzvarai mačā) | ||
| 1996 | 
|
Haena | Sje Dzjuņa
|
 Žuža Polgāra
|
4½ : 8½ | 16-partiju mačs (līdz uzvarai mačā) | ||
| Gads | Valsts | Pilsēta | Pasaules čempione | Pretendente[P 3] | Rezultāts | Formāts | ||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Pasaules šaha čempionāts sievietēm (1999–2018) | ||||||||
| 1999 |
|
Kazaņa Shenyang |
Sje Dzjuņa
|
Alisa Gaļļamova
|
8½ : 6½ | 16-partiju mačs (līdz uzvarai mačā) | ||
| 2000 | 
|
Ņūdeli | Sje Dzjuņa
|
Cjiņa Kaņjina
|
2½ : 1½ | 64 spēlētāju izslēgšanas turnīrs (4 partiju finālmačs) | ||
| 2001 |
|
Maskava | Džu Čeņa
|
Aleksandra Kosteņuka
|
5 : 3 | 64 spēlētāju izslēgšanas turnīrs (4 partiju finālmačs plus taibreks) | ||
| 2004 |
|
Elista |  Antoaneta Stefanova
|
Jekaterina Kovaļevska
|
2½ : ½ | 64 spēlētāju izslēgšanas turnīrs (4 partiju finālmačs, līdz uzvarai) | ||
| 2006 |
|
Jekaterinburga | Sjui Juihua
|
Alisa Gaļļamova
|
2½ : ½ | 64 spēlētāju izslēgšanas turnīrs (4 partiju finālmačs, līdz uzvarai) | ||
| 2008 |
|
Naļčika | Aleksandra Kosteņuka
|
Hou Jifaņa
|
2½ : 1½ | 64 spēlētāju izslēgšanas turnīrs (4 partiju finālmačs) | ||
| 2010 | 
|
Hataja | Hou Jifaņa
|
Žuaņa Lufei
|
5 : 3 | 64 spēlētāju izslēgšanas turnīrs (4 partiju finālmačs plus taibreks) | ||
| 2011 | 
|
Tirāna | Hou Jifaņa
|
Humpi Koneru
|
5½ : 2½ | 10-partiju mačs (līdz uzvarai mačā) | ||
| 2012 |
|
Hantimansijska |  Anna Ušeņina
|
Antoaneta Stefanova
|
3½ : 2½ | 64 spēlētāju izslēgšanas turnīrs (4 partiju finālmačs plus taibreks) | ||
| 2013 |
|
Taizhou | Anna Ušeņina
|
Hou Jifaņa
|
1½ : 5½ | 10-partiju mačs (līdz uzvarai mačā) | ||
| 2015 |
|
Soči | Marija Muzičuka
|
Natālija Pogoņina
|
2½ : 1½ | 64 spēlētāju izslēgšanas turnīrs (4 partiju finālmačs) | ||
| 2016 |
|
Ļviva | Marija Muzičuka
|
Hou Jifaņa
|
3 : 6 | 10-partiju mačs (līdz uzvarai mačā) | ||
| 2017 | 
|
Teherāna | Taņa Džunji
|
Anna Muzičuka
|
3½ : 2½ | 64 spēlētāju izslēgšanas turnīrs (4 partiju finālmačs plus taibreks) | ||
| 2018 |
|
Šanhaja Čuncjina |
Taņa Džunji
|
Dzjui Veņdzjuņa
|
4½ : 5½ | 10-partiju mačs | ||
| 2018 |
|
Hantimansijska | Dzjui Veņdzjuņa
|
Katerina Lagno
|
5 : 3 | 64 spēlētāju izslēgšanas turnīrs (4 partiju finālmačs plus taibreks) | ||
| Gads | Valsts | Pilsēta | Pasaules čempione | Pretendente[P 4] | Rezultāts | Formāts | ||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Pasaules šaha čempionāts sievietēm (2020–pašlaik) | ||||||||
| 2020 |
|
Šanhaja Vladivostoka |
Dzjui Veņdzjuņa
|
Aleksandra Gorjačkina
|
8½ : 7½ | 12-partiju mačs (plus 4 partiju taibreks) | ||
| 2023 |
|
Šanhaja Čuncjina |
Dzjui Veņdzjuņa
|
Lei Tindzje
|
0 : 0 | 12-partiju mačs (plus 4 partiju taibreks) | ||
Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Katras sacensības (turnīra, mačturnīra, mača) uzvarētāja (pasaules čempiones titula ieguvēja vai saglabātāja) izcelta ar pustreknu tekstu.
- ↑ FIDE statuti paredzēja, ka neizšķirtā mača gadījumā pasaules čempiones titulu saglabā esošā pasaules čempione.
- ↑ 64 spēlētāju izslēgšanas turnīros — fināliste.
- ↑ 64 spēlētāju izslēgšanas turnīros — fināliste.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 449.—450. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
- ↑ «Regulations for the Women’s World Chess Championship Cycle» (angļu). FIDE. Skatīts: 2018-06-14.
- ↑ «World Chess Championship (Women) 1927-39 Title Tournaments» (angļu). mark-weeks.com. Skatīts: 2018-05-07.
| ||||||